Kā latvieši saīsina savu dzīves ilgumu
Latviešu vidējam dzīves ilgumam vajadzētu būtu par astoņiem gadiem ilgākam, jo mēs dzīvojam tādā pašā vidē kā zviedri, taču ziemeļnieki dzīvo ilgāk. Kāpēc tas tā nav?
Lai arī Latvijā ir tādi paši dzīves un vides apstākļi kā Ziemeļvalstīs – relatīvi tīra vide, tīrs gaiss un ūdens, vidējais latvieša dzīves ilgums ir par astoņiem gadiem īsāks nekā zviedram. Ja ņemam vērā to, ka vide, gaiss un ūdens ir noteicošie faktori, kas ietekmē cilvēka dzīvi, tad mūsu dzīves vidējam ilgumam pēc loģikas vajadzētu būt garākam.
Kur „sadeg” latvieša mūžs?
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis intervijā laikrakstam „Neatkarīgā Rīta Avīze” min iemeslus, kāpēc tas tā nav:
* vienu gadu var norakstīt zemās cilvēku veselības izglītotības dēļ;
* sliktās garīgās veselības (ķīvēšanās politikā, skaudība biznesā) dēļ mēs zaudējam vēl vienu savas dzīves gadu:
* piecus gadus varam norakstīt tādēļ, ka, atšķirībā no zviedriem, mēs divas reizes vairāk lietojam sāli, par 20% - cukuru, par 30% vairāk lietojam alkoholu un smēķējam, mazāk patērējam augļus un dārzeņus, lietojam ekoloģiski kaitīgākus tīrīšanas līdzekļus;
* vēl viens gads zudībā aiziet tādēļ, ka cilvēki pie ārsta vēršas novēloti, kad slimība jau ir ielaista.
Līdz ar to arī pieaug saslimstība ar hipertoniju, hiperholesterinēmiju, ātrāk dabū infarktu vai insultu, biežāk diagnosticē vēzi jau 3. vai 4. stadijā.
Zivis veļas pulvera dēļ maina dzimumu, cilvēks vēl ne
Vēl būtisks faktors, kādēļ dzīves ilgums ir mazāks nekā zviedriem, ir nekvalitatīvā pārtika un mazgāšanas līdzekļi. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Rietumu lielie ražotāji Austrumeiropas patērētājiem piedāvā daudz zemākas kvalitātes produktus nekā pārtikušajām Eiropas Savienības valstīm. To apstiprina arī Apinis, uzsverot, ka Latvijas patērētājs izvēlas nevis ekoloģiski tīrāko pašmāju produktus, bet gan lētākos ārzemju „surogātus”. Lūk, daži Apiņa izteikumi „Neatkarīgajai Rīta Avīzei”:
* „Piemēram, oktilfenols, kas atrodams veļas mazgāšanas līdzekļos, dezinfekcijas līdzekļos un traipu noņēmējos, izraisa endokrīnās sistēmas traucējumus, kā rezultātā zivīm novērojama dzimuma maiņa. Tad nu sanāk eiroparlamentārieši un spriež: vai šī dzimuma maiņa ir pietiekams iegansts izņemt oktilfenolu no ražošanas vai ne? Nolemj: atstāt ražošanā, jo cilvēki dzimumu vēl nav mainījuši.”
* „Katra vidējā sieviete (vidējā Krūmiņa) dzīves laikā uz sejas uzziež 80 kilogramus krēmu un kosmētikas. Vismaz 200 dažādi savienojumi, kas ietilpst kosmētikas sastāvā, ir ar kaitīgu vai vismaz ar negatīvu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību. Pārtikas lielveikalā vismaz mēs varam droši pateikt: viss, kas atrodas 1,1 – 1,4 metru augstumā pie kases, ir kaitīgs bērnam, savukārt „Drogās” es lāgā nesaprotu, vai indīgākās ir dārgākās vai lētākās tūbiņas.”
Latvijas Ārstu biedrības prezidents sastādījis arī kaitīgo uzturlīdzekļu TOP 10:
1. saldinātie, gāzētie dzērieni;
2. vārītās desas un citi līdzīgi gaļas produkti;
3. margarīns;
4. enerģijas dzērieni;
5. konfektes, īpaši krāsainos iepakojumos un universālie šokolādes batoniņi;
6. čipsi, frī kartupeļi;
7. belaši, čebureki, burgeri un cits fast food;
8. majonēze;
9. cepumi, kūkas, tortes;
10. gludi, spīdīgi, vienādi svešzemju augļi, kas nekad nebojājas.
***
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem Latvijā iedzīvotāju vidējai ilgums ir 72,7 gadi (vīriešiem – 67,3, sievietēm – 77,7 gadi), Zviedrijā – 80,9 gadi (vīriešiem – 78,7, sievietēm – 83 gadi), bet pasaulē kopumā – 67,2 gadi (vīriešiem – 65, sievietēm – 69,5 gadi). Visilgāk dzīvo japāņi – 82,6 gadus (vīrieši – 79, bet sievietes – 86,1 gadu), bet visīsākais mūžs ir svazilendiešiem – 39,6 (vīriešiem – 39,8, sievietēm – 39,4 gadi).
