Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 30. un 31. jūlijā
Šīs brīvdienas atkal kā radītas, lai apceļotu Latviju. Gulbenē notiks Pilsētas svētki, Sabilē ikgadējie Vīna kalna svētki, bet Siguldā visus aicinās XIX Starptautiskais opermūzikas festivāls.
Savukārt Madonu pieskandinās grandiozs šlāgeru festivāls. Dobelē norisināsies Zemgales Deju svētki, bet vēsturiskajā Imantdienu vietā Inešos ieskanēsies Mazās Kalniņa dienas. Mierīgākas atpūtas cienītāji Mākslas muzejā varēs aplūkot vecmeistara Viļa Ozola izstādi.
1. Zelta šlāgeris Madonā
Sestdien, 30. jūlijā Madonā notiks festivāls „LR2 Zelta šlāgeris”, ko tā organizētāji dēvē par grandiozu, tajā pirmo reizi uz vienas skatuves uzstāsies 35 country un šlāgermūzikas grupas, kā arī dažādi šlāgerizpildītāji.
Festivālu rīko Latvijas Radio 2 kopā ar Latvijas Šlāgerkanālu un Madonas novada pašvaldību. Tik apjomīgs pasākums Latvijā būs pirmo reizi. Kopējais šlāgerfestivāla raksturojums balstīts uz latviešu tradicionālajām vērtībām, kas sevī ietver etniskās tradīcijas, ģimenes saites, draudzības un mīlestības jūtas, dziesmas un dejas burvību, kā arī vispārēju jautrību. Festivāla gaitā klausītāji varēs balsot par savu mīļāko dziesmu, bet noslēgumā paredzēta pirmo trīs vietu ieguvēju apbalvošana.
Festivālā piedalīsies tādi tautā iemīļoti šlāgerizpildītāji kā „Klaidonis”, „Apvedceļš”, „Lauku muzikanti”, „Baltie lāči”, „Patrioti LG”, „Kantoris 04”, Ēriks Gruzniņš, Inga un Normunds, Kaspars Antess un daudzi citi.
Festivāls, kurš Madonas estrādē sāksies pulksten 17.00, paredzēts sešu stundu garumā, pēc kura būs balle līdz rīta gaismai. Tāpēc festivāla organizatori ir nodrošinājuši apmeklētājiem arī telšu vietas.
LR2 Zelta Šlāgeris:
2. Mazās Imantdienas Inešos
Sestdien, 30. jūlijā pulksten 20.00 Imantdienu „vēsturiskajā vietā” - Vecpiebalgas novada Inešos notiks „Mazās Kalniņa dienas”.
Viesi no tuviem un tāliem novadiem tajos tiek gaidīti, lai atkal satiktos ar „Autobusu Debesīs” un Martu Kristianu Kalniņu viņa vārda dienas zīmē (Kristiāni vārdu dienu svinēja 24. jūlijā), lai uzgavilētu aktrisei, skaistās balss īpašniecei Karīnai Tatarinovai, un dziedātu kopā ar Latvijas Radio un Televīzijas Jauno izpildītāju konkursa „Jaunās Zvaigznes” laureātiem, kuri piedalījās Imantdienu atklāšanas koncertā Rīgā – „Origo Summer Stage”.
Piebaldzēni, kā zināms, ir lepna tauta un viņi ar patiku izceļ arī savus talantus. Šogad kopā ar „Autobusu debesīs” muzicēs Piebalgas jaunais talants Rūdolfs Cīrulis. Pēc koncerta notiks zaļumballe kopā ar grupu „Vēja radītie”.
Ideja par Mazajām Imantdienām radās pirms četriem gadiem Piebalgas novada Kultūras svētkos. Svētku rīkotāji vēlējās atgādināt, ka tieši šeit, vēsturiskajā Inešu estrādē Vecpiebalgas muižas parkā, vietā, kur padomju gados, neraugoties uz padomju drošības orgānu aizliegumiem, Imantdienu tradīcija nostiprinājās un sasniedza milzu popularitāti. Tādēļ „Mazās Kalniņa dienas” ir kā turpinājums un liecība vēsturiskajam laikam, un to turpinātājs ir Marts Kristians Kalniņš ar grupu „Autobuss debesīs”.
Jāatgādina, ka Imantam Kalniņam visspilgtāk atmiņā saglabājušās pašas pirmās Imantdienas, kas notika 1976. gadā Emīla Dārziņa muzejā Jaunpiebalgā, pie Ineša.
Līdz 31. jūlijam Sabilē norisināsies ikgadējie Sabiles Vīna svētki. Arī šogad svētkos ir iespēja degustēt vīnu no ziemeļu klimatā audzētām vīnogām, kā arī iespēja nobaudīt citu vīndaru meistardarbus. Vīna degustācija tiek veidota kā pozitīvs saiets, kurā ir iespēja tikties vīna cienītājiem ar vīna darītājiem, un apmainīties pārdomām par vīna pasauli.
Viens no mākslinieciskākajiem priekšnesumiem ir ikgadēja Ugunsskulptūra, kas ir neaizmirstama mākslas performance ar milzīgu salmu konstrukciju, uguni, kustību un mūziku. Svētku laikā norisināsies III Sabiles vīngliemežu skriešanās sacensības un I Sabiles kailgliemežu striptīzs, būs aktīvi atraktīvs nošļūciens pa vīna putām „bobsleja trasē”, teatralizēts laivu brauciens pa Abavu, folkloras un seno cīņu kopas „Vilkači” priekšnesums un vēl daudzas citas rosīgas aktivitātes.
Vīna svētki ir unikāli, un tiek svinēti par godu Sabiles Vīna kalnam – Sabilē atrodas vienīgais vīna kalns Latvijā, kā arī pasaulē, kas ir ierakstīts Pasaules Ginesa rekordu grāmatā kā vistālākā vieta uz ziemeļiem, kur brīvā dabā aug vīnogas.
Programmā:
Sestdien, 30.jūlijā:
* pulksten 11.00 - svētku atklāšana pie Vīna kalna;
* pulksten 11.30 - svētku gājiens;
* pulksten11.45 - Hercoga sēta (danču placis, mājdzīvnieku izrādīšana, spēka mitriķu un bārmeņu saiets);
* no pulksten 12.00 - Vīna tirdziņš laukumā pie kafejnīcas „Sabiles Vīns”;
* pulksten 12.30 - Amatnieku sētas atklāšana;
* pulksten 13.00 - Vairoņa un Teklas krāmu tirgus Sinagogas sētā;
* pulksten 13.30 - folkloras un seno cīņu kopas „Vilkači” priekšnesums Ventspils ielā 20;
* pulksten 14.00 - 3. Sabiles vīngliemežu skriešanās sacensības un 1.Sabiles vīngliemežu striptīzs - kailgliemežu deja ap stieni Kuldīgas ielā 1;
* pulksten 15.00 - Nošļūciens pa vīna putām (aktīvi atraktīvs pasākums „bobsleja trasē”, gravā starp Vīna kalnu un pilskalnu);
* pulksten 17.00 - Vīna un kazas siera degustācija Pilskalna ielā;
* pulksten 17.30 - diskoballīte „Vīnogu mīcīšana” Kuldīgas ielā 1;
* pulksten 19.00 - teatralizēts gājiens „Skurbums pāriet, dullums - nē!”;
* pulksten 21.00 - koncerts „Vīna dullums” brīvdabas estrādē „Birzīte”;
* pulksten 22.30 - Ugunsskulptūra Karātavu kalnā;
* pulksten 23.00 - svētku balle kopā ar grupu „Roja” brīvdabas estrādē „Birzīte”.
* pulksten 12.00 - bērnu popgrupu salidojums „Vīnogu sadziedāšanās” Rīgas ielā 12;
* pulksten 13.30 - teatralizēts laivu nobrauciens „Vairoņa un Teklas jautrais plosts” Abavā pie tilta;
* pulksten 16.00 - Normunda Rutuļa koncerts „Vīna dvēsele” brīvdabas estrādē „Birzīte”.
Svētku ietveras paredzēti arī citi interesanti un aizraujoši pasākumi. Vēlamais dreskods Vīna svētku apmeklētājiem – dzeltens, violets, zaļš (Sabiles ģerboņa krāsas).
Sīkāk internetā: www.sabile.lv .
4. Gulbenes pilsētas svētki – visai ģimenei
Šajā nedēļas nogalē Gulbenē risinās pilsētas svētki, kuros ikviens varēs vērot un piedalīties plašā kultūras, izklaides, sporta un atpūtas programmā.. Galvenā svētku diena – 30. jūlijs – veltīts ģimenēm.
Sestdienas, 30. jūlija, rīts pulksten 9:00 sāksies ar amatnieku rosību tirgū. Pēc tam pulksten 10.00 svētku gājienā dosies pilsētas visjaunākie iedzīvotāji – Gulbenes pilsētas bebīši, Vāverēns un Pīlēns, kā arī Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestris. Pulksten 10.30 pilsētas pārvaldes vadība sveiks mazuļus, būs popgrupu „Ledenes" un „Pipari" uzstāšanās, būs rotaļas un spēles ar Vāverēnu un Pīlēnu. Ģimenes svētki iesāksies ar Zelta pāra, Lielās ģimenes, Strādīgās ģimenes, Talantīgās ģimenes, Cilvēks – ģimenei un sabiedrībai sveikšanu, pēc kuras sekos Eglīšu ģimenes koncerts (Alūksne) un citi muzikāli priekšnesumi. Pulksten 11.00 notiks pirmais Gulbenes svētku atklātais šaha turnīrs.
Sporta cienītāji no pulksten 12.00 pilsētas stadionā varēs apmeklēt uz Baltijas spēkavīru čempionātu, lai novērtētu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas spēcīgāko vīru sniegumu. No pulksten 15.00 pilsētas centrālajā skvērā pilsētniekus un pilsētas viesus priecēs franču tradicionālās kultūras kopa no Berštetes un tuvo Austrumu mākslas un kultūras festivāla prezentācija ar vēderdejām un bungu spēlētājiem. Dienas noslēgumā – pulksten 19.00 pilsētas stadionā – jubilejas humoršovs „Imanta –Babīte ... 25". Pēc tā pulksten 22.00 - svētku balle kopā ar grupu „Baltie lāči".
Sīkāk internetā: www.gulbene.lv.
5. Zemgales deju svētki Dobelē
Dobele sestdien, 30. jūlijā būs pārpilna dejotājiem. Tur pulksten 11.00 pie pilsētas Kultūras nama (Baznīcās ielā 6) tiks atklāti Zemgales novada deju svētki.
Deju svētku atklāšanas pasākumā visiem interesentiem gan pašmāju, gan leišu dejotāji mācīs latviešu un lietuviešu dančus. Savukārt pulksten 19.00 Ķestermeža estrādē sāksies lielais svētku koncerts „Pa saules ceļu”, kurā piedalīsies ne tikai tautas deju kolektīvi no Zemgales, bet arī mūsu kaimiņtautu dejotāji no Lietuvas un Igaunijas.
Tautas deju lielkoncertā „Pa saules ceļu” skaistākās latviešu, lietuviešu un igauņu dejas vairāk kā divu stundu garumā izdejos dažādu paaudžu kolektīvi. Visu programmu caurvīs Saules tēma pateicībā par to, ka tā mums ir, jo viss uz zemes notiek zem Saules pēc Saules pulksteņa. Koncertā redzēsim dejas gan no latviešu zelta fonda, gan lietuviešu un igauņu tautas deju apdares, gan skaistākos pēdējo gadu latviešu horeogrāfu sacerējumus.
Pēc koncerta visi aicināti atpūsties „Pēc saulrieta” grupas „Mazā ģilde” pavadījumā.
Svētku lielkoncertā ieeja ir bez maksas, bet ballē – Ls 1,5.
Sīkāk internetā: www.kulturadobele.lv.
Zemgales deju svētki notiek Latvijas – Lietuvas sadarbības programmas ietvaros un drīz vien šīs programmas ietvaros notiks arī citi pasākumi: 13. augustā Jelgavā, Uzvaras parkā notiks Zemgales un lietuviešu folkloras kopu dižkoncerts, kurā daudzinās maizi, darbu un ģimenes godus. Savukārt 27. augustā Tautas mākslas festivālā Jēkabpilī satiksies gan latviešu un lietuviešu koristi un dejotāji, gan folkloras kopas.
6. Opermūzika Siguldā
Siguldas pilsdrupas atkal pārņēmusi opera, jo tur notiek nu jau 19. Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki.
Programmā:
*pulksten 15.00 - koncerts „Mēs paši – siguldieši” Siguldas pilsdrupu estrādē (piedalās Siguldas mūziķi);
* pulksten 21.00 - Pētera Čaikovska operas „Jevgeņijs Oņegins” brīvdabas oriģināliestudējums, pielāgots Siguldas pilsdrupu estrādei.
Titullomās: Tatjana - pasaulē pašreiz pieprasītākā operdīva Maija Kovaļevska; Jevgeņija Oņegina lomā – Metropolitena operas zvaigzne, baritons Neitans Gans; Olgas lomā – pieprasīta soliste visos pasaules un Eiropas opernamos Marija Gorcevska; Ļenskis – vairākkārtējais „Zelta maskas” laureāts, tenors Jevgeņijs Akimovs; Gremina lomā Krišjānis Norvelis; pārējās lomās – Antra Bigača, Kristīne Zadovska, Guntars Ruņģis.
Iestudējuma režisors Jurijs Aleksandrovs ir astoņkārtējs „Zelta Maskas” laureāts, kura iestudējumus var redzēt Metropolitena un „La Scala” operās, Vīnes un Berlīnes Valsts operās, Veronas Arēnā, Zalcburgas festivālā, kā arī Maskavas Lielajā teātrī.
Scenogrāfs un tērpu mākslinieks Vjačeslavs Okuņevs ir izcilākais šīs profesijas meistars Krievijā, plaši pazīstams visā pasaulē.
Diriģents – maestro Aleksandrs Viļumanis.
* pulksten 13.00 - garīgās mūzikas koncerts Siguldas luteriskajā baznīcā;
* pulksten 18.00 - Galā koncerts Siguldas pilsdrupu estrādē. Tajā šogad uzstāsies harizmātiskais, pasaulē atzītais slovāku tenors Pavols Bresliks, Inga Šļubovska, Krišjānis Norvelis, Jevgeņijs Akimovs (Marijas teātris), Marija Gorcevska un pagājušajos Opermūzikas svētkos skatītāju simpātijas iekarojušais brīnumbērns no Alūksnes Amanda Bašmakova.
Programmu aizrautīgu veidos diriģents no Vīnes – profesors Vladimirs Kiradžijevs.
Sīkāk internetā: www.sigulda.lv.
Siguldas Opermūzikas Siguldas Galā koncertā uzstāsies harizmātiskais slovāku tenors Pavols Bresliks:
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a) līdz 4. septembrim ir skatāma latviešu vecmeistara, gleznotāja Viļa Ozola personālizstāde.
Vilis Ozols (dz. 1929) ir savrupa personība latviešu 20. gadsimta otrās puses mākslā – gleznieciskās harmonijas meklētājs. Viņš ienāca latviešu mākslā 20. gadsimta 60. gados kā viens no skarbā stila gleznotājiem. Figurālajās kompozīcijās mākslinieks pievērsās sev tuvajam lauku dzīves attēlojumam – tajās redzams cilvēks, darbs, daba. Māksliniekam piemīt atturība tēmas risinājumā. 1970. gados figurālās kompozīcijas nomainīja intīmais klusās dabas žanrs. Mākslinieks atzīst, ka, „strādājot pie klusajām dabām, var iemācīties saprast, kas ir glezniecība”. Izstādē pirmo reizi vienkopus ir redzami mākslinieka darbi, kas tapuši no 1960. līdz 2010. gadam.
Mākslinieks iet savu iekšējo ceļu, veidojot tonāli tuvu priekšmetu šahveida kompozīcijas, kuru uzbūvē un stilizācijā jūtama franču kubisma ietekme. Vilis Ozols glezno klasiskus un vienkāršus ikdienas priekšmetus – māla krūzes, skaņu plates, maizes klaipus – to kopsakarībās meklējot līdzsvaru, kārtību un stabilitāti. Gleznotie priekšmeti jau kļuvuši par latviešu mākslas estētikas simboliem.
Viļa Ozola darbu emocionālās izteiksmes līdzekļi ir kolorīts, silta, klusināta krāsu gamma, tonāli tuvu krāstoņu nianses, matēta fakturētās virsmas patina. Vienu un to pašu priekšmetu dažādas variācijas sastopam atkārtoti, kas pasvītro to, ka ne jau lietu pasaule, bet pats darbs ir vērtības substance.
Profesionālo izglītību Vilis Ozols ieguvis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā.
Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
