Pašvaldības sāk draudēt apkures parādu nemaksātājiem

Pilsētu un novadu domes, kā arī to uzņēmumi jau uzsākuši drastiskas kaujas ar komunālo pakalpojumiem parādniekiem. Mājām, kurām iekrājies parāds par ūdeni, apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem, jārēķinās ar to, ka tām atslēgs apkuri, kanalizāciju un pat auksto ūdeni vēl jūtamāk nekā iepriekšējā apkures sezonā. Lai arī jau iepriekšējās ziemās dzirdējām šausmu stāstus par daudzdzīvokļu namiem, kuriem apkuri pieslēdza tikai tad, kad ārā valdīja jau neciešams ziemas spelgonis, ka nebija ūdens un plīsa kanalizācijas caurules, šogad situācija varētu būt vēl draudīgāka.

Diemžēl šajā karā arī nāksies ciest godprātīgajiem maksātājiem, ja viņiem kaimiņos dzīvo nemaksātāji. Viena daļa nemaksā tādēļ, ka viņiem gluži vienkārši nav naudas, citi atkal tādēļ, ka devušies peļņā uz ārzemēm un viņiem nu ir gluži vienalga, kas notiek ar viņu atstāto dzīvokli Latvijā.

Piemēram, uzņēmums „Liepājas namu apsaimniekotājs” vadītājs Artis Rimma laikrakstam „Kurzemes Vārds” pastāstījis, ka Līgo svētku dienās Liepājā būtiski pieauga dzīvokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksas līmenis. Piepildījās iepriekš izteiktās prognozes, ka šajā laikā daudzi ārzemēs strādājošie atgriežas mājās, atrod pastkastītē sakrājušos rēķinus un tos samaksā.

„Naudas apjoms, kas caur norēķinu kasēm un bankām Līgo svētku laikā ienāca mūsu kontā, būtiski palielinājās un uzņēmums varēja samaksāt daudzus aizkavētus maksājumus,” sacīja Rimma. Viņš atzīst, ka tā jau esot tendence, ka maksājumu apjoms būtiski palielinās divas reizes gadā - Ziemassvētkos un Jāņos, kad liela daļa ārzemēs strādājošo atgriežas mājās.

Tomēr arī šie „ārzemnieku” maksājumi nespēs situāciju Latvijā uzlabot. Jelgavas pašvaldībā, pēc visa spriežot, vairs nevēlas cīnīties ar parādniekiem. Tur parādus nolēmuši cedēt (pārdot). Tas nozīmē, ka parādnieks turpmāk par savām saistībām atbildēs kādai „mistiskai firmai”, kas parādniekus „tiranizēs” vēl drastiskāk nekā pašvaldību uzņēmumi un komunālo pakalpojumu sniedzēji.

Jelgavas pašvaldība parādus domā pārdot

Jelgavas pašvaldības izdevums „Jelgavas Vēstnesis” ir publicējis rakstu ar visai biedējošu virsrakstu – „Cīņā ar parādniekiem visefektīvākās ir drastiskās metodes”. Tas nozīmē, ka pašvaldība uzskata, ka, viņasprāt, iedzīvotājus maksāt var piespiest ar iebiedēšanu un represijām. Pilsētas dome ar šo rakstu pašvaldības oficiālajā izdevumā draud visiem pilsētas iedzīvotājiem – gan tiem, kuri palikuši parādā, gan viņu kaimiņiem.

„Jelgavas Vēstnesis” raksta, ka tas ir visnotaļ efektīvs pasākums: „„Jelgavas ūdens” uzsāktā cīņa pret parādniekiem, pielietojot tik radikālas metodes kā ūdens atslēgšana, ir devusi pirmos rezultātus – ar lielākajiem parādniekiem, panākta rakstiska vienošanās par parāda atmaksu un izveidots tā atmaksas grafiks. Tomēr Jelgavas iedzīvotāji ir parādā ne tikai par piegādāto ūdeni, bet arī par patērēto siltumu, elektrību, gāzi, atkritumu izvešanu, tāpēc pakalpojumu sniedzēji un ēku apsaimniekotāji intensīvi meklē risinājumus, lai apmierinātas būtu visas puses un radikāli soļi tomēr nebūtu jāsper.

„Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes” valdes loceklis Juris Vidžis neizslēdz iespēju pielietojot arī tādu metodi kā parāda cedēšana, kas nozīmē, ka parāds tiek pārdots par summu, kas veido apmēram 60 procentus no parāda vērtības, bet pēc tam to cesionārs piedzen no parādnieka. Turklāt likums neparedz, ka šis lēmums jāsaskaņo ar parādnieku.

Arī no citu pilsētu namsaimniekiem šoziem, droši vien, žēlastību nesagaidīt. Laikraksts „Ludzas Zeme” raksta: „SIA „Kārsavas namsaimnieks” valdes loceklis Andrejs Ivanovs ir noskaņots kategoriski un sola parādniekiem ziemā nepieslēgt siltumu.”

Prognozēt, kas notiks šoziem gan vēl neviens neņemas. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan mēģina klauvēt pie visām durvīm, bet rezultātu pagaidām nav. Pagājušajā nedēļā viņš tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un informēja par komunālo maksājumu parādu apjomiem, kas ir vairāk nekā 40 miljoni latu 71 pašvaldībā. Tas ir par 10,5 miljoniem vairāk nekā pērn. LPS jūlija sākumā nosūtījusi vēstuli Saeimai un valdības ministriem, aicinot piešķirt subsīdijas maznodrošinātajiem vai kredītlīnijas namu apsaimniekotājiem siltuma parādu mazināšanai, par ko nāksies lemt nākamajai valdībai, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Ja valdības līmenī parādnieku situācija beidzot netiks risināta pēc būtības, nevis lielākoties banku interesēs kā līdz šim, tad, ja ne šajā, tad nākamajā apkures sezonā gan, ļoti iespējams, cietīs ne vien nemaksātāji, bet arī maksātāji.

Šīsvasaras pirmās namu apsaimniekotāju represijas

Pirmās drastiskās metodes, kuras jau ir īstenotas pret komunālo pakalpojumu parādnieku mājām:

* Ķekavas novada Baložos SIA „Baložu komunālā saimniecība” uzsākusi atslēgt kanalizāciju dzīvokļos, kuros ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Uzņēmumā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” apstiprināja, ka „ir tāda lieta”. Pārējiem daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem tas neērtības neradīs, jo pakalpojumu var pārtraukt tikai konkrētam dzīvoklim. Savukārt kanalizācijas pieslēgšana izmaksā 425,29 latus, kuri parādniekam kaut kur būs jāatrod.

* Uzņēmums „Jelgavas ūdens” par 3000 latu lielu parādu Jelgavā, Māras ielā 1, atslēdza auksto ūdeni visai ēkai. Šajā mājā viena dzīvokļa parāds sasniedzis 2000 latu. Šis ir piemērs situācijai, kādā var nonākt arī citi Latvijas iedzīvotāji, ja pat tikai viens iedzīvotājs nemaksā un parādā paliek iespaidīgu summu.

* Maltā bez karstā ūdens bija atstātas visas mājas, jo iedzīvotāju kopējais parāds sasniedza 50 000 latu. No tiem par siltumu nebija samaksāti 23 000 latu, un Maltas dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums bija spiests karsto ūdeni padot tikai divas reizes mēnesī.