Izstrādās jaunu preses un citu masu informācijas līdzekļu likumu
Valdība nolēmusi veidot darba grupu, kas izstrādās jaunu likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem.
Ar šādu iniciatīvu izveidot darba grupu jauna likumprojekta izstrādei Ministru kabinetā (MK) jūnija vidū bija vērsusies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, norādot, ka šobrīd spēkā esošais likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" ir novecojis un neatspoguļo šodienas situāciju mediju tirgū.
Kā teikts MK atbildes rakstā, ko šodien apstiprināja valdība, MK apzinās jauna tiesiskā regulējuma nepieciešamību attiecībā uz presi un citiem masu informācijas līdzekļiem un izveidos darba grupu likumprojekta sagatavošanai, ievērojot komisijas vēstulē izteiktos priekšlikumus.
Saeimas komisija vēstulē MK bija norādījusi, ka šobrīd spēkā esošais likums ir pieņemts 1991. gadā, tajā iekļautās normas neatspoguļo šodienas situāciju mediju tirgū un Eiropas Padomes direktīvu prasības audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā.
Komisija norādīja, ka atbalsta Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšlikumu Latvijas mediju vidi padarīt caurskatāmāku un mazāk ietekmējamu, samazinot īpašnieku ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu darbu. "Jāparedz arī normas, kas regulētu interneta mediju darbību, plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas uzraudzības institūcijas kompetenci, kontroles mehānismus arī attiecībā uz masu informācijas līdzekļiem, ja tie reģistrēti ārzonās."
Līdz ar to vēstulē MK tika lūgts izveidot darba grupu, tajā iekļaujot kā ministriju pārstāvjus, tā arī Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas komisijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, kā arī citu ieinteresēto institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.
LETA jau ziņoja, ka jūlija beigās Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", tādējādi atbalstot ideju noteikt prasību masu medijiem atklāt to īpašniekus un patiesā labuma guvējus.
Otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz, ka masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, būs pienākums Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informēt komercreģistra iestādi par to patiesajiem labuma guvējiem.
Kā ziņots, iepriekš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās, ka likumā "Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem" tiks iestrādāta prasība nosaukt mediju īpašniekus, kuriem pieder vismaz 5% akciju. Tomēr vēlāk tika nolemts, ka šo prasību noteiks Komerclikumā.
Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu interneta vietnes reģistrēt kā masu saziņas līdzekli uz brīvprātības principa.
Likumā arī paredzēts iestrādāt normu, ka redaktors (galvenais redaktors), veicot savus pienākumus, ir redakcionāli neatkarīgs. Komisijas locekļi vienojās, ka šajā gadījumā nepieciešams definēt terminu "redakcionālā neatkarība" un to sagatavot uz trešo lasījumu.
No likuma plānots svītrot 3.pantu, kas paredz, ka masu informācijas līdzekļa dibinātājs vai izdevējs un redakcija var būt juridiskā persona.
LETA
