Krievijas miljardieris Avens atbalsta latviešu gleznotājas izstādi
Latviešu glezniecības vecmeistares Ritas Valneres personālizstāde aizsākās ar intrigu – ne visas no Tretjakova galerijas atceļojušās gleznas pēc kavēšanās muitā bija paspēts izpakot, tāpēc mākslas cienītājiem ir vērts nākt vēlreiz.
Ritai Valnerei septembrī apritēs 82 gadi, un „Rīgas mākslas telpā” zem Rātslaukuma līdz 25. septembrim skatāma vērienīga mākslinieces izstāde, izveidota ar kuratores Ingas Šteimanes pūlēm un Pjotra Avena fonda „Paaudze” atbalstu. Pateicoties Krievijas miljardiera, „Alfa Bank” prezidenta un latviešu strēlnieka mazdēla mecenātismam, uz Rīgu atceļojušas deviņas Valneres gleznas no Tretjakova galerijas kolekcijas.
Māksliniece joprojām rada
Kopumā izstādē skatāms vairāk nekā 100 darbu, kas aptver laiku no piecdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām. Lai arī māksliniece ir sirmā vecumā un uz izstādes atklāšanu ierasties nevarēja, viņa joprojām rada – pēdējām gleznām, ko uz izstāde atnesa Valneres meita, gleznotāja Ieva Kalniņa, vēl pat krāsa nebija nožuvusi. „Viņa pa bišķītim strādā, tas ļoti uztur formā un dod enerģiju, visas veselības problēmas aiziet nebūtībā, jo tad ir tikai ota un krāsas,” Kasjauns.lv teic Ieva Kalniņa.
Saruna notiek, stāvot pie gleznas, kur atainota pati māksliniece kopā ar meitu. „Jā, tā esmu es,” pasmaida Ieva, kuru mamma ir ļoti daudz gleznojusi. „Esmu bijusi kā modelis, kuram likts sēdēt, kurš ir bijis nepacietīgs un apsaukts. Esmu bijusi ar saviem bērniem kā iedvesmas avots mātes un bērna tēmai, īpaši, kad man piedzima pirmā meita Kristīne.”
Bieži vien māksliniekam ir viens atpazīstams rokraksts, bet Valneres darbos ir liela dažādība, no abstrakcionisma līdz tradicionālajai klusajai dabai. „Ir ļoti daudz periodu, ne par velti izstāde ir grupēta pa gadu desmitiem. Tāpat kā dzīvē viss mainās, radošās personības darbībā notiek izlēcieni, pārrāvumi, nevar būt radošs mākslinieks tikai vienā kolorītā, tas ir profesionalitātes rādītājs,” uzsver Kalniņa.
Pati māksliniece Rita Valnere ir teikusi: „Ir sajusts debess augstuma pieskāriens, gaismas starā stāvot un gleznojot.”
Ritas Valneres izstādes atklāšana
Visa nakts ar gleznām uz robežas
Izstādei gleznas aizdevuši septiņi muzeji, Mākslinieku savienība, pati autore, privātkolekcionāri Ģirts Rungainis, Guntis Belēvičs, Ainārs Gulbis un Dr. Auškāps. Lielākais devums ir no Nacionālā mākslas muzeja, taču bez deviņām gleznām no Tretjakova galerijas Maskavā izstāde nebūtu pilnīga. Pati Valnere šos darbus nav redzējusi jau gadu desmitiem, un arī publikai vakar bija jāpaciešas – robežproblēmu dēļ rīkotāji paspēja izpakot tikai trīs gleznas.
Pētera Avena labdarības fonda „Paaudze” padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Gafins pirms izstādes atklāšanas pavadīja bezmiega nakti. „Vissarežģītāk bija pārvarēt robežu,” Kasjauns.lv atzīst Gafins, par ko ir visai sašutis. „Cilvēki, kas grib atbraukt uz Latviju kā tūristi, ar ģimenēm, apskatīt Jūrmalu, muzejus, Rīgu, ir spiesti diennaktīm stāvēt pie robežas. Atbrauc komisija ar Krievijas satiksmes ministru priekšgalā, bet viss paliek tajās pašās vietās. Nav taču nekādu problēmu izveidot koridorus vieglajiem auto. Tāpēc mums bija bezmiega nakts, kamēr mūsu mašīna ar gleznām apbrauca deviņus kilometrus garo rindu.”
Toties pats fonds „Paaudze”, ja izlemj atbalstīt, strādā efektīvi un sāk ātri finansēt. Šajā gadījumā vajadzēja iesaistīties arī administratīvi, jo izvest gleznas no Tretjakova galerijas ir diezgan sarežģīti, divdesmit gados šis ir pirmais gadījums, kad šādus darbus ved uz Baltiju. No idejas līdz realizācijai pagājuši divi mēneši, un tas nav daudz, ņemot vērā visas formalitātes. „Mēs esam profesionāļi, ar lielu pieredzi biznesā, ar kontaktiem, un mūsu vārdi sakrīt ar darbiem,” Gafins lepojas par paveikto.
Atbalstīs Operu un bērnu slimnīcu
Avena fonds Latvijā jau agrāk ir atbalstījis dziedātājas Annas Ņetrebko uzstāšanos, Krievijas Filharmonijas orķestra koncertu Vladimira Spivakova vadībā Rīgā, Kandinska prēmijai nominēto mūsdienu Krievijas mākslinieku izstādi Dzelzceļa vēstures muzejā. Tuvākajā laikā paredzēts atbalstīt Jurija Bašmeta un viņa orķestra „Maskavas solisti” koncertu Rīgā oktobrī, plānota sadarbība ar Nacionālo operu, iecerēts atbalstīt Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
„Ceram, ka būs vēl interesanti priekšlikumi. Līdzko starp valstīm uzplaukst kultūras apmaiņa, politiskās pretenzijas pazūd. Labākā ir mākslas un kultūras diplomātija,” piebilst Gafins.
Tretjakova galerijas ģenerāldirektora vietnieks ekspozīcijas un izstāžu jautājumos Andrejs Vorobjovs zina teikt, ka 20. gadsimta otrās puses Latvijas māksla „tretjakovkā” ir pārstāvēta ar 178 darbiem un 39 māksliniekiem. Ja pieskaita pagājušā gadsimta pirmo pusi, varētu būt ap 300 darbu. „No bijušās PSRS baltieši mūsu galerijā aizņem piekto daļu,” Vorobjovs uzteic mūsu mākslinieku devumu.
