Rīgā apzināti 452 grausti

Par graustu Īpašuma departaments uzskata neapdzīvotu vai saimnieciskajai darbībai neizmantotu kapitāla rakstura būvi, kurai būtiski bojātas nesošās vai norobežojošās konstrukcijas, kas padara būves atjaunošanu tehniski neiespējamu vai ekonomiski neizdevīgu, kā arī netiek ievērotas šādu būvju uzturēšanai izvirzītās prasības vai ilgstoši ir pārtraukta iesāktas būvniecības ieceres realizācija, un šādas būves vizuālais izskats bojā pilsētas ainavu.

Grausti iedalīti četrās kategorijās. Rīgā ir 109 būves, kas atzītas par bīstamām un apdraud sabiedrisko drošību un kārtību. Īpašuma departaments norāda, ka steidzami nepieciešams panākt, lai to īpašnieki nekavējoties nodrošinātu bīstamo konstrukciju nostiprināšanu vai demontāžu, bet nepieciešamības gadījumā nodrošinātu piespiedu izpildes procedūru atbilstoši Rīgas domes lēmumam.

Vēl 138 būves Rīgā ir tādas, kuru uzturēšanā netiek ievērotas pašvaldības saistošo noteikumu prasības nekustamo īpašumu uzturēšanai, tajās brīvi var iekļūt nepiederošas personas, ēkās vai īpašuma teritorijā tiek uzkrāti dažāda veida atkritumi un tiek apdraudēta sabiedriskā kārtība. Šo ēku īpašniekiem gaidāmas regulāras nepatikšanas ar pašvaldības policiju un izpilddirekcijām, kas atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem piemēros administratīvos sodus, taču šīs būves piespiedu kārtā plānots konservēt vai nojaukt tikai tad, ja tiks konstatēti augsti sabiedriskās kārtības apdraudējuma riski un blakus graustam atrodas sabiedriski nozīmīgi objekti, norādīts Īpašuma departamenta rīcības plānā.

No apzinātajiem graustiem 40 nami atzīti par pilsētas ainavu bojājošām būvēm, kurām ir veikta pilnīga vai daļēja konservācija, tomēr nav novērsta pilsētas ainavu bojājošā ietekme un būve ir būtisks pilsētas ainavu un pilsētvidi ietekmējošs elements. Arī šīs ēkas primāri uzrauga pašvaldības policija, Būvvalde un izpilddirekcijas, kas saskaņā ar noteikto kompetenci īpašniekam uzliks par pienākumu sakārtot ēkas publisko fasādi vai nodrošināt tās apsegšanu ar dekoratīvo sietu.

Savukārt 165 būves kopumā tiek uzturētas, ievērojot normatīvo aktu prasības, ir veikta šo objektu konservācija, kas nodrošina konstrukciju noturību ilgtermiņā, bet ilgstoši netiek veikta to pilna atjaunošana vai ilgstoši pārtraukta būvniecības ieceres realizācija, kas rada iespēju, ka būves tehniskais stāvoklis pasliktināsies un būs nepieciešams organizēt papildus pasākumus tās konservācijai, norādīts departamenta atskaitē. Šīm ēkām tiks veikta pastāvīga objekta stāvokļa vizuālā uzraudzība un nepieciešamības gadījumā īpašniekam tiks uzlikts par pienākumu veikt papildus konservācijas pasākumus.

No apzinātajiem 452 graustiem galvaspilsētā 204 nami ir objekti ar kultūrvēsturisku nozīmi, turklāt no tiem 25 objekti ir valsts un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi ar individuālu aizsardzības numuru, 95 objekti atrodas vēsturiskajā centrā vai tā buferzonā kā aizsargājamas apbūves teritorijās, bet vēl 84 objekti ir koka apbūve, kas tiek uzskatīta par īpaši vērtīgu. No šīm ēkām 113 nami atrodas bīstamā stāvoklī. Vienlaikus aizsargājama objekta statuss ir būtisks apgrūtinājums nekustamā īpašuma attīstīšanai vai rekonstrukcijai, norādīts Īpašuma departamenta ziņojumā.

Grausta statusā nonākušas arī 42 jaunbūves, kuru būvniecība ir pārtraukta dažādās stadijās. Atsevišķos gadījumos šajās būvēs jau ir notikuši ugunsgrēki vai arī tās jau rada būtisku sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu sava tehniskā stāvokļa dēļ. Kopumā 22 jaunbūves atzītas par sabiedrisko kārtību apdraudošām.

Patlaban normatīvais regulējums paredz pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēt administratīvo atbildību līdz 250 latiem fiziskām personām un līdz 1000 latiem juridiskām personām. Rīgas pašvaldības policija 40 gados piemērojusi naudas sodu, kuras kopējais apjoms ir 4800 latu, taču no šīs summas izdevies iekasēt tikai 340 latu, informēja policija.

Sabiedrisko drošību un kārtību apdraudošo būvju sakārtošanas procesa pilnveidošanai Īpašuma departaments sadarbībā ar Rīgas pilsētas būvvaldi iesniedzis Valsts kancelejā vairākus priekšlikumus, piemēram, Būvniecības likumā noteikt, ka pašvaldības lēmumi par būvju sakārtošanu, nojaukšanu vai patvaļīgās būvniecības novēršanu ir īpaši administratīvo aktu veidi, kas ir saistoši arī jaunajam īpašniekam būves īpašumtiesību pārejas gadījumā. Tāpat ierosināts pagarināt pašvaldības lēmuma par patvaļīgu būvniecības novēršanu vai būves nojaukšanu, vai labprātīgi neizpildīta administratīvā akta piespiedu izpildes termiņu līdz pieciem gadiem.

Kā ziņots, februāra sākumā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC) deva uzdevumu izpilddirekcijām kopā ar Būvvaldes speciālistiem apsekot gan patlaban zināmos graustus, gan apzināt no jauna pamestos namus. Februārī pašvaldības uzskaitē bija 187 grausti. Maijā izpilddirekcijas apkopojušas informāciju par 538 ēkām, kas varētu būt uzskatāmas par bīstamām būvēm, taču katrs gadījums izvērtēts atsevišķi un kopumā noteikti 452 grausti.

Ar Rīgas graustu sarakstu Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs Rīgas domniekus iepazīstinās pirmdien, 15.augustā, Pilsētas īpašuma komitejas sēdē.

LETA