Olaines cietuma slimnīcas likteni izlems līdz septembrim

Tiek lemts, vai atjaunot slimnīcas darbību pilnā apjomā, vai arī iekonservēto nodaļas aprīkojumu izpārdot un tā vietā slimnīcas telpās izmitināt ieslodzītos narkomānus un alkoholiķus, trešdien vēsta laikraksts "Diena".

Tieslietu ministra preses sekretāre Inga Saleniece norāda - Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) ieguvumi no katra varianta jāizvērtē līdz septembra sākumam.

Avīze norāda, ka turpmākās rīcības modelis jāizraugās, jo līdz ar krīzes iestāšanos Olaines cietuma slimnīca reorganizēta tik pamatīgi, ka tās ķirurģiskās nodaļas aprīkojums jau vairākus gadus vienkārši krāj putekļus. Slimnīcas vadītājs Vadims Viktorovs arī skaidro, ka iekārtas izslēgt vai atdot kādam citam nevar, jo tas nozīmētu pārprogrammēšanu, kas izmaksātu desmitiem tūkstošu latu.

"Reizi nedēļā inženieris uztaisa tehnisko apkopi un māsiņa izvēdina telpas, bet nekas cits tur pašlaik nenotiek," atzīst Viktorovs. Tomēr atjaunot nodaļas darbību būtu iespējams dažās stundās.

Pirmais no četriem TM izvērtējamiem iespējamās rīcības modeļiem paredz, ka slimnīca tiek atjaunota tādā apmērā, kāds bija plānots, to būvējot. Šajā gadījumā slimnīcai būtu jāalgo ķirurgi pastāvīgam darbam. Otrais variants nozīmētu, ka slimnīcā veic tikai vienkāršākās operācijas, bet sarežģītākās notiek publiskajās slimnīcās. Šādā variantā ārsti netiktu turēti štatā, pastāvīgi algojot tikai medmāsas. Trešais savukārt nozīmētu ķirurģisko iekārtu pārdošanu. Šajā gadījumā slimnīcā notiktu tikai pēcoperāciju aprūpe. Savukārt ceturtais variants paredz pilnīgu atteikšanos no jebkādas ķirurģiskās darbības Olaines cietuma slimnīcā, pārdodot iekārtas un pēcoperācijas aprūpi uzticot publiskajām slimnīcām. Šādā gadījumā liekās telpas varētu piemērot personām, kurām nepieciešama īpaša aprūpe, ar to saprotot ieslodzītos narkomānus un alkoholiķus, kuru ārstēšanai jau ieplānots slimnīcas teritorijā celt jaunu korpusu. Tas tikšot darīts ar Norvēģijas valdības atbalstu, bet, ja ķirurģiskās nodaļas telpas atbrīvotu, jaunais korpuss nebūtu nepieciešams tik apjomīgs, kā patlaban plānots.

Saleniece arī atzīst, ka situācija Olaines cietuma slimnīcā nav vienīgā cietumnieku veselības aprūpes problēma - ja sabiedrībā veselības aprūpi persona saņem, pamatojoties uz pieraksta sistēmu pie konkrēta ģimenes ārsta, tad, nonākot ieslodzījuma vietā, personas reģistrācija pie ģimenes ārsta tiek bloķēta. Tāpat likumos nav dota atļauja cietuma ārstiem izrakstīt kompensējamos medikamentus un nosūtījumus, tādēļ ieslodzītie medikamentus un speciālistu pakalpojumus var saņemt tikai kā maksas pakalpojumus.

"Piemēram, ar ģimenes ārsta nosūtījumu speciālista konsultācija maksā 2–5 latus, bet bez nosūtījuma – 20–30," viņa skaidro.

Lai situāciju izlabotu, pašreiz sadarbībā ar Veselības ministriju tiekot gatavotas izmaiņas vairākos valdības noteikumos. To mērķis esot panākt, ka ieslodzīto tiesības uz pieeju veselības aprūpei ir tādas pašas kā citiem cilvēkiem.

"Tas ir būtiski, lai ieslodzījuma vietā ieslodzīto veselības stāvoklis vēl vairāk nepasliktinātos un, iznākot sabiedrībā, viņi vai viņas neapdraudētu citus sabiedrības locekļus,"skaidro Saleniece.