Mediķu protests Ogrē pulcē vairāk nekā 200 dalībnieku. FOTO

Kā pastāstīja Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, Veselības ministrija sazinājusies ar Ogres mediķiem, taču tās pārstāvji nav izrādījusi vēlmi apmeklēt protesta akciju.

"Mediķi ir sašutuši, ik pa pusgadam viņiem ir jāsatraucas par to, lai valsts piešķirtu finansējumu viņu darba vietu nodrošināšanai," uzsvēra Širovs, vienlaicīgi norādot, ka "šī ir ačgārna situācija, Ogres stacionārs ir noslogots, un tajā strādā labi speciālisti - šo situāciju var salīdzināt ar cukura rūpniecības pazudināšanu Latvijā, taču rodas jautājums, kur dabūs jaunus mediķus, kad tos vajadzēs".

Protestā piedalījās arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris, kurš aģentūrai LETA teica, ka protests Ogrē ir kopīga iniciatīva, sadarbojoties vietējiem mediķiem un nevalstiskajām organizācijām. Viņš piebilda, ka 6,1 miljons latu, ko vakar koalīcijas padomes sēdē nolēma papildus piešķirt veselības aprūpei, ir pietiekams apjoms, lai izpildītu lokālo slimnīcu prasības, vienlaikus akcentējot, ka tas ir politisks lēmums, kas jāpieņem valdībai.

Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs pastāstīja, ka situācija reģionālajās slimnīcās ir samērā vienāda - trūkst līdzekļu.

"Ja valdība pagriež muguru un atstāj slimnīcu situācijā, kurā tai varētu nākties atlaist desmitiem darbinieku, tad tām neatliek nekas cits kā protestēt," klāsta Kalējs.

Viņš arī noraida veselības ministra Jura Bārzdiņa (Liepājas partija/ZZS) izteikumus, ka reģionālās slimnīcas ar draudiem apturēt neatliekamās medicīnas nodrošināšanu terorizē vietējos iedzīvotājus, uzsverot, ka "terorists ir Bārzdiņš". Viņš arī pauda bažas, ka līdzīga situācija ļoti drīz varētu parādīties arī lielajās Rīgas slimnīcās. "Un tad šī situācija būs vēl dramatiskāka," piebilda Kalējs.

Kā novēroja aģentūra LETA, protestā piedalījās arī 20 cilvēku delegācija no Cēsu rajona slimnīcas. Protestētāju rokās bija dažādi uzraksti, piemēram, "Negribu dzemdēt mašīnā, gribu dzemdēt slimnīcā!", "Nedzeniet mediķus uz ārzemēm!", "Beidziet lobēt lielās slimnīcas!", "Cīnāmies par tiesībām dzīvot!".

Protestu organizēja Ogres slimnīca. Akcija sākās plkst.17.

Akcijas laikā paredzēts gājiens no vecās poliklīnikas Miera ielā pa Brīvības ielu, garām mūzikas skolai, gājiena noslēgumā pulcējoties uz stundu ilgu mītiņu Brīvības ielas skvērā pie gājēju tuneļa.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā līdzīgs protests notika Cēsīs.

Kuldīgas slimnīca pagājušajā nedēļā paziņoja, ka negodīgas finansējuma sadales dēļ tā no 1.septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš ir informējis Veselības ministriju (VM), Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.

Slimnīcas uztrauc ministrijas samazinātais finansējums neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientu uzņemšanai otrajā pusgadā.

LVSADA un SIA "Ogres rajona slimnīca" arodorganizācija šodien atklātā sapulcē "Par pieejamu stacionāro veselības aprūpi" pieņēma rezolūciju, kurā teikts, ka 2011.gadam iedalītais finansējums stacionārai veselības aprūpei neatbilst faktiskajai vajadzībai, informēja "Ogres rajona slimnīcas" arodorganizācijas priekšsēdētāja Agita Aberberga Augškalne.

Vairumā lokālās neatliekamās palīdzības slimnīcu 1.augustā stacionēto pacientu skaits sasniedzis gadam iedalīto finanšu kvotu līmeni. Ogres slimnīcā 2011.gadam piešķirtais finansējums stacionārai aprūpei 3555 pacientiem 15.augustā pārsniegts par 59 pacientiem, kuru ārstēšanās segta no slimnīcas resursiem.

Ņemot vērā kritisko situāciju veselības aprūpes finansējumā, kas apdraud neatliekamās stacionārās veselības aprūpes pieejamību, mītiņa dalībnieki aicina Veselības ministriju (VM) un Veselības norēķinu centru (VNC) nodrošināt finansējumu stacionārai (tajā skaitā neatliekamajai) veselības aprūpei pēc faktiskās pacientu plūsmas, plānojot veselības aprūpi, ņemt vērā pēdējo trīs gadu veselības statistikas rādītājus, īpašu uzmanību pievērst veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai lauku pašvaldību teritorijās tuvāk dzīvesvietām.

Mediķi uzskata, ka Latvijā lokālās daudzprofilu slimnīcas jāsaglabā līdzšinējā skaitā, kā arī jārealizē pasākumi medicīnas darbinieku cilvēkresursu saglabāšanai un atjaunošanai.

Saeima un Ministru kabinets tiek aicināts veselības aprūpes valsts budžetu 2012.gadā paredzēt vismaz 4%, bet 2014.gadā - vismaz 4,5% no iekšzemes kopprodukta.

Vēstuli paredzēts iesniegt arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.