Valkas ļaudis masveidā deklarējas Valgā un tiek pie visiem labumiem, par ko latvieši apskauž igauņus
Katrs devītais Valkas novada iedzīvotājs ir deklarējies kaimiņvalstī - Valgā un līdz ar to robežpilsētas budžets ikgadu zaudē ap pusmiljonu eiro. Valcēniešiem dzīvesvietu deklarēt kaimiņvalstī ir izdevīgi, jo tā viņi tiek gan pie dažādiem pabalstiem un veselības aprūpes, gan kredītiem, kas Valkā būtu problemātiski.
Gada sākumā Valkā bija 5489 iedzīvotāju, bet visā Valkas novadā – ap 10 000 un nule Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis paziņojis, ka 1019 novada iedzīvotāju savu dzīvesvietu ir deklarējuši robežas viņā pusē – Valgā, kaut arī vairums no viņiem reāli dzīvo Valkā. Līdz ar to Valka ik gadu zaudē vairākus simtus tūkstošus eiro, kas pilsētas kasē ieripotu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Krauklis rosina Saeimas budžeta un finanšu komisiju un valdību veikt grozījumus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā, lai labotu netaisnību, kas Valkai atņem naudu, kura tiek sadalīta pēc pašvaldībā oficiāli dzīvojošo, nevis faktiskā iedzīvotāju skaita. Valkas novada mērs lēš, ka gada laikā novada budžets tādā veidā zaudē ap pusmiljonu eiro. Kasjauns.lv skaidro, kādēļ Valkas iedzīvotāji nolemj deklarēties Valgā?
Deklarējas kaimiņvalstī, lai tiktu pie ārsta un kredīta
Valkas laikraksta „Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone Kasjauns.lv skaidro: „Tam ir vairāki iemesli. Pirmām kārtām, ja tu dzīvo Igaunijā, tad tev ir visas tās pašas tiesības, kas Igaunijas pilsonim – visi tie labumi, par kuriem latvietis apskauž igauņus. Tā noteikti ir veselības aprūpes sistēma, kas Igaunijā ir daudz labāka nekā pie mums. Tur nav tik daudz jāmaksā un pie ārsta nav tik garas rindas. Piemēram, ja tu Valkā salauz kāju un septiņos vakarā tev vajag rentgenu, tad jāizsauc ātrā palīdzība, kura tevi aizvedīs uz 50 kilometrus attālo Valmieras slimnīcu. Savukārt Valgas iedzīvotājam rentgenu izdarīs turpat - Valgas slimnīcā, kurā, starp citu, strādā daudzi latviešu ārstu, un viņam vairs nebūs jādomā, kā tikt mājās pēc tam, kad viņu no slimnīcas izlaidīs.
Tāpat, ja tu strādā Valgā, tad ir izdevīga nodokļu sistēma. Ja esi ārzemnieks, tad tev nodokļus atvelk jau no pirmā eiro un gada beigās jāiesniedz nodokļu deklarācija, lai dabūtu atpakaļ pārmaksātos nodokļus. Savukārt, ja tu dzīvo Igaunijā, tā nav un šīs klapatas atkrīt. Tā kā daudzi valcēnieši strādā Valgā, tad viņiem ir izdevīgi oficiāli savu dzīvesvietu reģistrēt Igaunijā.
Pirms kāda laika Valgas mērs savā „Facebook” profilā ar lepnumu ierakstīja, ka Valgā reģistrējies 999. iedzīvotājs no Latvijas – Valkas puses. Varat iedomāties, ka pilsētai, kurā ir piecarpus tūkstoši iedzīvotāju, tas ir ļoti jūtams!
Tāpat, ja Valkas iedzīvotājs strādā Valkā, viņš nevar dabūt kredītu ne vienā, ne otrā pusē, jo gan igauņu, gan latviešu bankas uzskata, ka viņam it kā neesot ienākumu. Tas ir visnotaļ dīvaini – kā cilvēkam, kur strādā un regulāri saņem algu, var nebūt ienākumu? Šo problēmu esam pārrunājuši pat Briselē ar Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski un viņš bija ļoti pārsteigts par šādu situāciju, jo Eiropas Savienības telpai taču jābūt vienotai.
Kur un kā cilvēks deklarējas Valgā, katrā gadījumā jāskatās individuāli. Vieni piedeklarējas pie radiem vai draugiem, ir daudz jaukto ģimeņu, citi arī tik tiešām tur dzīvo...
Tāpat arī jāuzsver, ka Valga Igaunijā jau nav nekāda plaukstoša pilsēta un tai kaimiņvalstī piešķirts īpaši atbalstāmas pilsētas statuss, līdz ar to arī šai ziņā varētu būt kādi atvieglojumu.
Rīgā šo problēmu jau īsti neapzinās, rēķina tikai statistiku. Bet vai kāds, piemēram, ir aprēķinājis, cik izmaksā tas, ka ātrā palīdzība strādā kā taksometrs no Valkas uz Valmieras slimnīcu?”
„Drīz pie mums paliks tikai novada pašvaldībā strādājošie...”
Valkas novada mērs Krauklis Kasjauns.lv pastāstīja: „Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā ir noteikts atbalsts katrai pašvaldībai, atkarībā no tās iedzīvotāju skaita un viņu vecuma. Pēc tā tad aprēķina, cik pašvaldība no nodokļu ieņēmumiem patur sev, cik atdod citām pašvaldībām vai saņem kā dotāciju. Katru gadu šie noteikumi mainās un tāpēc konkrēti pateikt, cik katru gadu savā budžetā šāda veidā zaudējam pateikt nevaru. Lēšu, ka šogad tas varētu būt virs pusmiljona eiro.
Savukārt, ja mūsu cilvēks strādā Valgā, viņa nodokļi paliek Igaunijā un mums no tā nav nekāda labuma. Arī pašai Valgai no tā nekāda tiešā labuma nav, jo viņu nodokļi kā nerezidentu, ārzemnieku nodokļi tiek ieskaitīti nevis konkrētās pašvaldības, bet gan Igaunijas valsts centrālās budžetā. Te jāpiebilst, ka ļoti daudzi mūsu novada iedzīvotāji strādā Igaunijā. Piemēram, puse Sēļu ciema strādā Valgas gaļas kombinātā.
Valcēnieši Valgā pirmām kārtām deklarējas medicīnas aprūpes dēļ – tur ir gan slimnīca, gan poliklīnika un nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums, kā tas ir pie mums.
Protams, ka mūsu satrauc tas, ka cilvēki deklarējas Valgā. No maniem radiem gan vēl neviens Valgā nav reģistrējies, bet no paziņu loka gan. Pat smejos, ka, ja šī pieaugošā tendence pieaugs, tad Valka drīz vien būs deklarējušies tie, kuri strādā novada domē”.