Zīle: no bilingvālās izglītības Latvijai jāatsakās 10 gadu laikā

Atsakoties no bilingvālās izglītības, Latvijai ir jāliek akcents uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu apguvi, uzskata Zīle. Jautāts, vai viņš piekrīt "Visu Latvijai!"-TB/LNNK līdera Raivja Dzintara pieļāvumam, ka bilingvālā izglītība varētu būt saistīta ar sabiedrības šķelšanos, politiķis atbildēja, ka viņš pašreizējo situāciju raksturotu kā no Padomju Savienības mantotās sistēmas ar krievu valodu un bilingvālo izglītību uzturēšanu.

"Jāaizstāv īstās mazākumtautību skolas - ukraiņu, baltkrievu, ebreju (..) un arī krievu. Bet nevajag lietot krievu valodu kā pretnostatījumu latviešu valodai. Tas ir tas, kas šeit uztur "padomju telpu"," uzskata Zīle.

TB/LNNK valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz atšķirībām augstākās izglītības jomā Latvijā un Igaunijā: "Igaunijā jau ir simts programmas angļu valodā, bet Latvijā tādas nav, toties turpinās diskusija, vai var paredzēt krievu valodu kā augstskolu valodu, kas ir nepareizs kurss. Angļu valodai ir cits statuss zinātnē un izglītībā nekā krievu valodai. Ja kāds domā, ka ir kādi augsta līmeņa krievu profesori, kuri nevar pasniegt angļu valodā, - tā nav taisnība."

Jautāts, vai parakstu skaits, kas tika savākts Satversmes grozījumu ierosināšanai par mācībām tikai latviešu valodā, neliecina, ka tauta īstenībā ir pret nacionālo politiķu iniciatīvu, Zīle atbildēja noraidoši. Viņš skaidroja, ka parakstu vākšanā iesaistītie resursi bija ļoti mazi, bet iedzīvotāju aktivitāte vērtējama kā ļoti liela. Tajā pašā laikā notikušajā parakstu vākšana saistībā ar sociālajiem pabalstiem arī netika savākts nepieciešams parakstu skaits, taču tas neliecinot, ka cilvēki bija pret ideju par lielākiem pabalstiem, bet ka viņi bija inerti.

"Te ir piemērs uzskatiem, kas man ir pretēji daudziem apvienības biedriem, - man neliekas, ka tautai būtu bieži jāizdara šīs populārās izvēles referendumos. Tauta ik pēc četriem gadiem izdara izvēli par labu politiķiem, kuriem jādara savs darbs. Ja politiķi ir slikti un nespēja pieņemt lēmumus, bet tūlīt prasa tautai viedokli referendumā, tad tā sistēma nav pareiza. Tikai ļoti ārkārtīgos gadījumos tauta iet uz referendumiem - manā uztverē, tāds vēl nav pienācis ne reizi," uzsvēra politiķis.

Kā ziņots, parakstu vākšanas laikā tika iegūti nepilni 113 000 parakstu no referenduma sarīkošanai nepieciešamajiem apmēram 153 000.

Zīle skaidroja, ka nacionālais jautājums bieži vien tiek vienkāršots - pretnostatīts latviskais un krieviskais: "To es esmu teicis apvienības biedriem, ka tas jautājums ir jāskatās citādāk. (..) Akcenti ir jāieliek uz to, ka esam ES valsts, kas ir ārkārtīgi būtiski. Skaidrs, ka mēs esam latvieši nacionālā valstī - neesam ASV vai Šveice, jo esam citādi veidoti. [Tiesību eksperts] Egils Levits ir vairākkārt uzsvēris starptautiskā juridiskā dalījuma atšķirības vairāk valstīm. Līdz ar to Latvijā nākotnē ir jāuztur normāla izglītība un kultūra latviešu valodā, tajā pašā laikā nebaidoties no atvērtās Eiropas."

TB/LNNK valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz to, ka ar krievu valodu tiek veikti pārkāpumi nodarbinātības jomā: "Ja uzņēmums strādā ar tūristiem, ārvalstu partneriem, tad ir loģiski prasīt darba ņēmējiem krievu valodas zināšanas. Ja darba devējs prasa krievu valodu zināt, lai apkalpotu vietējo iedzīvotāju, tad kaut kas ir nepareizi tajā sistēmā."

Jau ziņots, ka TB/LNNK sākusi apvienošanās procesu ar partiju "Visu Latvijai". Zīle atkāpies no apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētāja amata.