Dīvainības „Vienotības” deputātu kandidātu sarakstos

Šajās Saeimas vēlēšanās „Vienotība” ir kļuvusi gan vienotāka, gan sašķeltāka. Ne bez domstarpībām „Vienotība” tomēr ir kļuvusi par triju partiju („Jaunais laiks”, „Sabiedrība citai politikai” un Pilsoniskā savienība) vienību. Tai pašā laikā ar šāda pavērsienu neapmierinātie ir atšķēlušies un pievienojušies Zatlera Reformu partijai – ar skaļu blīkšķi pie zatleriešiem pārgāja gan Klāvs Olšteins, gan Pilsoniskās savienības seperātisti ar saviem „Demokrātiskajiem patriotiem”.

No „Vienotības” partijām aizgājušie tagad ar saviem kādreizējiem kolēģiem neauklējas, bet gan meklē kaut vismazākos iemeslus, lai viņiem ieriebtu. Tā, piemēram, Rīgas domes „Demokrātisko patriotu” frakcija nule kā aicinājusi „Vienotības” deputātus atteikties no nepamatotām privilēģijām – apmaksātajām „Rīgas satiksmes” auto caurlaidēm.

„Jau otro gadu pēc kārtas „Jaunā laika”, tagad jau partijas „Vienotība”, deputāti nekādi nespēj atteikties no „Rīgas satiksmes” auto caurlaidēm. Rīgas domes deputātu nepamatotās privilēģijas izmantošana, palielina Rīgas domes budžeta deficītu,” teikts „Demokrātisko patriotu” paziņojumā.

Lai arī „Vienotībai” šobrīd ir vislielākā publicitāte, to var uzskatīt arī par šo vēlēšanu zaudētājiem, jo tai ir maz cerību dabūt tikpat daudz mandātu kā 10. Saeimā, jo varas partijai balsis nozags gan zatlerieši, gan vislatvieši, par kuriem balsos tie, kas ir vīlušies varas partiju politikā, bet joprojām ir pārliecināti tā dēvēto latviešu partiju atbalstītāji.

Partiju vidū augusta pēdējās desmit dienās medijos vislielākā publicitāte bijusi „Vienotībai”. Tāpat pagājušajā mēnesī „Vienotība” bija vienīgā Latvijas partija, kas saņēma maksimāli pieļaujamo ziedojumu 20 000 latu apmērā. Šādu summu „Vienotībai” dāvinājusi Dace Pūce, kas ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces māte.

Šajā jūklī „Vienotība” apjukusi un izdara arī vienu otru muļķību.

Izrādās, ka „Vienotības” listēs vienu laiku it kā bija ierakstīts visvecākais 11. Saeimas deputāta kandidāts – 217 gadu vecais lībietis (!?) Hosams. Partijas mājaslapā uz īsu brīdi parādījās informācija, ka tās kandidāts libānietis Hosams Abu Meri ir dzimis 1794. (nevis 1974.) gadā un viņa tautība ir lībietis. Šī ziņa pirms pāris dienām bija vēlēšanu kampaņas jautrību topā. „Vienotības” pārstāvji aizbildinājās, ka pārrakstīšanās bija saistīta ar priekšvēlēšanu drudzi.

Tomēr, ja šo vēl var kaut kā saprast, tad Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņojums, ka „Vienotības” deputāta kandidāts, svētku aģentūras „Santa” vadītājs Harija Ozola vārds ir atrodams čekas maisos gan bija zibens spēriens no debesīm.

Ozols izplatīja paziņojumu, kurā teikts: „Kā zibens no skaidrām debesīm mani pārsteidza ziņa, ka mans vārds figurē tā saucamajos „čekas maisos”.

Harijs Ozols: „Mani interesē tikai māksla un meitenes”

Protams, atcerējos gadījumu, kad 80. gadu sākumā mani izsauca uz LPSR Valsts drošības komiteju, kur pratināja, vai es neesmu tas, kurš uz manas kāpņu telpas sienas ir uzrakstījis uzsaukumu, tieši kā tur bija rakstīts šeit neatspoguļošu, bet jēga bija tāda, ka fiziski jāizrēķinās ar cittautiešiem. Izmeklētājs man par lielu izbrīnu zināja pilnīgi visu par mani un manu ģimeni, jautāja, vai es stāstu politiskas anekdotes, šeit gan jāatzīmē, ka izmeklētājs bija ļoti draudzīgs un pieklājīgs, jautāja, vai manā sabiedrībā kāds nestāsta politiskas anekdotes, vai nemusina pret padomju varu, uz ko es viņam teicu, ka politika mani vispār neinteresē, tāpat kā manus draugus, jo mani interesē tikai māksla un meitenes. Īsi sakot, ar to tas viss arī beidzās, mani palaida vaļā. Vairāk nekādu kontaktu man ar šo iestādi nav bijis.

Un tagad man ir jautājums CVK: vai var publiskot nepierādītus faktus, kas skar jautājumu, kurš ir ļoti jūtīgs mūsu tautai, tai skaitā arī man, jo mana ģimene arī bija izsūtīta uz Sibīriju, nepierādot vainu, vienkārši izmest visiem sabiedriskajiem medijiem – iespējams, ir sadarbojies.

Vai tiešām jums CVK cilvēki nav kaut kādas jūtas, vai jūs padomājiet par tiem, uz kuriem jūs uzkarat šo birku. Jums tikai viens - likumā tā rakstīts, tas nozīmē „jāšauj”. Kas, kur, kāpēc, tas jūs neinteresē vispār, bet tas cilvēks ir sagrauts. Ja jau jums ir jāpublicē šie kandidātu uzvārdi, tad no sākuma vajag pierādīt, ka viņi ir vainīgi, un tad bļaut pa visu pasauli.”

Muzikālās lažas

Tāpat kā pārējās partijas, arī „Vienotība” pirms vēlēšanām publicitāti sev mēģina sagādāt visdīvainākos veidos. „Vienotības” rindās īpaši izceļas mūzikas cienītāji, par kuriem raksta nra.lv.

Kāda liepājniece pauž sašutumu par bijušā kultūras ministra, partijas „Vienotība” pārstāvja Inta Dāldera, viņasprāt, nekorekto rīcību, pirms ārkārtas vēlēšanām reklamējoties uz traģisko septembra notikumu ASV rēķina.

Pieminot 11. septembra teroraktus ASV Liepājas Latviešu biedrības namā bija plānots piemiņas koncerts „Quiet City”, kurā piedalās gan Liepājas simfoniskais orķestris, gan Ints Dālderis, kuram uzticēta solista loma. Tiesa, neraugoties uz klarnetista vadošo partitūru, liepājniece tomēr pauda neizpratni, kādēļ piemiņas koncerta afišā ir milzīga Inta Dāldera fotogrāfija, nevis šim sēru notikumam daudz piemērotāki attēli.

Savukārt Jūrmalā neizpratni izraisīja Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzstāšanās Dzintaru koncertzālē notikušajā komponista Imanta Kalniņa jubilejas pasākumā „Lielās dziesmas”.

Lai gan pasākuma noslēgumā uz skatuves kāpa gan Jūrmalas pilsētas vadība, gan tika nolasīti arī Valsts prezidenta apsveikuma vārdi komponistam, pilnīgi nepārdomāti, pārlieku gari, samocīti un samāksloti izskanēja Āboltiņas uzruna, kura jau pēc pirmajām minūtēm raisījusi klausītāju neizpratni, savukārt, uzrunai ievelkoties, zālē esot atskanējuši pat daži svilpieni un aplausi, kas aicinājuši politiķi meklēt citu skatuvi savām priekšvēlēšanu aktivitātēm. Lai gan politiķe komponistam veltīja gan Imanta Ziedoņa dzeju, gan pateicības un atzinības vārdus, tomēr runa esot bijusi neadekvāti gara, garlaicīga, tajā neesot bijis nedz cilvēcīgās sirsnības, nedz pārdomātas loģikas.

Maldīšanās trijās priedēs

Salīdzinot „Vienotības” programmu 11. Saeimas vēlēšanām, jāteic, ka tajā ir daudz līdzību ar 10. Saeimas priekšvēlēšanu programmā proponēto. Tomēr ir parādījušies arī daži jauninājumi atbilstoši pašreizējai politiskajai konjunktīrai, piemēram, „novērst oligarhu un naudas ietekmi uz lēmējvaru, izpildvaru un tiesu varu”, bet valdībā sadarboties ar tiem politiskajiem spēkiem, „kuri atbalsta tiesiskuma nostiprināšanu un skaidri atzīst Latvijas valsts pamatus, tai skaitā Latvijas valstiskuma nepārtrauktību, okupāciju prettiesiskumu un latviešu valodu kā vienīgo valsts un oficiālo valodu”.

Tomēr „Vienotībai” jārēķinās, ka no tās prasīs vairāk nekā no citām partijām. „Vienotība” agresīvi apsolīja ieviest kārtību, ievērot tiesiskumu un pārvarēt krīzi, taču, to nesaņemot „uz brokastlaiku”, vēlētāji var būt vīlušies un tagad prasa no „Vienotības” atbildību, kāpēc nav tā un tā, kas tika dzelžaini solīts.

To uzskatāmi pierāda reitingu līkne kopš 2010. gada rudens - lai kādi lēmumi valdībā vai Saeimā tika pieņemti, zaļzemnieku reitings turējās stabili līdz pat Saeimas atlaišanai, kamēr valdības partnerei „Vienotībai” bija stabili lejupejoša līkne.

Par dīvainu maldīšanos trijās priedēs izskatās arī neskaidrā motivācija, kādēļ „Vienotība” mētājas starp divām galējībām – „Saskaņas centru” un vislatviešiem, tā arī īsti nepasakot. ar ko tad tā īsti grib cieši sadarboties, jo gribot negribot šī izšķiršanās „Vienotībai” pēc vēlēšanām būs jāizdara.

Populārākā „Vienotības” profesija - jurists

„Vienotība” vēlēšanās startē ar 115 deputātu kandidātiem. Kā jau varas partijai pienākas, sarakstu augšgalos ir dažādu līmeņu valsts un pašvaldību amatpersonas.

Vidzemes saraksta līderis ir pašreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Rīgā vēlēšanu saraksta priekšgalā – ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Kurzemē - Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Latgalē – bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis,  Zemgalē - tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Jāpiebilst, ka sarakstos nav atradusies vieta reitingu aptauju upuriem – ekonomikas ministram Artim Kamparam (viņš turpmāk strādāšot pie partijas iekšējām lietām) un bijušajai iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei, kas šobrīd nogājusi no Latvijas politikas skatuves un atgriezīsies žurnālistikā, kur strādās par izdevniecība „Rīgas Viļņi” galvenā redaktora vietnieci.

Toties kandidātu vidū ir 19 jaunie Saeimas deputāti, kuri politikā ienākuši tikai pēc 10. Saeimas vēlēšanām. 110 no 115 jeb 96% kandidātu ir augstākā izglītība, no tiem 48 kandidātiem ir maģistra grāds, bet 10 deputātu kandidāti ieguvuši doktora grādu. „Vienotības” deputātu kandidātu vidū populārākā ir jurista izglītība – sarakstos kopumā ir 16 tiesību zinātņu eksperti. Tāpat kandidātu sarakstā ir atrodami arī vairāki ārsti un ģeogrāfi.

„Vienotības” sarakstā ir atrodama arī viena no Latvijas politiskajām ilgdzīvotājām – deputāte Anna Seile, kura Saeimas deputāta krēslā jau ir sēdējusi kopš LPSR Augstākās Padomes laikiem – Anna Seile, kura ir pabijusi gan Zaļajā partijā, gan tēvzemiešos, bet vēlāk pārbēga pie Pilsoniskās savienības. Seile jau 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju un tagad joprojām vēlas aktīvi piedalīties parlamentārajā balsošanā.

„Vienotības” deputāta kandidāts Harijs Ozols ar Juri Hiršu 1987. gada „Mikrofona” aptaujas koncertā izpilda „Lūgumu”