Eiropā ēdīs kukaiņus
Sabiedrība

Eiropā ēdīs kukaiņus

Jauns.lv

Tas nav nekāds joks – Eiropas Komisija atvēlējusi trīs miljonus eiro (2,11 miljoni latu), lai pētītu kukaiņu uzturvērtību cilvēku pārtikā, cerot šādi glābt pasauli no bada un vienlaikus palīdzēt videi.

Eiropā ēdīs kukaiņus...
„Fast food” ķīniešu gaumē – cepti circeņi. Tā vietā, lai Ķīnas pavāriem palūgtu recepti, Eiropa grasās izgāzt naudu par zinātniskiem pētījumiem.
„Fast food” ķīniešu gaumē – cepti circeņi. Tā vietā, lai Ķīnas pavāriem palūgtu recepti, Eiropa grasās izgāzt naudu par zinātniskiem pētījumiem.

Britu laikraksts „Daily Telegraph” vēsta, ka Eiropas Komisija aicina „kukaiņu gastronomijai” pievērsties arī nacionālajiem pārtikas tirgus uzraudzības dienestiem.

Kukaiņu ēšanas atbalstītāji uzsver, ka seškājainās radības satur daudz olbaltumvielu, bet maz holesterīna un tauku. Kā liecinot kāda pētījuma rezultāti, sienāžos ir vidēji 20% olbaltumvielu un tikai 6% tauku, kamēr liesā liellopu gaļā ir 24% olbaltumvielu un 18% tauku.

„Circeņos esot daudz kalcija, termītos dzelzs, bet zīdtauriņa kāpura „nolocīšana” cilvēkam nodrošinātu vara un B2 vitamīna dienas devu,” raksta laikraksts.

Kukaiņi izdala mazāk siltumnīcefekta gāzu, tiem vajadzīgs mazāk barības nekā liellopiem, tādēļ tie būtu videi draudzīgāks pārtikas avots. Eiropas Komisija gatava dot finansējumu pētniecības institūtiem, kas piedāvās labāko risinājumu kukaiņu kā olbaltumvielu jaunā avota pētījumiem.

Šī ir iespēja izpausties arī Latvijas zinātniekiem. Tomēr entomologs jeb kukaiņu pētnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis vēlas mazliet iebilst: „Kukaiņi tomēr ir trekni, atšķirībā no citiem dzīvniekiem viņiem ir tauku ķermenis, kur uzkrājas barības rezerves.”

Klejotājsisenis šovasar Mangaļsalā – Āfrikas zemnieku bieds redzēts Latvijā jau trešo reizi un varbūt var kļūt par vērtīgu uztura avotu.
Klejotājsisenis šovasar Mangaļsalā – Āfrikas zemnieku bieds redzēts Latvijā jau trešo reizi un varbūt var kļūt par vērtīgu uztura avotu.

Spuņģis intervijā Kasjauns.lv gan atzīst, ka kukaiņi ir izsenis iecienīta pārtika, piemēram, Āfrikā: „Pēc tam, kad siseņi tur apēd visus augus, vietējie ēd pašus siseņus.”

Latvijas Universitātes bioloģijas studentiem prakses laikā Kolkā ir ierastas „gastronomiskas iesvētības”, kad jānomēģina cepti sienāži. Spuņģis teic, ka tie ir garšīgi, jācep eļļā kā frī kartupeļi. Zinātāji apgalvo, ka, apkaisīti ar sāli, ceptie sienāži ir garšīga uzkoda pie alus.

„Esam pamēģinājuši arī maijvaboles, bet mums trāpījās tēviņi, bija cieti un maz ko ēst, mātītēm ir olnīcas ar olām, būtu bijis vairāk, ko ēst,” atklāj profesors. Spuņģis Eiropas Komisijai iesaka kukaiņu vietā labāk pievērsties sliekām – uzturvērtība ir augsta, un tehnoloģija jau izstrādāta.

Putnu vērotājs un šefpavārs Ēriks Dreibants arī negrasās sekot Eiropas aicinājumam un bagātināt sava restorāna ēdienkarti Jēkaba kazarmās. „Pats esmu bijis Taizemē, Kambodžā, kur ēdu visādus tārpus, zirnekļus, vaboles, bet tā vairāk ir tūristu izklaide, vietējie nemaz tā uzturā to visu nelieto,” Kasjauns.lv teic Dreibants.

Turklāt no baudījuma viedokļa nekas ļoti izcils šī ēdmaņa nav bijusi – gluži kā čipsi, kas jāapkaisa ar sāli un jāgrauž. „Uzturvērtība droši vien ir augsta, varbūt armijas specvienībai varētu dot,” spriež pavārs.

Video: kā sienāžus gatavo Taizemē

Tārpu konfektes


Māris Puķītis/Foto: Shutterstock, Māris Puķītis