Dīvainības „Pēdējās partijas” deputātu kandidātu sarakstos

Šoreiz Kasjauns.lv ielūkojas „Pēdējās partijas” sarakstos. Partijas ideoloģija ir izaicinoša pastāvošajai partiju varai un politiskajai sistēmai. Tā ir dibināta kā ironiska protesta forma pret valdošo sistēmu, nevis kā nopietni tradicionāls politisks spēks. Tādēļ arī uz „Pēdējo partiju” (PP) ir jāpalūkojas no citāda skatpunkta, nekā mēs esam ieraduši skatīties uz partiju priekšvēlēšanu programmām.

Jāteic, ka PP kandidāti nav nekādi pusdulli jampampiņi, bet gan cilvēki ar skaidru galvu, kuri politikā izprātojuši piedalīties daudz izaicinošākā un ironiskākā veidā nekā to iesaka dažāda ranga polittehnologi. Viņiem politika nav spēlēšanās, bet gan iespēja parādīt to, ka pašreiz Latvijā pastāvošā politika ir spēle.

Pagājušajā gada jūlijā pirms 10. Saeimas vēlēšanām nodibinātā PP startē arī šajās vēlēšanās. Tajās tā necer uz spīdošiem panākumiem, jo sevi nepozicionē kā tradicionālu politisku spēku.

Tas arī tika apliecināts partijas neformālajā dibināšanas pasākumā – pagājušā gada jūlijā klubā „Nabaklab”, kuru vadīja mūziķis Roberts Gobziņš.

Iesākumā partijas dibināšanas iniciatori vēlējās partiju saukt „Nezinu. Neesmu izlēmis”, jo, kā ironiski norādīja idejas autori, visas sabiedriskās aptaujas parāda, ka tā ir vispopulārākā atbilde uz jautājumu, par ko iedzīvotāji balsos Saeimas vēlēšanās.

Pasākumu vadīja mūziķis Roberts Gobziņš, kas, tāpat kā rakstnieks Pauls Bankovskis, sabiedrisko attiecību speciālisti Gints Knoks un Kaspars Rolšteins, kā arī citu profesiju pārstāvji, bija partijas iniciatīvas grupā. Dibināšanas sapulcē par PP valdes priekšsēdētāju ievēlēja Knoku, kurš PP vada joprojām.

Laimes Lāča gaitas

Par partijas izaicinošo piegājienu liecināja tas, ka viņi pērnruden par premjera kandidātu izvirzīja Laimes Lāci. Šī dzīvā radība 10. Saeimas vēlēšanās ieguva 8458 jeb 0,876 % vēlētāju balsu. Jaundibinātai partijai visai atzīstams panākums. Starp 13 partijām, kuras piedalījās vēlēšanās, PP rezultātu sarakstā ierindojās tieši viducī, aiz sevis atstājot piecu partiju pārstāvjus - kristīgos demokrātus, Daugavas racējus, „Atbildības” sociāldemokrātus, „Tautas kontroli” un „Par prezidentālu republiku”.

PP savā 4000 zīmju programmā atzīst, ka vēlēšanās piedalās tāpēc, ka vēlas pārtraukt partiju līderu kaismīgās runas ar atgādinājumu, ka arī viņi ir daļa Latvijas, bet vēlas šīs valsts nākotni redzēt citādu. PP mērķis esot pakāpeniski mazināt partiju lomu politikā līdz pat pilnīgai partiju sistēmas likvidēšanai, palielinot sabiedrības, nevalstisko organizāciju un ekspertu lomu politikas veidošanā. Partija arī uzskata, ka Latvijas likumos un to piemērošanā ir pārāk daudz nevajadzīgu aizliegumu, kontroles un represiju. To vietā esot vajadzīga lielāka uzticēšanās cilvēku vairākuma spriestspējai un godaprātam.

Šajās vēlēšanās PP startē ar vismazāko deputātu kandidātu sarakstu – 23. Kandidātu sarakstā ir 15 vīrieši un astoņas sievietes. 18 no 23 kandidātiem ir augstākā izglītība, pārējiem - vidējā izglītība. Jaunākajam kandidātam ir 23 gadi, bet vecākajam - 47 gadi.

Vienā lietā gan PP apsteidz visas pārējās partijas – kamēr tās muļļājas un nevar vai baidās skaidri definēt savu nostāju pret viendzimuma attiecībām, PP Rīgas sarakstā ar pirmo numuru ielikusi homoseksuāļu un viņu draugu apvienības „Mozaīka” valdes locekli, juristi Evitu Gošu. Tikai aiz viņas seko PP priekšsēdētājs Gints Knoks. Zemgales vēlēšanu listē ar trešo numuru ir vēl viens „Mozaīkas” aktīvists – Antons Mozaļevskis.

Aplokšņu jautājums

Vidzemes vēlēšanu saraksta līderis psihoterapeits Jurģis Ansis Stabingis pagājušajās vēlēšanās rakstīja par balsošanas ar tukšu aploksni problēmu, kas nozīmē protesta balsojumu. Tagad viņš raksta: „Šogad aicinājumi balsot ar tukšu aploksni nav tik aktuāli, bet balsu izmešanas ideja joprojām virmo gan no politiķu, gan komentētāju puses. Matemātika gada laikā nav mainījusies.”

Partija uzsver: „Mūsuprāt, nav godīgi vēlētājiem piedāvāt nedz bezsaturīgu uzsaukumu blāķi bez ideju seguma, nedz arī programmu, kas pārbāzta ar konkrētiem solījumiem, kuri vairāk atgādina piedāvājumu televeikalā, kur, dārgi pērkot nekam nederīgu pannu, mums līdzi dod sliktus nažus un vecu gumijas matraci.”

Jāteic, ka savā mazliet vairāk nekā gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē PP nav spējusi izvairīties arī no partejiskām „razborkām”. Skaļākā no tām bija jūnijā, kad PP no savām rindām izslēdza vienu no tās dibinātājiem, 10.Saeimas vēlēšanu kampaņas Latgalē organizētāju un Vecrīgas grautiņu varoni Ansi Ataolu Bērziņu.

Partijas priekšsēdētājs Gints Knoks stāstīja, ka „draudzīgi šķirties” no Bērziņa nācies, jo pārāk atšķirīgi bijuši uzskati. Bērziņš partijas darbu uztvēris kā nebeidzamu ielu cīņu. Savukārt vairums PP biedru uzskata, ka partijai ir nepieciešama sava ideoloģija, un nosliecas uz citu metožu izmantošanu politiskajā cīņā.

„Šim cilvēkam nav pieņemamas liberālās vērtības, uz kurām balstās PP, viņam ir vajadzīga sava partija,” skaidroja Knoks. PP valdes locekle Zanda Slava piebilda: „Bērziņš pēc savas dabas ir agresīvs cilvēks un daudz ko gribēja darīt vardarbīgi. Mūsu partijai, kuras mērķis nav obligāti nokļūt pie varas, tas nebija pieņemams.”

Pēdējās partijas Latgales kandidāti mēģina trāpīt Saeimā: