Nacionālā apvienība grib aizbraucējus atgūt ar valstisku programmu
Politika

Nacionālā apvienība grib aizbraucējus atgūt ar valstisku programmu

Jauns.lv

Labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši ap 250 000 cilvēku. Kā viņus atgūt, vaicājām Nacionālās apvienības „VL!–TB/LNNK” premjera kandidātam Gaidim Bērziņam.

Nacionālā apvienība grib aizbraucējus atgūt ar val...
Gaidis Bērziņš: „Pirmā lieta ir komunikācija. Īrijas latvieši intervijās teica, ka ar viņiem neviens nerunā.”
Gaidis Bērziņš: „Pirmā lieta ir komunikācija. Īrijas latvieši intervijās teica, ka ar viņiem neviens nerunā.”

Nacionālā apvienība uzsver, ka ir vienīgais Saeimā pārstāvētais politiskais spēks, kas stingri iestājas par Latvijas pilsoņu un latviešu interesēm. Bet bez latviešiem Latvijā tie būs tikai vārdi.

„Mūsu mērķis ir maksimāli panākt aizbraucēju atgriešanos Latvijā, ar aktīvu valsts līdzdalību,” pauž Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš. „Nepieciešama tautiešu atgriešanās programmas īstenošana Ministru prezidenta tiešā pārraudzībā.”

Pēc Bērziņa vārdiem jāapzina aizbraukušo skaits un aizceļošanas iemesli. Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans paziņojis, ka, iespējams, aizbraucis ceturtdaļmiljons, kā var spriest pēc tautas skaitīšanas rezultātiem. Dažādos ārvalstu iedzīvotāju reģistros vien profesors konstatējis 169 000 Latvijas pārstāvju, kamēr oficiāli Latviju pametuši esot vien 33 000 cilvēku.

Bērziņš teic, ka aizbraucēji veido vismaz trīs kategorijas, katrai ir savi aizceļošanas iemesli. Vieni pameta Latviju ap 2005. gadu, meklējot labākas peļņas iespējas, otri izbrauca krīzes sākumā un tās laikā, jo citādi nespēja uzturēt savas ģimenes, uz trešajiem gūlās pārmērīgi liela kredītu nasta, un viņi centās saistības pildīt, strādājot ārzemēs, vai, izmisuma mākti, cerēja no tām izvairīties.

„Ar katru šo grupu jāstrādā valstiskā līmenī atsevišķi, pirmā lieta ir komunikācija. Īrijas latvieši svētdien intervijās raidījumā „De facto” teica, ka ar viņiem neviens nerunā, viņiem nav skaidra valsts attieksme pret aizbraucējiem,” norāda Bērziņš.

Viņš apzinās, ka būs cilvēki, kas nav gatavi atgriezties, bet valsts svarīgs pienākums ir uzturēt viņiem saikni ar dzimteni, kultūru un valodu. Valsts pienākums ir atbalstīt sestdienas skolas, rūpēties, lai latviešu valodu apgūst bērni, kas jau dzimuši ārzemēs, sūtīt skolotājus.

Daudziem aizbraucējiem arī nav pieejama informācija par darbavietām Latvijā, ar sludinājumiem internetā un Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju esot par maz. Nacionālā apvienība iesaka organizēt darbā iekārtošanas aģentūras latviešiem, kuri vēlas atgriezties, ar iespēju kārtot lietas internetā, līdz pat darba intervijai. Būtiskas ir arī ārvalstīs vidējo izglītību ieguvušu latviešu jauniešu iespējas studēt Latvijas augstskolās.  

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA