Poļiščukas pārstāvis: nauda mums ir, bet parādu nemaksāsim

Jau ziņots, ka jūlijā "Rīgas namu" valde nolēma izbeigt sadarbības līgumu ar "Teātra observatoriju", kas paredzēja Rīgas Kongresu nama Jaunās zāles izmantošanu līdz 2013.gadam tikai šī teātra vajadzībām. Sadarbības līgumu tika nolemts izbeigt, jo 2011.gadā teātra parāds par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem pārsniedz 5000 latu, kā arī teātris neesot izpildījis vairākus vienošanās nosacījumus.

Aktieris Andis Kvēps šodien žurnālistiem atklāja, ka teātrim nebūtu problēmu nomaksāt parāda summu, jo ir sponsori, kas būtu gatavi teātrim ziedot naudu, taču teātris nav gatavs šo naudu maksāt, jo nav drošības sajūta, ka "Teātra observatorija" turpmāk varēs darboties jau esošajās telpās. Arī sponsori nav ar mieru dot naudu, ja nezina, kā teātris turpinās darboties, tādēļ ir nepieciešam parāda atmaksas grafiks.

Poļiščuka klāstīja, ka "Rīgas nami" nav atsaukušies teātra aicinājumam izveidot parāda atmaksas grafiku, taču teātris joprojām ir gatavs parakstīt vienošanos ar "Rīgas namiem" par parāda atmaksu, spēlēt izrādes Rīgas Kongresu namu jaunajā zālē un no iegūtajiem līdzekļiem atmaksāt parādu.

"Klīst baumas, ka mūsu teātri no šīm telpām vēlas izlikt tādēļ, ka ir citi gribētāji uz šo zāli. Mēs paši savām rokām un, ieguldot sponsoru naudu, esam šo zāli izveidojuši tādu, kurā varam spēlēt savas izrādes. Nezinu nevienu tādu neatkarīgo teātri, kas ieietu gatavās telpās, tādēļ nedomāju, ka tie, kas ienāks mūsu veidotajās telpās, jutīsies šeit mājīgi. Nedomāju, ka viņiem šeit labi ies," minēja teātra aktrise Karīna Tatarinova.

Pēc Poļiščukas aplēsēm, ieejot Rīgas Kongresu nama Jaunajā zālē, lai zāli sagatavotu teātra vajadzībām, remontā ieguldīti aptuveni 60 000 latu, kas bijusi teātra sponsoru un atbalstītāju dotie līdzekļi.

Gan teātra aktieri, gan Poļiščuka un arī "Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka uzsvēra, ka 5000 latu parāds ir pārāk niecīga summa, lai dēļ tā uz ielas izliktu teātri.

"Parasti nedienas teātrim notiek tieši tad, kad esmu ārpus Latvijas. Arī šoreiz tā ir noticis. Krievijā, kur kopā ar Raimondu Paulu iestudējām izrādi "Atgriešanās mīlestība", man bija kauns par savu valsti, jo Krievijas mediji man vaicāja par to, kas notiek Latvijā, kādēļ tiek slēgti teātri, interesējoties arī par to, kas notiek ar manu teātri, taču es paudu cerību, ka situāciju izdosies kopā ar Rīgas domi atrisināt. Pat saimnieks ir atbildīgs par savu suni, kurš atrodas uz ielas, taču tagad, izliekot mūs uz ielas, atbildība nav ne Rīgas domei, ne arī "Rīgas namiem"," piebilda režisore.

Kilbloka vēstīja, ka grāmatas un teātris ir saistītas jomas un arī viņa neizprot, kādēļ teātris tiek izlikts uz ielas tik neliela parāda dēļ. "Gadu teātris ir darbojies savās jaunajās telpās, taču gads priekš teātra ir ļoti neilgs laiks, jo, pirmkārt, teātrim ir jāpielāgojas pie jaunajām telpām un, otrkārt, arī skatītājiem ir jāpierod pie tā, ka teātris atrodas citā vietā. Aizvadītajā sezonā mēs sākām sadarbību ar teātri, iesaistot arī Polijas vēstniecību Latvijā un poļu autoru Janušu Leonu Višņevski, kuram izdevām grāmatu "Vientulība tīmeklī", cerot iestudēt izrādi. Patlaban šis projekts ir apstājies, taču Višņevskis joprojām gaida, kad varēs sākt darbu, bet gadījumā, ja teātri izliks uz ielas, tad iecerētie plāni netiks realizēti un par to, kas notiek Rīgā ar teātri, zinās arī ārpus Latvijas," vēstīja "Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja.

Viņa pauda neizpratni, kādēļ "Rīgas nami" nav gatavi parakstīt parādu apmaksas grafiku ar teātri. "Mums arī ir daudzi uzņēmumi, kuri ir parādā, tādēļ ar viņiem slēdzam parāda apmaksas grafiku, kas ir sava veida līgums. No biznesa viedokļa teātra parāds "Rīgas namiem" ir smieklīgs un par tādu parādu nevienu no telpām ārā neizliek. Teātris līdz šim ir strādājis un maksājis nodokļus. Teātris ir internacionāls, jo spēlē izrādes gan latviešu, gan krievu valodā, līdz ar to tā ir arī laba eksportprece," bilda Kilbloka.

"Teātra observatorijas" juridiskā pārstāve Ineta Muižniece informēja, ka 22.augustā no "Rīgas namiem" tika saņemta vēstule, kurā tika pausts, ka teātrim mēneša laikā jāatstāj telpas un jānomaksā parāds.

Kā vēsta teātra pārstāvji, "Teātra observatorijas" darbība bija veiksmīga līdz šā gada janvārim, taču tad teātri pameta iepriekšējais direktors un tā vietā tika iecelts cits. Pēc direktora maiņas teātra observatorijas finansiālais stāvoklis ievērojami pasliktinājās, jo jaunajam direktoram pietuvinātas personas izmantoja teātri kā platformu savām mahinācijām ar biļešu tirdzniecību.

Muižniece minēja, ka par notikušo esot informētas arī tiesībsargājošās iestādes, taču atteicās ko vairāk komentēt. Savukārt vakar medijiem izplatītajā paziņojumā tika klāstīts, ka šovasar, kad teātris nestrādāja un neguva ienākumus, nu jau bijušais teātra direktors Gints Celmiņš pārdevis biļetes uz teātra izrādēm ar kolektīvās iepirkšanās portāla starpniecību, savukārt par biļetēm iegūtie līdzekļi bez pamatojuma, teātra personālam nezinot, novirzīti uz viņa personiskā uzņēmuma bankas kontu.

Teātra aktieris Kvēps atklāja, ka ir bijušas problēmas atrast atbildīgu teātra direktoru un administratoru. Arī "Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja vērsa uzmanību uz to, ka Poļiščukai un aktieriem ir jādarbojas ar radošām lietām, nevis finansēm.

Režisore un aktieri atzina, ka ir gatavi turpināt darbu un veidot izrādes.

Savukārt "Rīga nami" komunikāciju speciāliste Terēza Luksa atkārtoti uzsvēra, ka pēc parāda samaksāšanas teātrim, tāpat kā citiem, tiks piedāvāta iespēja nomāt Rīgas Kongresu nama Jauno zāli, slēdzot īstermiņa nomas līgumus par konkrētiem pasākumiem un izrādēm. Viņa noliedza runas, "Teātra observatorija" tiek likta ārā no telpām tādēļ, ka tās ir noskatījis kāds cits teātris vai kolektīvs.

"Jūlija sākumā "Rīgas nami" valde nolēma izbeigt sadarbības līgumu ar "Teātra observatoriju". Izbeigt līgumu nolemts tādēļ, ka teātrim izveidojies gan parāds, gan arī tādēļ, ka nav izpildīti citi sadarbības līguma nosacījumi, piemēram, teātris nav informējis par to, kādas izrādes plānots spēlēt. Teātris nepildīja saistības pret "Rīgas namiem" un mēs neesam nekāda labdarības iestāde, kas var uzturēt citus. Pēc tam, kad teātris telpas būs atstājis, Rīgas Kongresu nama Jaunā zāle tiks iekļauta kopējā pasākumu centra telpu īres plānā, līdz ar to izīrēt zāli varēs jebkurš pasākuma rīkotājs, kurš to vēlēsies," stāstīja Luksa.

Viņa arī atzina, ka ar varu "Rīgas nami" teātri no telpām izlikt nevar, taču gadījumā, ja "Teātra observatorija" telpas neatstāts, tās tiks aizzīmogotas.

Jau ziņos, ka "Teātra observatorija" Rīgas Kongresu nama Jaunajā zālē darbojas kopš pagājušā gada septembra ar bijušā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) politisko gādību.

Poļisčuka pērn kopā ar Šleseru kandidēja apvienības "Par labu Latviju" sarakstā 10.Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēta, savukārt Šlesers kļuva par Saeimas deputātu un zaudēja vicemēra krēslu.

No 2008.gada jūlija līdz 2010.gada 15.jūnijam "Teātra observatorija" darbojās Tērbatas ielā 28, taču tad Poļiščuka paziņoja, ka teātris tiek slēgts, jo "Teātra observatorijai" Kultūras ministrija vairs nepiešķīra finansējumu. Pēc paziņojuma par teātra slēgšanu, 28.jūnijā, atklājās, ka Poļiščuka jau maija beigās iestājusies Tautas partijā. Režisore no partiju apvienības "Par labu Latviju" bija arī 10.Saeimas deputāta amata kandidāte. Savukārt augustā tapa zināms, ka Rīgas Kongresu namā tiek remontētas telpas, kur atradīsies režisores "Teātra observatorija". Teātrim atradās arī sponsors - uzņēmējs Edvīns Samulis, kurš nolēma teātrim dāvināt vairākus tūkstošus latu, taču pērnā gada oktobrī paziņoja, ka atkāpjas no teātra atbalstītāja statusa, norādot, ka devis teātrim starta kapitālu, līdzekļus sarežģītā brīža pārvarēšanai, un tagad teātrim jāsāk pelnīt pašam.