Džeimsam Blantam patīkamas atmiņas par Rīgu

Viņam šī būs jau otrā uzstāšanās mūsu galvaspilsētā. Sarunas brīdī Džeimss atrodas Francijā un ir ceļā. Pārbrauciena dēļ saruna divreiz apraujas un mūziķa menedžmenta komanda, kas koordinē, lai viss notiku kā pieklājas, atkal cenšas atjaunot sakarus, lai intervija varētu turpināties. „Kur tu tagad īsti atrodies,” pārtrūkušo sakaru mudināta, apvaicājos. „Turnejas busā?” „Nē, patlaban esmu automašīnā,” paskaidro Blants. „Vakar nospēlēju koncertu Kannās, tagad dodos uz radio staciju NRJ Marseļā. Mana pavadošā grupa un komanda jau devusies uz Maskavu, kur paredzēts nākamais koncerts.”

Saruna notiek 23. septembrī, divas dienas pirms Maskavā plānotā koncerta.

–  Pasaules turneja turpinās 25. septembrī. Vai šobrīd iespējams nedaudz atvilkt elpu jeb ir daudz reklāmas pasākumu un interviju, kur jāpiedalās?

– Tagad atpūsties nesanāk. Kopš janvāra esmu jau paviesojies 165 pilsētās un daudzās no tām guvis neaizmirstamus iespaidus. Es ceļoju kopā ar gupu un komandu, ko uztveru kā savu ģimeni. Kopā kāpjam uz skatuves un izpildām dziesmas, kas mums patīk. Esmu gandarīts par iespēju būt tik dažādās vietās. Cerams, ka publika mums pievienosies un kopīgi baudīsim jautrību. Ar nepacietību gaidu, kad ieradīšos pie jums un varēšu spēlēt savas dziesmas.

Intervijās presei un fanu vebčatos Džeimss vienmēr ir uzsvēris, ka viņš ir gatavs braukt, kurp vien viņu aicinās. “Ja cilvēkiem patīk mana mūzika un viņi pērk ierakstus, bet dzīvo pasaules viņā malā, es vienalga braukšu pie viņiem un uzstāšos. Turnejā galvenais nav nauda. Ja cilvēkiem Grandprērijā (pilsēta Dallasā) patīk tas, ko daru, es došos uz Grandprēriju.” Blantam vienlīdz labi patīk uzstāties kā arēnās, tā nelielās koncertzālēs. Mazajās atmosfēra ir intīmāka un var ieskatīties acīs gandrīz katram,  – teic Blants.

– Man bija tas prieks tevi redzēt divos koncertos Londonā šā gada februārī.

– Atrodoties pūlī pastāv iespēja, ka viss kaut kas var notikt. Taču mani tas neattur. Reiz man gadījās incidents ar apsardzes vīru. Viņš mani neatpazina, apturēja turpat zālē un negribēja laist tālāk. Cerams, ka no šī brīža viss turpmāk būs bez starpgadījumiem.

Iepriekšējās pasaules turnejas laikā, viesojoties pie karstasinīgajām brazīlietēm, Blantam gadījās ļoti nepatīkams starpgadījums. Kāda enerģiski noskaņota dāma sakampa garām skrienošo dziedātāju tik cieši, ka mūziķim teju ar spēku nācās sievieti atgrūst. Brīdī, kad dāmai atsprāga vaļā apspīlētās blūzītes pogas, viņa atlaida ciešo tvērienu un steidza piesegt plikumus, taču Džeimss uz skatuves nonāca ar brazīlietes naga pārplēstu un asiņojošu lūpu. Bijušais armijas kapteinis noslaucīja to kaklasaites kreisajā pusē un uzsāka šovu tā, it kā nekas pirms tam nebūtu noticis. Nesatricināmi mierīgi. Daudzi par notikušo incidentu pat nenojauta.

– Kas zina, viss atkarīgs no koncertzāles iespējām un publikas. Mēs vienmēr cenšamies ko izdomāt, lai būtu šovs. Uz skatuves nebūs tikai viens puisis ar akustisko ģitāru. Cilvēki parasti jūtas pārsteigti par enerģiju, kāda ir mūsu koncertos. Es domāju, publikai būs kāds patīkams pārsteigums.

– Tev jānāk un jāpārliecinās par to pašai. Jābrauc mums līdzi! Mēs gan par svarīgāko uzskatām pašus koncertus. Esam vienoti kā ģimene, gluži kā futbola komanda, kas ieradusies uz spēli. Visi darbojamies kā vienots vesels. Salīdzinājumā ar iepriekšējās turnejas koncertiem, mums būs atšķirīgs šova inscenējums. Kopā ar mani būs arī lielāka grupa. Uz skatuves būsim seši cilvēki.

Ir kāds triks, ko Blants iesāka vēl aizvadītajā turnejā. „Klaviersērfošana” dziesmas „1973” laikā. Skaņdarbam tuvojoties beigām, instrumentālās starpspēles brīdī, mūziķis raušas uz klavierēm un veic dažas kustības, ko nodēvējis par „piano surfing”. Arī pirms divarpus gadiem Rīgā viņš no tā neatturējās. Bet reiz kāda koncerta laikā mūziķim uz skatuves ierasto klavieru vietā bija sarūpēts sintezators. Turklāt ļoti dārgs... Blants riskēja izpildīt savu „klaviersērfošanu” arī uz šī instrumenta un, protams, salauza. Nācās maksāt skādi organizatoriem.

– (Padomā). Jā, uzskatu gan.

 – Es domāju, tas ir tikai viena cilvēka viedoklis. Nedomāju, ka ir vērts viena cilvēka skatījumu ņemt par pamatu. Viņš tikai cenšas pārdot grāmatu, un tas ne vienmēr nozīmē, ka pārdod taisnību. Cilvēki dažādi izpaužas. Es panākumus vērtēju pēc draugiem un prieka sejā. Man ir darbs, kas patīk. Tas ir arī mans pašizteiksmes veids. Pirmajos divos albumos bija skumjas dziesmas, bet jaunākajā ir daudz vairāk elektriskās ģitāras skaņu. Te ir gan enerģiskas „up-tempo” dziesmas, gan lēnas balādes.

Jaušams, ka „dīvainā Pīteronkuļa” (kā autors pats sevi nodēvējis) grāmatas saturs Blantu nesajūsmina. Ja viņš to uzskata tikai par viena cilvēka viedokli un garākās diskusijās neielaižas (lai gan grāmatu IR lasījis), nav jēgas ko vaicāt par Hārdija šķietami piespēlēto trumpi grāmatas nobeigumā. Blants, autoram pat necerot uz atklātu atbildi, atzīstas, ka visas dziesmas patiesībā esot par vienu vienīgo, – viņa pirmo mīlestību, kura šobrīd ir precējusies divu bērnu māmiņa. Džeimss pats intervijās nekad neatklāj, kāda persona pieminēta konkrētajā dziesmā. Varbūt Hārdijam ir taisnība un Blants tikai negrib to atzīt (karavīri taču neraud!)? Bet varbūt tās ir tikai autora iedomas jeb mārketinga triks, kā mūziķis arī lika manīt telefonsarunas laikā ar „Kas jauns”?

– Mēs kā grupa un komanda esam vienoti kā ģimene, domāju to var just arī koncertos. Šis nav viena cilvēka šovs un viņi mani uztver tikai kā grupas solistu. Šķiet, karjeras sākumposmā bija nedaudz citādi. Kad iznāca pirmais albums, tad es vairāk jutos kā trubadūrs vienpatis. Pēc otrā albuma nākšanas klajā tas jau bija trubadūrs un viņa pavadošā grupa. Bet tagad es esmu tikai grupas solists. Koncertos var just, cik mums ar grupu ir lieliskas attiecības.

– Man patiesībā vienmēr ir patikušas lietas, kas noved pie tiešas komunikācijas. Man nav jāiet uz ierakstu kompānijas biroju, es varu to izdarīt no jebkuras vietas pasaulē. Man patīk šādi arī pašam sevi izklaidēt. Es šo „Twitter” būšanu neuztveru pārāk nopietni.

– Tas neapšaubāmi tā ir. Arī lieliski noder, ja gadās aizmirst kādas dziesmas vārdus (smejas)! Ir jauki, ja publika tos nodzied manā vietā. Jā, šie brīži tiešām ir fascinējoši. Esmu ceļojis pa pasauli un pat zemēs, kur cilvēki nezina angļu valodu, viņi sajūt dziesmas īsto būtību, piebiedrojas un dzied līdzi. Lūk, to man nozīmē mūzikas maģija – šī ir viena no labākajām komunikācijas iespējām!

– Menedžeris man to vienmēr atgādina! (Smejas) Ja mums ir paredzētas intervijas vai „saundčeks” pirms koncerta, mēs parasti cenšamies apskatīt arī vietu, kur esam un mazliet to izjust. Mums parasti sanāk tāds ātrais tūrisms. Bet pilsētas gars un būtība jau iemiesojas cilvēkos. Un viņi to atnes sev līdzi uz koncertu.

– Vairāk par visu mani pārsteidza publika. Es biju gaidījis daudz atturīgāku attieksmi. Iespējams tāpēc, ka Austrumeiropa man asociējas ar zināmu rezervētību. Publika izrādīja daudz vairāk emociju nekā uzdrīkstējos cerēt, zināja dziesmas, dziedāja līdzi. Parasti, kad man zvana no ierakstu kompānijas, viņi informē par tirgus datiem, panākumiem topos ASV, Francijā un Vācijā, bet neko daudz nestāsta par tālākiem Austrumiem. Tāpēc jutos ļoti patīkami pārsteigts par to, cik atvērta un līdzi dzīvojoša bija publika Rīgas koncertā.

Kopā ar Džeimsu Blantu divos tūres autobusos Rīgā ieradīsies 35 cilvēku komanda, kā arī četri kravas furgoni ar skatuves tehnisko aprīkojumu. Lai sagatavotos koncertam, 30. septembrī būs slēgta satiksme Pērses ielā. Džeimsa Blanta komanda Rīgā ieradīsies ar savu pavāru un mobilo virtuves iekārtu. Tā kā koncertzālē “Palladium” nav iespējas ierīkot pagaidu virtuvi, mūziķa pavārs plāno izmantot tuvējā restorāna “Čarlstons” virtuvi.