Seriāla „Mantojuma lāsts” zvaigzne Mario Simarro spēlējas ar rotaļlietām
Mario Simarro, kurš TV3 skatāmajā seriālā „Mantojuma lāsts» atveido vecāko no pieciem brāļiem Huanu del Monti, ir viens no rezervētākajiem un noslēpumainākajiem Latīņamerikas vīriešiem. Viņš aizvien mīl spēlēties ar rotaļlietām un izcelties uz pārējo fona.
Par spīti milzu panākumiem un atzinībai kolēģi aktieri raksturo kā konfliktējošu cilvēku. Pirms pāris gadiem Simarro pameta kompāniju „Telemundo” kāda visai nepatīkama skandāla dēļ. Viens no televīzijas darbiniekiem izpļāpājās, ka aktieris aizgājis no darba vairāku problēmu dēļ, kas bija radušās telenoveles „Nodevība” filmēšanas laikā. Viņš spēlēja galveno varoni – dvīņubrāļus Ugo un Alsīdu – pārī ar Dannu Garsiju. Mario sarīkojis policijas seriāla cienīgu ainu, kad kāda strīda laikā, bruņojies ar ieroci, draudējis vairākiem kolēģiem. Bet, neskatoties uz notikušo, Simarro atgriezās „Telemundo”, lai kopā ar Marlēni Favelu filmētos ziepju operā „Mantojuma lāsts”. Runā, ka viņi kā galvenais mīlas pāris, spēlējot telenovelē „Mežonīgā kaķe”, esot pārspējuši visus līdzšinējos reitingus.
Intervijā kubiešu izcelsmes aktieris pirmo reizi runā par savu pagātni – par draudiem kolēģiem, par ieročiem – un sniedz atbildi visiem, kuri saka, ka viņam esot smags raksturs.
Es jūtos lieliski, ka atkal strādāju kopā ar tik jauku kolēģi. Laikā, kad filmējām „Mežonīgo kaķi”, likās, ka tā telenovele ilgs mūžīgi, bet dienā, kad tā beidzās, mēs visi jutāmies sāpināti. Gaisotne bija lieliska, aktieru trupa un visi tehniskie darbinieki fantastiski sadzīvoja. Mēs bijām neapturami. Sākām vienos pusdienlaikā un beidzām vēlu naktī. Mēs izbaudījām ziepju operas gūtos panākumus. Atceros, ka tā bija pirmā reize, kad producenti tik daudz darba ieguldīja kādā projektā Maiami. Mēs visi to izbaudījām.
Kā mēdz teikt – par meistaru kļūst, tikai strādājot. Mēs daudz esam kopā filmējušies. Ir patīkami atskatīties pagātnē un apzināties, cik daudz panākumu esam guvuši, strādājot kopā – „Mežonīgā kaķe”, „Zvirbuļvanagu kaisle”, „Iekāres objekts”, „Zorro: šķēps un roze”, „Nodevība” un vēl daudzas citas. Marlēne ir kļuvusi vēl skaistāka. Mēs jau esam nofilmējuši vairākas ainas kopā. Šis stāsts ļāva mums atkal satikties un spodrināt savus talantus. Marlēnes atveidotā varone ierodas sagraut visus Huana ētiskos principus.
Kas tev visvairāk patīk šajā telenovelē un savā atveidojamajā tēlā?
Šai telenovelei ir fantastisks scenārijs! Šī ziepju opera uzdrīkstējās iziet ārpus tradicionālajiem rozā melodrāmas rāmjiem, lai izstāstītu jaunu un atsvaidzinošu stāstu, kas paredzēts skatītāju izklaidei. Neviens skatītājs – ne vīrieši, ne sievietes – nejutīsies aizvainoti.
Tu esi apmierināts ar rezultātu, un vai, sastrādājoties ar pārējiem kolēģiem, liekas, ka beidzot ir radies burvīgs kolektīvs?
Es esmu ļoti apmierināts. Manuprāt, pašlaik „Telemundo” ir līderis savu seriālu kvalitātes, jauninājumu, oriģinalitātes un svaiguma ziņā. Es vienmēr meklēju labus sižetus, kuros būtu miesa un asinis, spēcīgi tēli, kuri ļautu parādīt manu talantu. Reizēm tas nav iespējams, bet tādos gadījumos es cenšos pēc iespējas labāk atveidot savu lomu, lai mans tēlojums izceltos uz pārējo fona.
Kāda veida personāžiem tu dod priekšroku – maigajiem sapņu prinčiem vai spēcīga rakstura cilvēkiem ar personīgajiem konfliktiem?
Patiesībā tā ir īsta dāvana, ja ir iespēja melodrāmā personificēt cilvēku ar tādu raksturu kā Huanam del Montem. Viņš nav triviāls sapņu princis, kurš vienmēr uzvar, un ir tik labs, ka gandrīz kļūst par svēto. Es teiktu, ka Huans ir moderns sapņu princis ar ļoti aktuālām problēmām un konfliktiem. Viņš ir vīrietis ar izteiktu morālo stāju un uzskatiem par to, kādai jābūt ģimenei, viņam ir ļoti skaidri dzīves mērķi.
Bet šis tēls ir nopietns izaicinājums cilvēkam, kurš patiesībā ir pavisam savādāks...
Tieši tur slēpjas aktiermeistarības burvība. Tiek dota iespēja izdzīvot citas dzīves, izbaudīt citas psiholoģijas, citas personības.
Kā tu gatavojies, lai iemiesotu fiziski un psiholoģiski tik īpašu tēlu? Vai tu to izbaudi?
Tas ir ļoti patīkams process. Šajā gadījumā es vispirms meklēju sevī līdzības ar Huanu. Mēs abi ticam ģimenes vienotībai. Pēc tam es izpētu viņa dzīves vidi un sāku vadīt pa vēlamo ceļu.
Runājot par zirgiem, vai tev nācās īpaši gatavoties, doties apmācībā? Vai tev patīk jāt ar zirgiem?
Bērnībā es iemācījos peldēt, jājot ar vectēva zirgiem. Dzīvnieki vienmēr ir bijuši ļoti svarīga manas dzīves daļa. Filmējoties kopā ar dzīvniekiem, nedrīkst aizmirst, ka arī viņi ir kļuvuši par aktieriem, kuri ir jākopj, par kuriem jārūpējas un jāsadarbojas.
Kā tu jūties, atgriežoties „Telemundo” pēc divu gadu pārtraukuma un skandāla?
Ļoti labi. Es jūtos it kā būtu atgriezies mājās, kur viss ir pazīstams un visi jau zina, kādas ir tavas spējas, un tevi atbalsta. Es esmu patīkami satraukts un ļoti apmierināts. Jo šīs telenoveles tēls Huans ir ļoti līdzīgs man. Viņa dzīve ir intensīva ar daudziem pārpratumiem. Viņam nākas izdzīvot burvīgus konfliktus.
Runā, ka „Telemundo” lauza līgumu ar tevi, jo tu esot cilvēks ar smagu raksturu un draudēji uzņēmuma darbiniekiem ar ieroci. Vai tā ir taisnība?
Neviens nespēj kontrolēt to, ko par tevi runā. Mums kā sabiedrībā pazīstamām personām ir jāmācās tikt galā ar šādām prātam neaptveramām situācijām. Reiz kāds draugs man teica: „Televīzijas seriāli dzimst no patmīlības, teātris – starp brāļiem un kino – starp draugiem.” Manuprāt, cilvēku izglītības trūkums un egoisms mūs padara par draudiem citiem aktieriem, kaut mēs strādājam ar atvērtu sirdi un kā draugi. Tas, kas notika, bija visai dīvaini. Es neesmu no tiem, kas veido savu karjeru, izmantojot skandālus vai divdomīgas situācijas. Diemžēl man bija jāstrādā kopā ar cilvēkiem, kuri centās mani ievilkt melos un manipulācijās, bet viņiem neizdevās mani sagraut ne kā cilvēku, ne kā aktieri.
No visa, ko minēji, vienīgā patiesība ir tā, ka es no savas kabatas samaksāju par XIX gadsimta ieroču iegādi, kurus izmantoja tobrīd filmētajā seriālā „Nodevība”. Kad filmēšanas process beidzās, lielāko daļu ieroču es ziedoju kādam vietējam ieroču meistaram, bet pārējos paturēju sev piemiņai par burvīgo filmēšanā aizvadīto laiku un fantastisko kolektīvu.
Mani fani ir kā mans acuraugs. Viņi vienmēr mani atbalsta gan priekos, gan bēdās. Sniedz man mīlestību un rūpējas par mani. Es viņiem esmu ārkārtīgi pateicīgs par sniegto atbalstu.
Pašlaik «Mantojuma lāsts» aizņem pilnīgi visu manu laiku, bet nākotnē man padomā ir vairāki ļoti interesanti projekti, kurus, es ceru, izdosies īstenot.
Tā bija ļoti bagātinoša pieredze, kas dzima kādā tikšanās reizē ar faniem Spānijā. Pēkšņi es atrados uz skatuves, un visi sāka dziedāt. Tas bija tik aizkustinoši, ka es sev apsolīju, ka, nākamreiz tiekoties, es viņiem atbildēšu ar to pašu. Un tā piedzima „Tava vēlēšanās”.
Man ir privilēģija daudz ceļot un iepazīt citas kultūras un burvīgas vietas. Tikai ar profesionālu kameru ir iespējams notvert katra brīža burvību. Īpaši, ja pats esi atvērts un nepārtraukti gatavs radīšanas procesam, sadarbojoties ar citiem māksliniekiem.
Man ļoti patīk rotaļlietas. Es tās izbaudu, spēlējoties draugu vai ģimenes lokā vai pat vientulībā. Man ļoti patīk braukt ar motociklu, laivu, nirt, zvejot. Es dievinu lasīšanas procesu un izbaudīt labu vīnu patīkamā kompānijā. Manuprāt, mēs esam nākuši šajā pasaulē, lai to izbaudītu un lai baudītu arī mīlestību visās tās izpausmēs.
To, ko vienmēr vēl tuvam draugam, – visu to labāko. Pašlaik viņa ir visskaistākā sieviete gaidībās, un, tā kā ābols no ābeles tālu nekrīt, arī viņas mazulis būs ārkārtīgi skaists.
Protams, ka gribētu, bet vēl nav pienākusi mana kārta.
«Kā tev vienam pašam bez citu atbalsta un materiālās palīdzības ir izdevies ielauzties tik skarbā un noslēgtā sistēmā un radīt tik burvīgu starptautisku karjeru, saglabājot savu personību un māksliniecisko jūtību komerciālā vidē?»
Ar Dieva doto spēku un morālo stāju, sekojot savai sirdsbalsij.
Žurnāls „Rīgas Viļņi” / Foto: publicitātes
