Vidējais latvietis lutina sevi ar smalkmaizīti

Savukārt grūtos brīžos vidējais latvietis atļaujas iepriecināt sevi ar smalkmaizīti - saskaņā ar pētījumu kaut ko garšīgu kā balvu sev mēdz nopirkt 77% respondentu, bet 54% atzīst, ka viņu izvēle šajā ziņā ir smalkmaizītes, raksta žurnāls „Lietišķā Diena”.

Pētījumā secināts, ka pārdzīvotās grūtības sabiedrībai likušas mainīt vērtību skalu, vidējais latvietis ir kļuvis pragmatiskāks, dzīves vieglums ir prom un ir saprasts, ka attīstītās Eiropas dzīves līmenis joprojām ir mērķis, nevis ikdienas realitāte.

"Lēmumi par pirkumu ir racionālāki, vairāk izsvērti, un tie netiek pieņemti impulsīvi mirkļa iespaidā. Mēs sākam mācīties, ka pirkums ir līgums ar produktu un tā pircēju. Gribam to lietot ilgi, tāpēc arī cenšamies izvēlēties kvalitatīvākos produktus. Tā ir spēcīga pēckrīzes tendence – saprātīgums," skaidro reklāmas aģentūras "DDB" stratēģiskais plānotājs Artis Krilovs.

Viņš teic, ka ilgtermiņa skatījums attiecībā uz pirkumiem liecina arī par uztveres maiņu. Tagad, piemēram, vidējais latvietis cenšas lietot produktus ilgāk un taupīgāk (75%), lai atliktu nākamo pirkumu uz ilgāku laiku, turklāt pēdējā gada laikā arvien vairāk cilvēku piekrīt, ka taupība ir nepieciešama. Turklāt lielākā daļa sabiedrības (72%) cenšas dzīvot tā, lai vienmēr būtu lieki līdzekļi negaidītiem tēriņiem.

Privāto mēneša bilanci ar ieņēmumu un izdevumu sadaļām gan veido tikai puse (53%) respondentu – jo tā ir piepūle. Krīzes gados nav pieaudzis budžeta plānotāju skaits, kas būtu loģisks risinājums taupības režīmā, norāda žurnāls.

Absolūts vairākums - 90% - respondentu atzinuši, ka iepērkas zemo cenu veikalos, 67% - ka iepērkas retāk un apdomā katru pirkumu, bet 80% - ka iegādājas kvalitatīvākus produktus, kuri ilgāk kalpo.

Pētījums arī rāda, ka vidējais latvietis ir pats savas laimes kalējs - 89% uzskata, ka, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību, cilvēkiem pašiem jāsadarbojas un jānosprauž kopīgi mērķi. Šajā jautājumā arī redzama sevis pārvarēšana, jo vidējam latvietim nav viegli pārkāpt savas viensētas robežu un kooperēties ar kaimiņu. "Cilvēki ir sapratuši, ka nākotne ir viņu rokās, ka viss ir jāsasniedz pašiem un ir jācīnās. Parādās cīņas spars, un sabiedrība ir gatava kaut ko kopīgi darīt. Varbūt līdz ar to tauta beigs pārmest valdībai un mazāk ņems to vērā, bet aktīvāk darbosies paši. Šāda attieksme dod cerību," atzīst Krilovs.

Turklāt 81% aptaujāto ir pārliecināti, ka nākotnes labklājība ir tikai paša rokās. Tiesa, spēja būt noteicējam pār savu likteni tiek saistīta ar dzīves materiālo pusi. Piemēram, 79% respondentu noteikti mainītu darbu, ja būtu iespēja saņemt lielāku algu.

Vidējais latvietis arī kļuvis patriotiskāks. Preču izvēlē vidējais latvietis noteikti dod priekšroku vietējiem zīmoliem – 65% respondentu atzīst, ka labprātāk pērk Latvijas uzņēmēju ražojumus nekā no ārzemēm ievestos, turklāt šī tendence ir pastiprinājusies arī pēdējā gada laikā. "DDB" analītiķis min vēl vienu iemeslu patriotismam: aptauja veikta augusta sākumā, kad tauta bija vēlēšanu gaidās. Valsts prezidents Valdis Zatlers bija izdevis rīkojumu Nr.2, ar kuru vēlētājiem tika dota iespēja atlaist Saeimu, kas arī tika izdarīts.

Tāpat krīzes iespaidā vidējais latvietis uzņēmies sevi izklaidēt vienkārši, veselīgi un lēti. Palielinājies to cilvēku skaits, kas pārvietojas ar velosipēdu - ar to šogad vizinājies 51% aptaujāto, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā pērn. To labi atspoguļo arī fakts, ka palielinās ne tikai velosipēdistu skaits uz ielām, bet populāri kļūst dažādi velo maratoni, ko rīko gan uzņēmumi, gan pilsētas. Turklāt, kā liecina sporta veikalu pārstāvju teiktais, cilvēki nevis pērk jaunus velosipēdus, bet velk ārā no šķūnīšiem un pagrabiem vecos braucamrīkus. Velosipēdu servisos klientu šobrīd netrūkst, un arī zagļiem paplašinājies darbības lauks. Pat izveidoti speciāli interneta portāli, kuros reģistrēt savu velosipēdu, lai tas būtu vieglāk atrodams un zaglim mazāk pievilcīgs.

Vēl mazākus finanšu ieguldījumus prasa pievēršanās skriešanai - 2009.gadā savu aktivitāti šajā jomā atzina ceturtdaļa respondentu, bet šogad vairāk nekā trešdaļa bija veikuši kādu rīta skrējienu (pieaugums par 8 procentpunktiem). Skriešanas "izcelšanos saulītē" apliecina arī maratonu popularitāte, piemēram, 2011.gadā "Nordea" Rīgas maratons pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu, un pirmo reizi reģistrēto dalībnieku apjoms sasniedza 16,4 tūkstošus.

Nozīmīgs pozitīvo atbilžu pieaugums vērojams arī jautājumā par peldēšanu. Šogad peldētāju skaits pieaudzis par 5 procentpunktiem, un ar peldēšanu nodarbojusies gandrīz puse jeb 47% aptaujāto. Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas apmeklē sporta un veselības klubus. Grūti noliegt finanšu krīzes pozitīvo ietekmi šajā jomā, kas vidējam latvietim atgādinājusi, ka sevi izklaidēt var ne tikai nakts lokālā un tālās zemēs, bet arī sportojot, turklāt vienlaikus rūpējoties par savu veselību. "Esam iemācījušies sevi ierobežot un atpūsties lētāk,"secina Krilovs.

Kā lēts izklaides veids minēta arī televīzija – pēdējā gada laikā vidējais latvietis arvien vairāk izklaidējies tieši šādā veidā. Pērn televīziju par izklaides līdzekli atzinuši 22% respondentu, šogad – jau 30%. Turklāt palielinājusies tā sabiedrības daļa, kas labprātāk pavada mierīgu vakaru mājās, nekā iet uz viesībām. Arī šī tendence sekundāri var būt saistīta ar naudas jautājumiem, jo iziešana sabiedrībā paģērē finanšu līdzekļus, ņemot vērā arī to, ka nav samazinājies to cilvēku skaits, kas vērtē, ka nākamo sešu mēnešu laikā viņu finansiālā situācija pasliktināsies, norāda pētījuma autori.

Pēc krituma bāru un krogu apmeklējumos šis izklaides veids pagaidām vēl nav atguvis popularitāti vietējo vidū. Tam viegli gūt apstiprinājumu piektdienas un sestdienas vakaros vairumā no Vecrīgas izklaides vietām, kur latviešu valoda ir retums. Aptauja liecina, ka pēdējā gada laikā vien puse respondentu iegriezušies kādā krogā.

Tāpat pirms dižķibeles tautieši ērti jutās, ceļojot vairākas reizes gadā, turklāt nevis dodoties aplūkot savas tēvu zemes augstienes un dzelmes, bet gan ar lidmašīnu uz tālām valstīm – vidējam latvietim patika apmeklēt vietas, kas ir pilnīgi atšķirīgas no ierastās vides, apliecina iepriekšējo gadu pētījumi. Šā gada aptaujas rezultāti liecina, ka pozitīvu atbildi uz šo jautājumu snieguši par četriem procentpunktiem mazāk respondentu. Savukārt 63% no respondentiem ir ceļojuši ar auto pa Latviju, bet gandrīz trešdaļa apceļojusi Baltijas valstis.