112

Latvijā tomēr varētu ieviest elektroniskās aproces notiesāto uzraudzībai

Jauns.lv

Valsts probācijas dienests (VPD) aktualizējis jautājumu par notiesāto personu elektroniskās uzraudzības ieviešanu Latvijā, kas varētu tikt īstenota, aprīkojot atsevišķus noziedzniekus ar speciālām aprocēm.

Latvijā tomēr varētu ieviest elektroniskās aproces...

Kā šodien VPD astoņu gadu jubilejas preses konferencē atzina dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs, agrāk viņš uz šādu ideju raudzījies ar skepsi, jo elektroniskā uzraudzība vērtēta tikai kā instruments darbam ar dzimumnoziedzniekiem, taču saskaņā ar pašreizējām iecerēm aproces varētu izmantot arī citu veidu noziedznieku uzraudzībai.

Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis norādīja, ka "aproces varētu būt viens no veidiem, kā samazināt ieslodzīto skaitu Latvijas cietumos". Ar elektroniskās uzraudzības ierīcēm varētu aprīkot notiesātos, kuri atbrīvoti no cietuma pirms termiņa un apņēmušies ievērot, piemēram, pārvietošanās brīvības ierobežojumus.

Par elektroniskās uzraudzības "klientiem" atsevišķos gadījumos varētu kļūt arī dzimumnoziedznieki, taču viņi noteikti nebūtu galvenā mērķauditorija, kam jānēsā šāda veida aproces, uzskata VPD pārstāvji. Kopumā gan pagaidām ir pārsteidzīgi runāt par to, kam nākotnē varētu likt nēsāt jaunās aproces un kam nē, preses konferencē sacīja VPD Uzraudzības un probācijas programmu departamenta vadītājs Mihails Papsujevičs.

TM un VPD patlaban risina sarunas ar Norvēģijas partneriem, lai piesaistītu aproču iegādei Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļus. Ar šī finanšu instrumenta gādību VPD jau iepriekš realizējis vairākus projektus. Patlaban norit sarunas par apmēram 1,5 miljonu latu liela finansējuma piesaistīšanu, taču daļa no šīs summas tiktu atvēlēta arī citu aktivitāšu īstenošanai, ne tikai elektroniskās uzraudzības iekārtu iegādei.

Ja projekts virzīsies, kā iecerēts, tad sākotnēji ar aprocēm varētu aprīkot 200 noziedzniekus vienlaikus. Iepērkamo aproču skaits gan būtu krietni lielāks, jo jārēķinās, ka daļa šo iekārtu tiks sabojātas, turklāt noteiktā laika periodā tās jāmaina, lai uzlādētu un veiktu tehnisko apkopi, bet tikmēr notiesātajam jādod cita aproce.

Atbilde par to, vai no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta tiks piešķirti līdzekļi aproču iegādei, varētu būs sagaidāma jau šī gada beigās, pastāstīja Lazdvovskis.

LETA