Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 8. un 9. oktobrī
Kaut arī sācies rudens un ārā vēss, joprojām varam doties uz brīvdabas svētkiem visā Latvijā. Brīvdienās varam vērot ne tikai Siguldas zelta rudeni, bet arī baudīt nēģus Salacgrīvā un viesoties pie hercoga Jēkaba Kuldīgā.
Savukārt Rīgā varam Grāmatu svētkos atrast kādu labu lasāmvielu garajiem ziemas vakariem. „Arēnā Rīgā” adrenalīna cienītāji vēros īstas vīru cīņas, bet mākslas baudītājus gaida vairākas jaunas tikko atklātas izstādes.
1. Hercoga tirgus Kuldīgā
Ja ir vēl palikusi nauda pāri no iepriekšējās brīvdienās visā Latvijā notikušo Miķeļdienas tirgu apmeklēšanas, droši var braukt uz Kuldīgu, kur sestdien, 8. oktobrī, no pulksten 11.00 līdz 15.00 norisināsies Hercoga Jēkaba gadatirgus.
Hercoga Jēkaba rudens dižandelē būs viss – pilni rati dabas veltēm un skunstīgu meistaru darinātām lietām no visa Kuldīgas novada. Katra pagasta ļaudis cels laukā no apcirkņiem, pagrabiem, lādēm, mucām un toveriem to labāko, kas pašu rokām audzēts, raudzēts, darināts un brūvēts.
Hercoga manufaktūrās meistari un mācekļi grebs, kals, pīs, vīs un audīs, bet pārsteidzošas pārvērtības piedzīvojušajā Stafenhāgena namā durvis vērs ziepju fabriķis. Seno spēļu pagalmā lidos cirvji, arbaletu bultas, svilps katapultas un dārdēs dižgabals. Medību pilī „Ragi, nagi, asakas” demonstrēs trofejas, stāstīs blēņu stāstus un cienās ar eksotiskām uzkodām, kas vēl nesen apkārt skrēja. Uz postamenta tirgus centrā mirdzēs tuvas un tālas zvaigznes.
Kuldīgā Hercoga Jēkaba gadatirgu kuplinās „Melnā vēža spīlēs”
Cirka placī triku meistari, žonglieri, artisti un citi dīvaiņi pārsteigs un smīdinās līdz asarām. Alekšupītes krācēs notiks pašgatavotu kuģu regate. Tirgus ķēķī visas apkārtnes pavāri ceps, šmorēs un štovēs uz nebēdu.
Pēc tirgus varēs arī kulturāli atpūsties. Pulksten 20.00 Kuldīgas Pilsētas dārza brīvdabas kinoteātrī rādīs latviešu mākslas filmu „Melnā vēža spīlēs”, bet viesnīcas „Metropole” pagalmā sāksies Dižā ražas balle.
Tiem, kuri brīvdienās grib izbraukt pie dabas un baudīt jauku pastaigu gar jūru, jādodas uz Salacgrīvu, kur no pulksten 10.00 līdz 17.00 norisināsies ikgadējā Nēģu diena.
No pulksten 11.00 Salacgrīvas tirgū notiks pašdarbnieku koncerti, dažādas radošās darbnīcas, sportiskās aktivitātes un viktorīnas „Arī tāds ir nēģis”.
Savukārt no vieniem dienā sāks darboties trīs nēģu tači, kuros varēsim gan izgaršot dažādos veidos pagatavotus nēģus, gan arī uz nebēdu izlustēties:
* 1. tacī (Meldru ielā) notiks karstā nēģu degustācija (Ls 1), taču apskate un filmas par nēģu zveju vērošana;
* 2. tacī (pagrieziens pie Annasmuižas tilta) varēsim baudīt zivju zupu upes malā un iejusties nēģu zvejnieku ikdienā;
* 3. tacī izgaršosim nēģu zupu un lustēsimies un dziedāsim kopā ar jautriem muzikantiem.
Sīkāk internetā: www.salacgriva.lv.
3. Grāmatu svētki Kongresu namā
Sestdien un svētdien, 8. un 9. oktobrī, Rīgas Kongresu namā būs ne tikai iespēja atrast, ko darīt garajos rudens un ziemas vakaros, bet arī jautri un interesanti pavadīt laiku, jo tur notiks pēc skaita 12. Rīgas Grāmatu svētki.
Savus lasītājus gaidīs ap 40 izdevējiem („Avots”, „Atēna”, Jāņa Rozes apgāds, „Kontinents”, „Liels un mazs”, „Neputns”, „Pētergailis”, „Zinātne”, „Zvaigzne ABC” u citi), kas ir parūpējušies arī par interesantu kultūras programmu.
Kā jau ierasts Grāmatu svētku laikā darbosies arī grāmatu maiņas galds, loterija, kurā varēs piedalīties ikviens, kura pirkums būs vismaz piecus latus liels, un laimēt grāmatu. Savukārt mazajiem visu sestdienu un svētdienu darbosies lasīšanas, rotaļu un zīmēšanas darbnīca, kur bērni varēs interesanti pavadīt laiku, bet vecāki – netraucēti nodoties grāmatām.
Rīgas Grāmatu svētku programma:
* no pulksten 11.00 līdz 12.30 – „Bērnu Eiropa.” Jaunas bilžu un pasaku grāmatas no Beļģijas, Polijas un Somijas.
* no pulksten 12.30 līdz 14.00 - tikšanās ar slavenās grāmatas „Latvieši ir visur” autoru Otto Ozolu;
* pulksten 12.30 – Ievas Samauskas grāmatas „Šokolādes glābšana” atvēršana. Saldumu aizlieguma likumu izsludina Zane un Vilis Daudziņi. Saldais medus un šokolādes cienasts;
* pulksten 14.00 – „Ceļojumu mozaīka”. Sarunas ceļā, fotomirkļi un neaizmirstami stāsti. Par ceļojumos pieredzēto stāstīs ceļotāji Pēteris Strubergs un Juris Lorencs;
* pulksten 14.00 – Māras Zālītes stāsts bērniem – grāmatas „Sunīši grāmatā” atvēršanas svētki;
* pulksten 15.30 – „Pāri gadiem bērnības zemē”. Ieskats rakstnieces Zentas Ērgles daiļradē;
* pulksten 15.30 – „15 jukušas avis”. Tikšanās ar ceļojumu grāmatu sērijas autorēm Elvitu Ruku un Aiju Bley. Fotogrāfijas, filmas un stāsti: Uzbekistāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna.
Svētdien, 9. oktobrī (svētki norit no pulksten 10.00 līdz 16.30):
* no pulksten 10.00 līdz 11.30 – „Bērnu lasīšanas labirints”. Bērni un pusaudži lasa mīļāko grāmatu fragmentus. Konkursu vērtē rakstnieki, būs balvas;
* pulksten 11.40 – „Multeņkultens”. Bērnu animācijas filmiņu skatīšanās;
* pulksten 12.30 – „Mīklu sprints”. Interaktīva spēle ar vairākām „stacijām”, mīklu minēšana un dažādi citi uzdevumi, būs balvas;
* no pulksten 12.00 līdz 14.00 - izdevniecība „Dienas Grāmata” un latviešu rakstnieki, dzejnieki un literatūras erudīti dalās pārdomās par jaunākajām grāmatām latviešu valodā;
* pulksten 12.30 – „Rīgā, kādu nakti...”. Kaķu mājas kaķi un apgāds „Zinātne” aicina bērnus ceļojumā pa Vecrīgu;
* pulksten 12.30 – filma „Latgales kultūras mantojums” (operators Gvido Skulte, scenārija autori Alvis Lapiņš un Valentīns Lukaševičs, režisors konsultants Varis Brasla). Filma ir audiovizuāls stāsts par latgaliski rakstošiem autoriem;
* pulksten 14.00 - Kornēlijas Apškrūmas un Jāzepa Osmaņa grāmatas „Liepu un ozolu paēnā” atvēršana.
Sestdien, 8.oktobrī, pulksten 18.00 „Arēnā Rīga” norisināsies gada lielākais un krāšņākais cīņu šovs Baltijā "Klondaika Fight Arena", kurā būs iespēja vērot cīņas pēc K1, MMA un boksa noteikumiem. Turnīra ietvaros notiks gan vairākas supercīņas, gan arī cīņas par Latvijas un Baltijas čempionu tituliem un reitingu cīņas.
2010. gadā „Fight Arena” turnīrs tika veidots kā komandu sacensība, kurā dūres krustoja Latvijas un Krievijas izlases. Šogad šādas izlašu spēkošanās vairs nebūs, tā vietā skatītājiem būs iespēja ringā redzēt titulētākos pašmāju sportistus, kā arī vairākus ārvalstu cīkstoņus.
Kā viena no gaidītākajām cīņām noteikti būs Latvijas vistitulētākā K1 atlēta Konstantīna Gluhova dalība „Fight Arena” turnīrā, kurš arī pērn pierādīja, ka ir starp Eiropas topa labākajiem atlētiem.
Tieši tāpat kā pērn, arī šogad iesildošajā cīņā ringā dosies mūziķis Gacho (Gatis Irbe), kurš jau otro reizi pēc boksa noteikumiem mērosies spēkiem ar profesionālu bokseri. Pēc iepriekšējā gada veiksmīgās debijas profesionālajā boksā hiphopa mākslinieks ir pārliecināts par savu uzvaru arī šogad.
Skatītājiem būs iespēja vērot supercīņu pēc K1 noteikumiem starp Zauru Džavadovu un Leandro Tam (Holande), tāpat ringā kāps Romāns Skiba pret Ņikitu Petrovu, Andrejs Zozuļa pret Dmitriju Usovski, Kristaps Zīle pret Jāni Ginteru, Nikolajs Haustovs pret Valēriju Mikalausku, Edgars Skrīvers pret Alekseju Povulānu, Mihails Levickis pret Igoru Zabolotniju un Valts Viņšņevskis pret Viktoru Gricus.
Skatītājus gaida krāšņs ringa meiteņu šovs, kā arī iespēja tikties ar sportistiem, piedalīties dažādos konkursos. Pirmo reizi Latvijā cīņu šovu būs iespēja vērot uz 9 x 5m liela ekrāna, redzēt labākos cīņu momentus, atkārtojumus, intervijas ar sportistiem un to treniņus.
Pateicoties Latvijas cīņas sporta straujai attīstībai, turpmāk Fight Arena turnīrs tiks rīkots divas reizes gadā, bet katru mēnesi sacensības norisināsies kādā no Latvijas pilsētām - Daugavpilī, Liepājā, Kuldīgā, Tukumā, un citās pilsētās.
Biļešu cenas: Ls 10 - 20.
Sīkāk internetā: www.fightarena.lv
Lielākais Baltijas cīņu šovs „Klondaika Fight Arena” jau 8. oktobrī
Izstāžu zālē „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā 1) līdz 20. novembrim ir skatāma mākslinieka Kārļa Vītola personālizstāde „Sāga: Botokss”.
Kārlis Vītols ir viens no lielākajiem provokatoriem starp Latvijas jaunās paaudzes māksliniekiem, kurš radījis virkni spilgtu darbu glezniecības, grafikas un animācijas jomā. Kārļa Vītola daiļradei raksturīga interese par formāliem un sižetiskiem efektiem, ko glezniecībā viņš visbiežāk atklāj lielformāta kompozīcijās.
Izstāde „Sāga: Botokss” atspoguļo mākslinieka refleksijas par Rietumu pasaulē aktuālo un plaši apcerēto mākslīgā skaistuma fenomenu, ko radījusi masu kultūra ar tās plaši propagandēto vērtību sistēmu – plastiskās ķirurģijas piedāvātajām brīnumaino pārvērtību iespējām un „šopinga” kultu. Netiecoties to atbalstīt vai noliegt, Kārlis Vītols savos darbos attīstījis oriģinālu mūsdienu pasaules uzbūves modeli.
Jaunāko darbu – gleznu un komiksa – pamatā ir autora sacerētais mīts par jaunas Venēras (Afrodītes) dzimšanu un viņas sapni iemantot „mūžīgo skaistumu”, ko nolaupījis Botoksa monstrs, kurš mīt noburtā Botoksa mežā. Dievietes vecākās māsas jau devušās ceļā, lai atgūtu „mūžīgo skaistumu”, taču nav atgriezušās, un vienīgā liecība par viņu gaitām ir izstādē aplūkojamās gleznas. Venēra vēl nezina to, ka, līdzko ieies noburtajā Botoksa mežā, tā novecos, un ka Botoksa monstrs viņai piedāvās mefistofelisku darījumu – izšķiršanos par mūžīgo dzīvi viņa pakļautībā (tas ir, mākslīgu botulīna jaunību) vai cīņu par ideāliem uz dzīvību un nāvi. Mūsdienu Venēras neiespējamā izvēle veido pamatu kopējam izstādes satura dramatismam.
Mākslinieks Kārlis Vītols ir dzimis 1979. gadā. Viņš 2001. gadā ieguvis bakalaura grādu, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, bet 2003. gadā – maģistra grādu, absolvējot Glezniecības nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1997. gada. Līdz šim ir sarīkojis piecas personālizstādes. Vairākkārt apbalvots par darbiem animācijas jomā. Lieto segvārdu Kloijhi un darbus paraksta ar abreviatūru KVK.
Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .
Izstāžu zālē „Arsenālā” līdz 20. novembrim var arī skatīt Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras 50 gadu jubilejas izstādi „Zelta griezums”.
Tekstilmākslas nodaļa Latvijas Mākslas akadēmijā tika izveidota 1961. gadā. Tās dibinātājs un ilggadējais vadītājs bija talantīgais mākslinieks, profesors Rūdolfs Heimrāts (1926. – 1992.). 50 gadu laikā nodaļu beiguši gandrīz trīssimt tekstilmākslinieku, kas veiksmīgi darbojas dažādās mākslas jomās un devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā un mākslas dzīvē. Kopš 1992. gada Tekstilmākslas nodaļas vadītāja ir tekstilmāksliniece profesore Aija Baumane, kas ar savu radošo paraugu un aktivitātēm nozares attīstībā iedvesmo jauno mākslinieku paaudzi nopietnam radošam darbam.
Tekstilmāksla ir viena no daudzveidīgākajām un variējamākajām mākslas nozarēm, savā darbības specifikā ietverot gan tās klasiskās izpausmes, gan dizainu, gan zinātniskās tehnoloģijas jeb tā saukto „smart textile”, gan tīri eksperimentālu un brīvu izpausmi – šķiedru mākslu, tādēļ, uzsverot informētību un radošo brīvību, izstāde „Zelta griezums” veidota kā Tekstilmākslas katedras jubilejas projekta „Tekstils LV” centrs.
Tās mērķis ir atspoguļot mūsdienu tekstilmākslas radošo kapacitāti, parādīt tekstila kā mākslas, dizaina un zinātnes nozares daudzpusību, sniegt izsmeļošu informāciju par to, kas ir Latvijas tekstilmāksla un kā tā veidojusies savas 50 gadu pastāvēšanas laikā. Uzsverot tekstilmākslas vēsturisko sakņu pašvērtību un to apzināšanās svarīgumu, ekspozīciju atklāj simboliskais tekstila nozares ciltskoks, kas atspoguļo tās sazarojumu un attīstību.
Ekspozīciju veido divas daļas. Pirmā daļa dod retrospektīvu atskatu uz tekstilmākslas vēsturisko attīstību Latvijā no pagājušā gadsimta 60. gadu beigām un to veido kompozīcijas no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma. Otrā izstādes daļa rāda nodaļas absolventu pēdējo trīs gadu radošās veiksmes un aktualitātes. Šo autoru daiļrades attīstība uzrādījusi būtiskas mākslinieciskas kvalitātes, radošas aktualitātes un tehniskas novitātes.
Tāpat projekta „Tekstils LV” ietvaros ir apskatāmas vēl divas vērienīgas izstādes:
* Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) aulā (Kalpaka bulvārī 13) līdz 5. novembrim ir iekārtota izstāde, kas sniedz atbildi uz jautājumu „Kā kļūst par tekstilmākslinieku?” Tajā apskatāmi LMA Tekstilmākslas apakšnozares studentu studiju darbi, kā arī studiju process no pirmā studiju gada līdz diplomdarba aizstāvēšanai, tādējādi sniedzot ieskatu izglītības programmā un demonstrējot studentu radošo veikumu.
* Savukārt Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Mediju telpā (bijušās „Grīvas mēbeles” Pārdaugavā, Ūdens ielā 6) līdz 11. novembrim ir apskatāma izstāde „Kas ir Latvijas tekstilmākslas identitāte?” Tās koncepcija ir balstīta uzdevumā identificēt Latvijas Tekstilmākslas seju, tās vietu mūsdienu mākslas kontekstā un iezīmēt tās raksturlielumus un attīstības ceļus. Latvijas tekstilmākslas identitātes formulas izstādē meklē dažādu paaudžu un nozaru mākslinieki.
Sīkāk internetā: www.tekstilslv.lv .
7. Mākslas akadēmijā - kino mākslinieki ārpus kinomākslas
Latvijas Mākslas akadēmijā līdz 23. oktobrim ir skatāma izstāde “Peckshot – turpinājums”, kurā varam redzēt kā kinoļaudis izpaužas citās mākslās – ārpus kino.
Talantīgi cilvēki ir talantīgi visās izpausmēs pierāda izstāde „Peckshot”, kas ļauj profesionāliem kinematogrāfistiem izpausties citās mākslās - režisori glezno, operatori fotografē, grima mākslinieki zīmē un aktieri veido telpiskus objektus.
Izstādē no Latvijas puses piedalās producents Andrejs Ēķis, režisore Aija Bley, grima māksliniece Ilze Trumpe, operators Māris Maskalāns, animācijas režisore Roze Stiebra, operators un pedagogs Valdis Eglītis, animācijas māksliniece Dzintra Aulmane, māksliniece Kristiāna Dimitere, kā arī citi, kopā ap 14 dalībnieku no Latvijas, kā arī kolēģi no Krievijas – Vladimirs Gudiļins, režisors Jevgēnijs Zvezdakovs, režisors Aleksandrs Kotts, operators Pjotrs Duhovskijs, animācijas režisors Dmitrijs Gellers un citi - kopā 27 dalībnieki no Krievijas.
Paralēli izstādei notiks arī kino seansi - 14. un 21. oktobrī no pulksten 14.00 visi tiek gaidīti uz bezmaksas kino seansiem, kuros varēs satikties ar izstādes dalībniekiem..
Izstādes „Peckshot” nosaukums radies no reklāmas profesionāļu žargona – pekšots ir kadrs, kas parāda reklamējamo produktu tā labākajā rakursā. „Peckshot” izstādes kopš 2005. gada tiek regulāri rīkotas Maskavā, nu kārta pienākusi arī Rīgai.
Sīkāk internetā: www.lma.lv.
