ZZS pārstāvis gatavs izkārtot valsts pasūtījumu, apmaiņā pret ziedojumu partijai

Vispozitīvāk pret 30 000 latu ziedojumu, apmaiņā pret valsts pasūtījumu IT jomā, noskaņots bija ZZS pārstāvis Viesturs Silenieks, kurš bija gatavs visdažādākajai sadarbībai, pat neesot valdībā, jo kontakti ministrijās jau paliekot, liecina šodien laikrakstā "Diena" publicētais eksperiments.

Pirms vēlēšanām eksperimenta laikā laikraksts, maskējoties aiz izdomātas amerikāņu informāciju tehnoloģiju (IT) kompānijas "Applieds Technology", devās pie partiju pārstāvjiem ar piedāvājumu ziedot partijām 30 000 latu, lai vēlāk palīdzētu tikt pie kāda valsts pasūtījuma IT jomā.

Sākotnēji tika nolūkoti seši politiskie spēki, ieskaitot Šlesera Reformu partiju (ŠRP), taču, tā kā tās deleģētais pārstāvis Andris Bērziņš pirms vēlēšanām uz norunāto tikšanos neatnāca, pēc Saeimas vēlēšanām laikraksts nolēma ŠRP kā Saeimā neiekļuvušu spēku no šī eksperimenta norakstīt.

Jāatzīst, ka ziedojumu temats partijām izrādījās gana svarīgs, jo uz sarunu tās deleģēja partijās augsti stāvošus politiķus. Eksperimenta mērķis bija noskaidrot partiju pozīcijas, cik to pārstāvji ir toleranti pret šādu piedāvājumu, necerot, ka pirmajā sarunā var panākt kādu vienošanos.

Ar "Saskaņas centra" (SC) pārstāvi Borisu Cilēviču saruna notiek viesnīcā "Radisson Blue Hotel" Latvija vēl pirms vēlēšanām. Tā ilgst aptuveni stundu, un karstākais temats viņam jūtami ir politiskā situācija. Informācijas tehnoloģijas, var spriest, viņam nav īsti tuvas, un viņš atzīstas, ka SC ar to bijusi maza saskarsme. Tiesa, viņš gan uzskaita, ka valstij derētu vairāk rūpēties par datu drošību, datubāzes būtu unificējamas, kā arī pašvaldībās ir zems elektronisko pakalpojumu līmenis.

Uz jautājumu kā "Applieds Technology" varētu līdzēt SC? Cilēvičs atbildē svārstās: "Situācija ir pārāk nekonkrēta. Satiksimies pēc vēlēšanām, tad varēsim atgriezties pie šīs sarunas. Tad redzēsim savas ietekmes jomas." Arī 30 000 SC tobrīd neiekārdina. "Negribam ne ar ko riskēt. Ja šobrīd ir cilvēki, kuri vienkārši vēlas ziedot, mēs esam priecīgi. Taču uzņemties kaut kādas saistības par šo sarunu mēs nevaram un negribam," norāda Cilēvičs.

Nākamais ir Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs, kurš atšķirībā no Cilēviča IT jomā jūtas kā zivs ūdenī, jo ir valdes loceklis Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijā, taču aizdomas, ka "Applieds Technology" ir fikcija, viņam nerodas. Tikšanās notiek kafejnīcā netālu ZRP biroja.

Sprūdžs ir pārņemts ar pasaules mainīšanu. Saruna ir par ZRP programmu, par trūkumiem Latvijas ekonomikā, par to, ka jārīkojas kompleksi utt. Arī par IT lietām Sprūdžs runā ar aizrautību un protestu sirdī. Pie jautājuma par "Applieds Technology" ziedojumu viņš samulst un izskatās pat aizvainots. "Mēs neesam gatavi sadarboties nekādā mērā. [..] Piecciparu ziedojumu dēļ mums gan sabiedrība, gan tiesību aizsardzības iestādes uzdotu jautājumu - kādēļ? Kāda ir motivācija? Mums tas nav vajadzīgs. Un tādu mēs neredzam virzību."

Ar Sprūdžam līdzīgu nostāju no VL-TB/LNNK uz sarunu kafejnīcā netālu no Saeimas ierodas Einārs Cilinskis. Līdzi paņēmis palīgu Jāni Ratkeviču. Liela sarunas daļa tiek veltīta e-paraksta ieviešanas nejēdzībām, kā arī par to, ka e-pārvaldes risinājumi ir sadrumstaloti un nepieciešama centralizācija. Jāpanāk esot arī, ka iedzīvotāji saskarsmē ar valsts pārvaldi daudz biežāk izmanto tehnoloģijas, lai to īstenotu, Ratkevičs pat ierosina katram iedzīvotājam izveidot savu profilu līdzīgi kā "draugiem.lv". Taču "Applieds Technology" ziedojuma piedāvājums cieš fiasko. "Mūsu partija nepārdod savus pakalpojumus, nodrošinot kaut kādas priekšrocības kaut kādos konkursos, kur mums varētu būt ietekme. Mēs nevēlamies kļūt pastarpināti atkarīgi no kādas firmas," pauž Cilinskis un min - ja tāda prakse konkursos esot, tad tā ir jāizskauž.

Saruna ar Arvilu Ašeradenu no "Vienotības" notiek jau pēc Saeimas vēlēšanām, un, ierodoties uz sarunu, viņš izskatās sagrauts. "Godīgi sakot, cerējām uz labākiem rezultātiem," atzīstas Ašeradens. "Es nezinu, kas tagad vispār notiks. Diezgan reāla ir iespēja, ka Vienotība paliks opozīcijā." Arī pret IT problemātiku viņš ir kritisks, sakot, ka pašreiz primārā ir ekonomiskā attīstība un e-pārvaldes attīstība nav aktuāla. Toties tajā pašā laikā viņš izturas visuzmanīgāk no visu partiju sarunbiedriem un ļoti sīki izprašņā, kas ir "Applieds Technology". Saruna tiek novirzīta, kas tad būtu jāmaina Latvijā IT jomā, un Ašeradens, tāpat kā viņa politiskie konkurenti, pauž, ka jābūt lielākai centralizācijai, turklāt tieši iepirkumos. Uz 30 000 latu vērto piedāvājumu viņš reaģē gurdi, neticīgi un noraidoši, taču nevis sakot, ka tas nav "Vienotības" stils, bet gan - ka šobrīd par ko tādu ir pāragri runāt, jo neesot nekādas skaidrības, kā attīstīsies politiskie notikumi.

Arī ar ZZS saruna notiek pēc vēlēšanām, un, lai arī šī apvienība Saeimas vēlēšanās saņēma daudz mazāk balsu nekā "Vienotība", tās pārstāvis Viesturs Silenieks uz sarunu ierodas dzirkstošs un pozitīvs. Saruna ilgst pusotru stundu, un viņš pagūst pārrunāt gan vides problēmas, gan atcerēties, kā 1999.gadā pieķēdējies pie Būtiņģes termināļa platformas, izstāstīt, kā klājas viņa velokurjeru uzņēmumam, kā arī ieskicēt politiskos manevrus. Visbeidzot saruna ievirzās IT jomā, un arī šeit Silenieks izklausās pieredzes bagāts. E-paraksta sistēma esot debila, identifikācijas karšu ieviešana kavējas, jo nevar to "sakārtot" politiski, un IT sistēmas valstī ir tik sliktā līmenī, jo slikti ir pasūtītāji.

Tiesa, tas, ka "Applieds Technology" ir ASV kompānija, nevis vietējā, Sileniekam netraucē, un 30 000 latu vērtā ziedojuma potenciāls teju ir viņu apbūris. Viņš gan atzīst, ka, ņemot vērā politisko situāciju un to, ka ZZS var palikt aiz valdības borta, būs jāpagaida. "Bet tas arī ne vienmēr kaut ko dikti maina. Kontaktu jau paliek liela daļa, jā... un cilvēki zināmi," cerīgi nosaka Silenieks. Viņš arī dod padomu, ka kompānijai pašai vajadzētu padomāt, ko tā valstij varētu piedāvāt unikālu, kas nebūtu citiem, un tā ienākt tirgū pilnīgi legāli. Jautāts, ko tad no viņa teiktā ziņot "Applieds Technology" vadībai, Silenieks rezumē: "Sadarboties mēs, protams, esam gatavi, bet runāt par to mēs varam, kad jau ir kaut kāda reālāka situācija izveidojusies. Kad ir jau kaut kādi konkrēti darbi darāmi - varam vai nevaram."