No Preiļu meitenes līdz pasaules līmeņa zinātniecei Vašingtonā
Daudzi zinātnieki uz to tiecas visu mūžu – publikāciju ietekmīgajā pasaules līmeņa zinātniskajā žurnālā “Nature”, un Intai Gribonikai tas ir izdevies. Viņa pēta cilvēka ādu, cenšas atklāt mūsu ķermeņa lielākā orgāna vēl neatklātās spējas, kas turklāt var ievērojami uzlabot dzīvi.
Inta ir dzimusi un uzaugusi Latgalē: “Esmu no Preiļu novada – Gribināni, Prīkuļi, Seiļi ir vietas, ko saucu par savām. Tas ir pats labākais nostūris pasaulē, es ļoti priecājos un lepojos, ka esmu no Latgales. Mēs visi te esam ārkārtīgi lieli patrioti. No rīta pamostoties, tā rasa, tā Latgales ainava, kas man ir apkārt ap māju, man dod iedvesmu.”
Vecāki iedvesmoja izzināt pasauli
Pretstatā daudziem citiem viņai ļoti patīk, kad ārā ir kārtīga ziema, kad sals kniebj vaigos. “Pagājušajā gadā pie mums Latgalē veselu nedēļu pieredzēju -30 grādu salu. Pats labākais laiks, lai būtu ārā. Mēs ģimenē esam aktīvi, skrienam, slēpojam, strādājam lauku darbus. Protam arī atpūsties,” smej Inta. Zinības, grāmatas un datori prasa daudz spēka, un vislabāk enerģiju ir atgūt dabā.
Vecāki Intu ir ļoti atbalstījuši ar padomiem un dzīves gudrībām, bērnībā lasīja priekšā pasakas, kas ļāva “man iztēloties, sapņot un radoši domāt”. Visvairāk gan uzrunāja vecāku stāsti par cilvēces sasniegumiem. “Vecāki ir tiešs iemesls tam, kāpēc enciklopēdiju un citu grāmatu mūsu mājās nekad nav trūcis. Un tas ir radījis manī prieku mācīties, domāt ārpus ierastajiem rāmjiem un uzdot jautājumus par pasauli.”
Inta ir beigusi Priekuļu pamatskolu Prīkuļu ciemā, laužot stereotipus par mazajām lauku skolām. Pēc Preiļu Valsts ģimnāzijas absolvēšanas nākamā zinātniece studēja bioloģiju Latvijā, bet doktora grādu medicīnas zinātnēs ieguva jau Zviedrijā, Gēteborgas universitātē, kur viņa pētīja antivielu veidošanos gļotādā pēc vakcinācijas.
Laboratorijā pie slavenas zinātnieces
Pēc Zviedrijas Inta devās tālāk pasaulē, uz ASV: “Man bija ļoti svarīgi strādāt ar cilvēkiem, kas mani saprot, dod man to brīvību un apstākļus, lai varu turpināt pētīt interesējošos zinātniskos jautājumus.”
Inta sastapa slavenu zinātnieci Jasmīnu Belkaidu (Yasmine Belkaid) Nacionālajā alerģiju un infekcijas slimību institūtā, kas ir viens no 27 nacionālajiem veselības institūtiem (National Institutes of Health) ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Tajā strādā pasaules labākie pētnieki medicīnas zinātnēs. “Tas, ko dara Jasmīna, mani iedvesmo jau ļoti sen. Man bija tā laime, ka viņa atsaucās manam aicinājumam sastrādāties un mūsu sadarbība varēja sākties.”
Iemītnieki uz mūsu ādas
Intas pētījums, kas publicēts Nature, ir par ādas mikrobiomu – labvēlīgo mikrobu kopumu. Kad cilvēks piedzimst, viņu mirklīgi apņem triljoniem baktēriju, kas veido organismā pamata mikrobiomu.
“Ir zinātniski pierādīts, ka daudziem cilvēkiem asinīs ir antivielas, kuras spēj specifiski atpazīt labās ādas baktērijas, tomēr nav skaidrs, kā šīs antivielas veidojas,” teic Inta.
Līdz šim zinātnieki uzskatīja, ka specifisku antivielu veidošanos ierosina infekcijas, kā rezultātā uz ādas dzīvojušās baktērijas spējušas tikt dziļāk cilvēka asinsritē.
“Bet mans pētījums parāda pretējo – nevajag nekādus ādas ievainojumus, pietiek ar to, ka mēs dzīvojam ar šīm baktērijām. Tādējādi organisms stiprina savas aizsardzības spējas pret potenciāli bīstamām infekcijas slimībām nākotnē,” īsumā ieskicē Inta. Viņa atklājusi, ka labvēlīgās uz ādas mītošās baktērijas veicina antivielu sintēzi, vienlaikus neiesaistot limfmezglus, neradot iekaisumu un neapdraudot organismu.
Adatas dūriena vietā krēms
Ir svarīgi, lai labās baktērijas būtu pēc iespējas dažādākas, jo tas izglīto mūsu imūnsistēmu, ļaujot būt spējīgai pretoties dažādām slimībām nākotnē. Inta vēlas saprast, kā var efektīvāk izmantot šīs spējas, lai izveidotu labākas zāles ne tikai pret ādas, bet arī pret kuņģa-zarnu trakta slimībām.
“Līdz šim uzskatīja, ka ādā B šūnu un plazmas šūnu (to funkcija ir antivielu veidošana – Red.) vispār nav, bet mans pētījums apgāž šo pieņēmumu. Šīs šūnas spēj pastāvēt pašas par sevi ādā un veidot antivielas,” norāda Inta.
Tieši antivielas ir visefektīvākās lodes aizsardzībā pret infekcijām. “Šo aizsardzību un spēju pretoties nodrošina pati āda, dodot laiku mūsu iekšējiem orgāniem sagatavoties vēl spēcīgākai imūnajai atbildei. Tas ir tas jaunums,” no Intas teiktā var saprast, ka tieši āda ir priekšpostenis, bruņas, kas pirmās sargā no slimībām. Viņas pētījums var ievērojami atvieglot cilvēkiem dzīvi, piemēram, adatas dūriena vietā vakcīnu varētu uzklāt uz ādas kā krēmu.
Lai rūpētos par savu ādas mikrobiomu, Inta atgādina, ka jābūt sabalansētam uzturam un noteikti nevajag sevi mocīt ar pārmērīgām diētām.
“Laboratorijā mums ir pētījumi, kur daudzkārt esam redzējuši, ka tas, ko ēdam un kā ēdam, ļoti nosaka to, kas notiek ar imūnsistēmu ne tikai zarnu traktā, bet arī pašā ādā,” klāsta Inta. Viņa ir veikusi eksperimentu, kurā atklājies, ka bada stāvoklī antivielas nemaz neveidojas. “Jābūt paēdušam ar mēru, pēc iespējas jāietur dažāda diēta, lai būtu visi nepieciešamie mikroelementi, gan olbaltumvielas, gan ogļhidrāti, gan tauki, tas ir ļoti svarīgi.”
Neredzamā, skaistā pasaule
“Bieži vien nav skaidrs, kas ir tas iemesls, kāpēc mums vispār ir slimības, kāpēc ir iekaisums ādā un kas notiek ar mūsu mikrobiomu,” saka Inta.
Intas motivācija ir vēlme saprast, kāpēc mēs esam veseli un kas ir tie imūnsistēmas procesi, kas ikdienā spēcina un aizsargā no apkārtējās vides pat tad, kad nekas šķietami bīstams nedraud. Tas dos iespēju labāk izprast dažādu slimību cēloņus un piedāvās jaunus risinājumus efektīvākām imūnterapijām, vakcīnām un zālēm.
“Mūsu redzamā pasaule ir ārkārtīgi skaista – no dabas var iedvesmoties, smelties enerģiju, atjaunot dzīvessparu. Bet, ak, cik skaista ir neredzamā pasaule – tik grūti izskaidrojama un tik daudz nezināma,” Inta ir aizrautības pilna.
