Diriģents Šišons cer, ka jaunā valdība apzinās kultūras nožēlojamo lomu
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), kura galvenais diriģents Karels Marks Šišons publiski ir kritizējis Kultūras ministriju (KM) par dialoga trūkumu un nepietiekamo valsts finansējumu orķestrim, cer, ka jaunās valdības apstiprināšana un ministra maiņa nozīmēs arī jaunu sākumu.
Orķestra vadība ir vērsusies pie jaunās ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (Nacionālā apvienība) ar aicinājumu nopietni pievērsties problēmu risināšanai un to aktualizēšanai. Kultūras joma pašlaik atrodoties nožēlojamā stāvoklī.
"To, kādās telpās mitinās mūsu kontrabasu un citu grupu mūziķi, ir vērts aplūkot, lai kopumā saprastu, cik nožēlojamā stāvoklī atrodas kultūras joma, kura ir sevi pierādījusi kā nozare, kas spēj būt eksportspējīga, kas rada labu reputāciju Latvijas vārdam," sacīts orķestra atklātajā vēstule ministrei, ko parakstījis Šišons un LNSO valdes locekle Ilze Paidere-Staķe.
Viņi uzsver, ka orķestris ir pelnījis elementāru primāro vajadzību nodrošināšanu – atsevišķu pilnīgi nolietoto mūzikas instrumentu nomaiņu, finansējumu mūzikas instrumentu apkopei, naudu koncertdarbībai un mūziķu darba algām, kas pašlaik 47 LNSO mūziķiem ir 289 lati mēnesī pēc nodokļu samaksas.
"Situācijā, kad LNSO ir praktiski nogriezts viss, kas iespējams, jautājums par līguma ar LNSO galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju iespējamo nepagarināšanu ir pēdējais piliens kausā. Nav runa par to, ka LNSO pieprasa īpašus ekskluzīvus nosacījumus, salīdzinot ar citām kultūras iestādēm, bet par to, ka nacionāla statusa orķestrim, ko atzinīgi novērtē ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē, ir jābūt iespējai muzicēt ar atbilstošas kvalitātes mūzikas instrumentiem, strādāt likuma normām atbilstošās darba telpās, saņemt nedegradējošu atalgojumu un strādāt kopā ar galveno diriģentu, kas rūpējas un uztur augstu orķestra māksliniecisko kvalitāti," norādīts vēstulē.
Kultūras ministrijas preses pārstāve Annija Senakola informēja, ka Jaunzeme-Grende pašlaik atrodas komandējumā Parīzē, kur piedalās UNESCO Ģenerālās konferences 36.sesijā, tādēļ komentēt LNSO atklāto vēstuli varēs tikai nākamnedēļ pēc atgriešanās no komandējuma.
Senakola arī norādīja, ka bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība") un KM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa pagājušonedēļ tikās ar Paideri-Staķi, lai izrunātu aktuālos jautājumus par LNSO finansējumu un kopējo finansējumu kultūrai, bet trešdien Zvidriņa tikusies gan ar Paideri-Staķi, gan orķestra mūziķiem un administrācijas pārstāvjiem, lai arī mūziķiem būtu iespēja iepazīties ar kopējo kultūras finansējuma situāciju.
"Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka sabiedrībai plašāk jāskaidro kultūras sektora, jo īpaši mūzikas, nozares nozīme Latvijas izaugsmes un konkurētspējas celšanā. Izskaidrošanas darbs turpināms visu kopējiem spēkiem," klāstīja Senakola.
Ēlerte iepriekš pārmetumus par dialoga trūkumu ar orķestra vadību noliedza, aicinot izvērtēt, vai LNSO tik ekskluzīvu diriģentu kā Šišonu pašreizējā ekonomiskajā situācijā vispār var atļauties.
Jaunā ministre Jaunzeme-Grende pēc apstiprināšanas amatā otrdien, kad viņai jautāja par LNSO, sacīja, ka aicinās visus būs konstruktīviem un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.
"Orķestrim ir direktors, kurš atbild par orķestri, kurš saprot, kur tas virzās. Te atkal ir jāliek fakti galdā – cik ir algas, cik ir solīts, kādi ir līgumi, vai orķestris pelna vēl kaut ko paralēli valsts finansējumam, kā var piesaistīt sponsorējumu. Tie ir racionāli, skaidri saprotami jautājumi, kas ir jāuzliek uz galda un jārisina," pavēstīja Jaunzeme-Grende.
