Rozenvalds: Ušakovs par krievu valodu parakstījās un to publiskoja, izjūtot savu vēlētāju spiedienu
Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) rīcība, parakstoties par krievu valodu kā otru valsts valodu, un tās publiskošana skaidrojama ar to, ka viņš izjūt zināmu spiedienu no saviem vēlētājiem, teica Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.
Politologs sacīja, ka partiju apvienība "Saskaņas centrs" (SC) nevēlas pazaudēt savu vēlētāju daļu un Ušakova rīcībā ir informācija par balsstiesīgo vēlētāju aktivitāti. "Manuprāt, ir jārunā par vilšanās potenciālu, kas ir sakrājies krievvalodīgajos vēlētājos un iedzīvotājos, kam par pamatu ir latviešu politiķu 20 gadus ilgusī nevērība valodas jautājumā. Politiķi 20 gadus ir izlikušies, ka mums šīs problēmas nav," teica Rozenvalds.
Viņš uzskata, ka varēja izbēgt no spriedzes sabiedrībā, kas šogad ir izveidojusies pēc divām iniciatīvām, proti, pavasarī rosinātā jautājuma par latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu skolās un rudenī - par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Politologs prognozē, ka nepieciešamo parakstu skaitu šo grozījumu iesniegšanai parlamentā savāks, taču referendums būs lemts neveiksmei, jo latvieši draudzīgi nobalsos pret. "Tomēr tas nenozīmē, ka ar balsojumu pret krievu valodu kā otru valsts valodu varēs uzskatīt šo jautājumu par atrisinātu. Tas ir jautājums, kas Latvijai ir jārisina, bet jādara politiskā un demokrātiskā procesā, kas līdz šim diemžēl nav noticis," teica Rozenvalds.
Politologs uzsver, ka risinājums nav meklējams galējos variantos - izlikties, ka problēmas nav, vai arī ka krievu valodai ir tādas pašas tiesības kā latviešu valodai. "Manuprāt, lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nav pret latviešu valodu kā valsts valodu, bet viņi vēlas atzinību, ka viņi arī ir šeit un ar viņiem rēķinās, jo daudzi no viņu priekštečiem Latvijā dzīvoja jau pirms 300 gadiem," teica Rozenvalds.
Kā ziņots, lai arī SC vārdos neatbalsta referenduma rīkošanu par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tā līderis, Rīgas mērs Ušakovs ir parakstījies par referenduma sarīkošanu. Politiķis masu medijiem izsūtītajā paziņojumā, kuru viņš parakstījis kā Latvijas pilsonis, savu rīcība skaidro nevis kā vēršanos pret latviešu valodu, bet gan cīņu par savu pašcieņu.
No šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim notiks parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.
Kā informē Centrālā vēlēšanu komisija, par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā no 1.novembra līdz 7.novembrim ir parakstījies 11 581 Latvijas pilsonis.
LETA
