Mepltorps Kopolas režijā

Taču atšķirībā no pārējām, kam bijis vairāk retrospektīvs raksturs, šai ir sava odziņa – izstādes kuratore ir Sofija Kopola. Viņas režijā piedāvāts izaicinošs un vienlaikus melanholisks ceļojums Mepltorpa pasaulē, kura mērķis bijis nevis izcelt un kārtējo reizi eksponēt fotogrāfa zelta fondu, bet ar fotogrāfijām uzburt īpašu sajūtu narratīvu, kurā apvienojušās gan klusās dabas, gan ainavas un, protams, leģendārie portreti, kuru varoņu vidū ir daudzas sava laika zvaigznes – Patija Smita, Paloma Pikaso u. c. Izstādē eksponētas tikai melnbaltās fotogrāfijas, tādējādi niansēti izspēlējot līdz ēnu un formu precizitātei izkopto Mepltorpa rokraksta estētiku.

1989. gadā pāragri mirušais AIDS upuris Roberts Mepltorps bija viens no spēcīgākajiem un arī skandalozākajiem sava laika fotogrāfiem. Viņa fotogrāfijām raksturīgs it kā distancēts novērotāja skatiens un vienlaikus neprātīgs, teju mežonīgs enerģijas lādiņš, kas jebkurā mirklī gatavs eksplodēt. “Man nekad nav patikusi fotogrāfija. Fotogrāfija fotogrāfijas dēļ. Man patīk objekts,” savulaik teicis Mepltorps.

Līdz 2012. gada 7. janvārim - 7 rue Debelleyme, 75003 Paris, www.ropac.net

Una Meistere, Pastaiga.lv / Foto no publicitātes materiāliem