Uzņemoties vainu par suņuku, Šomase piesedz audžudēlu?
Pirms dažām dienām sabiedrību burtiski satrieca ziņas, ka dziedātājas Lienes Šomases māte Arta, cienījams cilvēks ar labu reputāciju, tiek turēta aizdomās par takšu kucītes nežēlīgu noslepkavošanu.
Neviens Šomasu ģimenes pārstāvis pagaidām nav piekritis runāt ar presi un atklāti pastāstīt par notikušo, tāpēc ikviens cilvēks, kuram sirds vietā nav akmens, meklē atbildi uz smago jautājumu: kāpēc un kas īsti noticis. Nu radusies jauna versija par notikušo. Lienes Šomases māte Arta, atzīstoties, ka ir nežēlīgi nogalinājusi taksīti, iespējams, varētu būt piesegusi īsto vaininieku – savu audžudēlu, kuram par šādu nodarījumu draudētu kolonija, raksta nra.lv
Šis sunītis bija Artas Šomases trīs audžudēlu „lielākais draugs”, savulaik bija teikusi Arta Šomase.
„Mana mamma ir ļoti gaišs cilvēks”
Dziedātājas Lienes Šomases vecāki izaudzinājuši ne tikai savas trīs meitas - Sandru Šarloti, Lieni un Kristīni, bet arī audzina trīs audžudēlus – Artūru, Romānu un Arvi.
Līdz šim gan māte, gan meita baudīja sabiedrības cieņu. Par mammu Liene vienmēr izteikusies ar lielu mīļumu, kā par ļoti sirsnīgu cilvēku.
Žurnālam „Patiesā Dzīve” dziedātāja par savu māti stāstījusi: „Mana mamma ir ļoti gaišs cilvēks.” Savukārt pati māte par savu mājas sajūtu teikusi: „Puķes ir mana stihija. Vide te ir vienkārši pasakaina! Kā var, augdams uz asfalta, redzēt kaut ko no zaļā, skaistā, no dzīvniekiem?” Lasot šīs intervijas, negribas ticēt, ka Arta Šomase varētu būt nežēlīgā slepkava.
Arta Šomase arī lepojas ar saviem audžudēliem, sevišķi jau ar Artūru. Žurnālam „Māja” viņa stāstīja: „Man patika, ka tad, kad puisis sāka braukt ar mašīnu, viņš apstājās, kad stirniņa skrēja septiņu metru attālumā. Iepriekšējais suns mums nomira, un tagad paņēmām mazu taksīti – viņš tagad ir puišu lielākais draugs. Tas mīļums un gādība bērniem ir vajadzīga, jo kā viņi iemācīsies izturēties pret citiem cilvēkiem?!”
Šis „puišu lielākais draugs” ir tas pats Jērcēnos nogalinātais taksītis. Starp citu, audžudēli ir ar „smagu” pagātni – no tā sauktajām sociālā riska grupām, arī korekcijas iestādes. Varbūt suns nemaz nav uz Šomases sirdsapziņas, bet piesegts kāds no audžudēliem, kuriem par šāda veida nodarījumu draudētu kolonija, raksta nra.lv.
Par savu pusbrāļu ienākšanu ģimenē Liene Šomase žurnālam „Patiesā Dzīve” stāstīja:
„Kad paņēma pirmo, tas sakrita ar laiku, kad es jau biju Valmierā. Visas trīs māsas īrējām mājiņu. Sandra ir vienu gadu vecāka, mazajai Kristīnei bija gandrīz astoņpadsmit. Mamma ar tēti dzīvoja laukos, braukāja pie mums. Tos puišus, kas vēlāk bija mūsu ģimenē, es tā kārtīgi neesmu... Vai sapratu šo vecāku soli? No vienas puses – jā. Es aizgāju prom, Sandra aizgāja, Kriksis bija uz jautājuma zīmes, tētis ir darbaholiķis, mamma palika viena. Jutu, ka viņai lēnām... nu, ka viņa jau dīvaina sākt kļūt. Viņai vajag cilvēku, par ko rūpēties, palīdzēt.
Tāpēc, domāju, arī šie puisīši ienāca ģimenē. Biju Rīgā, man tas galīgi netraucēja, ja mammai labi, man arī. Vienīgā, kas īsti nesaprata, bija mazā māsa. Tolaik viņa bija tīnis, it kā ir sava istaba, bet vienalga... Tagad jau lēnām viss ir nokārtojies. Viņa par viņiem runā ar mīļiem vārdiem. Nu, jāpaiet laikam, lai pierastu pie cilvēka. OK, neesmu dienu dienā ar šiem puišiem kopā, bet zinu, kā ir pieņemt bērnu ģimenē. Viņus ir tūkstoškārt grūtāk audzināt nekā savu bērnu. Nezinu, vai es tā varētu. Es ļoti cienu savu mammu, ka viņa to izvēlējās. Mammai nepatīk, ka viņu sauc par Māti Terēzi, viņa grib palīdzēt, iemācīt mīļumu, maigumu, šokolādes tāfelīti sadalīt uz trim. Bet, protams, nervi viņai ir ļoti cietuši. Īpaši pēdējā laikā. Tā jau ir – ja cilvēks kaut ko ļoti, ļoti no sirds dod...”
Lienes pusbrālis Arvis, kurš mācās Valmieras vājdzirdīgo skolā šovā „Latvijas zelta talanti 2010” ieguva pirmo vietu kā ielu vingrotājs. Par viņu Liene saka „Arvim tagad ir 18 gadu, valsts piešķīrusi dzīvoklīti, nolēmis dzīvot atsevišķi. Viņam ir zelta rokas. Man ļoti liels prieks, ka mamma viņiem kaut ko ir devusi. Bija laiks, kad viņi tikko ienāca mūsu ģimenē, man bija koncerti, aicināju viņus, puiši teica – nē, ko mēs tur darīsim? Viņu ģimenes nebija viņiem sniegušas kultūru, bet tā jau veido cilvēku.”
Jērcēnos atrasts noslīcināts takšu šķirnes suns ar kaklā iesietu akmeni (sižets sākas 10:33 minūtē)