Publiskajos iepirkumos vairs neietvers vidējās algas izslēgšanas nosacījumu
Finanšu ministrija (FM) ieteiks Saeimai Publisko iepirkumu likumā vairs neietvert vidējās algas izslēgšanas nosacījumu, bet gan tā vietā rosinās pastiprināti vērtēt nepamatoti zemas cenas piedāvājumus. Paredzēti arī stingrāki sodi publisko iepirkumu pasūtītājiem.
Šādai FM nostājai biznesa portāla "Nozare.lv" diskusijā piekrita gan valsts pārvaldes darbinieki, gan juristi un uzņēmēji.
Jau ziņots, ka Satversmes tiesa pēc uzņēmuma SIA "HansaWorld Latvia" (tagad SIA "Sensum Solutions") pieteikuma 3.novembrī atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu (39.panta 1.daļas 6.punktu), kas nosaka pretendentu izslēgšanas nosacījumus publiskajos iepirkumos, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem ienākumiem valstī. Apstrīdētā norma zaudēs spēku 2012.gada 1.martā.
Kā diskusijā norādīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs no 2001.gada decembra līdz šā gada 9.decembrim Andrejs Tiknuss, IUB, Saeimas Juridiskās komisijas un FM viedoklis ir tāds, ka jau patlaban, norisinoties iepirkumiem, šo normu nedrīkst ņemt vērā, jo ST to ir atzinusi par Satversmei neatbilstošu.
FM Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis skaidroja, ka FM ir sagatavojusi vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Vjačeslavam Dombrovskim (ZRP), kurā izskaidrota problēmas vēsture. Tajā ir pausta nostāja, ka publiskajos iepirkumos ir jāatsakās no izslēgšanas nosacījumiem. Tā kā finanšu ministrs Andris Vilks (V) vēstuli vēl nav parakstījis, detalizētāk par priekšlikumiem Brencis nestāstīja.
"[Publisko iepirkumu] izslēgšanas nosacījumos nekādus eksperimentus vairs nevaram veikt. Tā vietā var pastiprinātāk vērtēt nepamatoti zemu piedāvājumu, kas nozīmē izglītošanu, metodikas paraugnolikumu izstrādāšanu, detalizētākus kritērijus utt.," sacīja ministrijas pārstāvis.
Tiknuss norādīja, ka Publisko iepirkumu likuma 48.pants imperatīvā veidā nosaka, ka pasūtītājam ir jāpārbauda, vai nav iesniegts nepamatoti lēts piedāvājums.
Patlaban ministrija izstrādā kvalitātes vērtēšanas kritērijus, bet tas prasa ievērojamu pasūtītāju izglītošanu. "FM nevar pateikt precīzu recepti, kā izslēgt no iepirkuma nodokļu nemaksātāju, jo izslēgšana ir jāpierāda. FM izstrādās ja ne likumu, tad vismaz skaidrojuma formā apmācīsim pasūtītājus kvalitātes kritēriju vērtēšanā," teica Brencis.
Savukārt Tiknuss norādīja - lai īstenotu pasūtītāja izglītošanu, liela problēma ir resursi. "Tas būtu jādara IUB, bet birojam nav naudas, lai apmācītu savus cilvēkus, kas varētu nodarboties ar tālāku izglītošanu.''
Advokātu biroja "BDO Zelmenis&Liberte" zvērināts advokāts Valdis Bergs uzsvēra, ka situāciju publiskajos iepirkumos var risināt ar detalizētāku nepamatoti zema piedāvājuma noteikšanas metodiku, lai visi pasūtītāji izskatītu katru gadījumu.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas mazo un vidējo uzņēmumu platformas koordinatore Anete Baltiņa ieteica apsvērt ideju par iepirkumu speciālistu sertificēšanu, jo pašvaldību iestādēs iepirkumu vērtēšana ir saistīta ar atbildību.
Uz jautājumu, kā paredzēts veicināt pasūtītāju atbildību publiskajos iepirkumos, Brencis norādīja, ka FM valsts sekretāru sanāksmē ir izsludinājusi tiesību aktus. "Pagaidām tajā ir iekļauts brīdinājums un naudas sods līdz 500 latiem. Tomēr vērtējam iespējas Administratīvo pārkāpumu kodeksā iekļaut arī tādu papildu sodu kā aizliegums ieņemt noteiktu amatu, kas ir privātpersonu tiesības ļoti ierobežojošs sods. Pagaidām akcentējam sodu piemērošanu fiziskai personai par atkārtotiem pārkāpumiem - vai nu amata aizliegums, vai lielāks naudas sods," informēja ministrijas Tiesību aktu departamenta direktors.
Šādu iniciatīvu Bergs uzņēma ar sajūsmu, norādot, ka to jau sen vajadzēja īstenot. Savukārt Tiknuss norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata, ka administratīvos sodus būtu jāliek IUB, pret ko birojs cīnījās, jo IUB ir procedūru uzraugoša institūcija, nevis administratīvo pārkāpumu atklājēji. IUB un FM aprēķinājuši, ka šī mērķa īstenošanai birojam ir nepieciešami vismaz 12 cilvēki, kurus ministrija sola nodrošināt no 2013.gada 1.septembra.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija plāno sagatavot un iesniegt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumus iespējamiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā līdz šā gada beigām.
LETA
