"Ekstrasensu cīņu" uzvarētājs izlūdzas Allāham naudu

Mohsena klātbūtnē kļūst slikti

Mohsenam nav neatbildētu jautājumu pašam par savu dzīvi – ekstrasenss pat precīzi zina savu nāves dienu...

Lai arī uz šovu «Ekstrasensu cīņas» piesakās neiedomājami daudz cilvēku no visas Krievijas un ne tikai, Mohsens uzreiz piesaistījis sev uzmanību. Dalībniekiem, kuri izmanto melno maģiju, Mohsena Noruzi klātbūtnē kļuvis slikti, jo viņa iekšējā gaisma bijusi tik spēcīga, ka tā pārsteigusi un apžilbinājusi «tumsu». Iespaidīgā izskata vīrietis nezināja krievu valodā nevienu vārdu, tāpēc viņam bija nepieciešams tulks, kurš, lai arī bija viņa draugs, bijis ļoti skeptisks, bet jau pēc pirmajiem kopā izietajiem pārbaudījumiem noticējis viņa spējām un sācis tās cienīt. 10. sezonas laikā Mohsens ne reizi vien šokējis skatītājus ar saviem pareģojumiem un secinājumiem.

Bez īpašas piepūles viņš iekļuva finālā un ieguva labākā ekstrasensa titulu. Pats Noruzi atzīst, ka visgrūtākais bijis fināla pārbaudījums, kad bija jāatrod snaiperis, kurš tēmējis tieši uz viņu. «Tas bija vienā no guļamrajoniem – neskaitāmi daudz māju un vēl vairāk logu, bet es to spēju un esmu priecīgs par to!» gandarīti saka Mohsens.

Kādā intervijā Krievijas žurnālisti viņam vaicājuši, vai viņš kā ekstrasenss jau iepriekš zinājis, ka uzvarēs šovā pat pirms ierašanās Maskavā. Viņa atbilde nepārsteidz. «Jā, protams, ka es to zināju, kā arī zinu daudz ko citu. Piemēram, es zinu precīzu laiku, kad nomiršu. Un, kad precējos, es zināju, ka un kad mēs izšķirsimies, bet sieva gan nekādi negribēja tam noticēt,» atklāj ekstrasenss. Šovā «Ekstrasensu cīņas» viņu mudinājis piedalīties draugs un viņa tulks Reza, kurš ieraudzījis televizorā reklāmu un uzreiz piedāvājis savam draugam šo iespēju. «Man nācās vien piekrist,» zīmīgi saka Mohsens. Ekstrasenss uzsver, ka Rezam bijusi liela ietekme uz viņa dzīvi, tāpēc par to ir ļoti pateicīgs. Savulaik Reza vēlējies doties uz Maskavu studēt, un Mohsens viņam devis savu svētību. Viņu ne mirkli nav mākušas šaubas par nepieciešamību piedalīties šovā, jo arī viņa Skolotājs pareģojis tam uzvaru.

Spējas atklāj jau bērnībā

Ekstrasenss Mohsens Noruzi ir uzskatāms pierādījums tam, ka patiesi ir cilvēki ar īpašām spējām. Šova laikā ne viens vien skatītājs viņa veikumu vērojis ar pārsteigumā atvērtu muti, uzdodot sev jautājumu: «Vai kāds tiešām spēj būt tik zinošs un redzēt visus šos notikumus kā atvērtā grāmatā?» Nereti daudziem šķiet, ka šādi cilvēki dzīvo kaut kā savādāk nekā parastie cilvēki, ka liktenis viņus noteikti sargā no likstām un nelaimēm, kas mūsu pasaulē sastopamas gandrīz vai ik uz soļa. Taču viņi maldās, jo diemžēl daudzu ekstrasensu dzīve ir pat grūtāka un skarbāka par citu cilvēku dzīves gājumu, kuriem nepiemīt kādas īpašas augstākas spējas.

Noruzi dzimis ļoti lielā un nabadzīgā irāniešu ģimenē. Mohsena ģimenē ir piecas māsas un tikpat daudz brāļu. Par to, ka viņš ir īpašs bērns, Mohsens sajutis jau agrā bērnībā – viņš redzējis dažādas vīzijas, bet savu spēju īpašumu izjutis tad, kad devies dienēt armijā, lai cīnītos karā pret Irāku. Dienestā viņš devies nevis ar domu par uzvaru karā, bet gan ar vēlmi pierādīt, ka ekstremālos apstākļos var attīstīt sevī īpašas spējas. Stājoties dienestā, viņš jau zinājis, ka diemžēl karš mainīs visu viņa dzīvi un ka tā ir pēdējā reize, kad viņš redz savus radiniekus.

Neapšaubāmi šova veidotāji atzīst, ka Mohsens ir visstiprākais ekstrasenss visa projekta «Ekstrasensu cīņas» vēsturē. Atšķirībā no citiem saviem sāncenšiem, viņa dzimtā nevienam citam nav piemitušās kādas īpašas spējas. Pirmo reizi savu īpašo dabas doto dāvanu viņš apjautis 13 gadu vecumā pavisam ikdienišķā un bērnišķīgā situācijā. Proti, mazais Mohsens vēlējies iet uz kino, taču viņa ģimene bijusi ļoti nabadzīga, tāpēc šādām izklaidēm vienkārši nav pieticis naudas. Tā bijusi pirmā reize, kad ekstrasens izmisīgi vērsies pie Allāha un palūdzis tam nedaudz naudas kinobiļetei. Kad zēns pabeidzis savu lūgšanu, viņš pacēlis galvu un ieraudzījis savā priekšā jaunu naudas zīmi, it kā kāds to viņam tikko būtu nodrukājis...

Dienestā viņu iesauca pāris dienu pirms Irānas un Irākas konflikta sākuma, un tieši kara laikā viņš sācis jau pavisam citā veidā eksperimentēt ar savām spējām. Viņš atceras kādu spilgtu gadījumu – karavīri bezrūpīgi atradušies atpūtas telpās, un Mohsens pēkšņi sajuties ļoti slikti, viņam licies, it kā kāds lūgtos pamest vietu, kur viņi sēdējuši. Par savām sajūtām viņš pastāstījis saviem dienesta biedriem un ieteicis visiem tūlīt pat doties prom. Lai arī visi bijuši skeptiski noskaņoti un pat pasmējušies, paklausījuši dīvainajam drauga lūgumam. Kā izrādījās, Mohsens tajā brīdi visiem dāvājis otro dzimšanas dienu – tiklīdz viņi bijuši prom, mājai uzkritusi bumba. Minūti pēc postošā sprādziena visi sākuši pateikties Mohsenam un skūpstīt viņa rokas. Šis notikums bijis tikai sākums – vīrieša spējas ne reizi vien glābušas viņa un citu cilvēku dzīvības.