Metāla zagļi sirojumos izbrauc ar mikroautobusiem
Krīzes iespaidā metāla zagļi izstrādājuši jaunas laupīšanas shēmas un viņi vairs nezog tikai krāsaino, bet arī melno metālu. Zagļi pa Latviju sirojumos izbrauc ar mikroautobusiem., maskējušies par strādniekiem.
Ja „treknajos gados” profesionālos zagļus galvenokārt interesēja tikai krāsainais metāls – misiņš, alumīnijs, varš, tad tagad viņi nesmādē arī melno metālu, piemēram, čugunu. Agrāk „parasto dzelzi” zaga tikai klaidoņi vai dzērāji, lai varētu dabūt santīmus priekš kārtējās „krutkas” pudeles, tad tagad „prastā dzelzs” zādzības jau notiek industriālos apmēros.
Katra sirojuma ieguvums – vismaz 100 lati
Metāla zagļu „bāzes” atrodas Rīgas mikrorajonos, no kurienes viņi, maskējušies par strādniekiem, mikroautobusos izbrauc sirojumos uz laukiem, raksta kriminal.lv. Busiņos viņi salādē sazagto metālu un to nodod uzpirkšanas punktos. Katrs šāds sirojums laupītājiem ļauj nopelnīt vismaz 100 latus, jo par kilogramu nodotā melnā metāla uzpircēji maksā 10 santīmus.
Te jāpiebilst, ka reizēm no parasta dzelzs lūžņa var arī „izkalt ārā” īstu dārgmetālu. Piemēram, no veca ledusskapja var izlauzt vara detaļas, kuras uzpērk par trīs latiem kilogramā.
Zagļi nesmādē praktiski neko – viņi var pievākt gan vecu spaini, gan no betona izraut metāla žoga stabus. Kā paši zagļi atzina, tad policija īpašu interesi par viņiem un metāla zādzībām pastiprinātu interesi izrāda tikai divos gadījumos – ja tiek nozagtas ceļazīmes vai kanalizācijas vākus.
Labvēlīgs laiks metāla zagļiem
Kāds nelegālā metāla biznesmenis kriminal.lv stāsta: „Rīgā metālu praktiski var nodot visu diennakti. Piemēram, viens tāds uzpirkšanas punkts darbojas Šķirotavas stacijas apkārtnē. Policija, protams, pret to cīnās, bet bez īpašiem rezultātiem. Ja viņi notver vienu uzpircēju, otrajā dienā viņa vietā parādās jau cits. Šī biznesa īstie īpašnieki, protams, nav zināmi. Viņi tikai pelna naudu.”
„Treknajos gados mūs galvenokārt interesēja varš, misiņš un alumīnijs. Mēs braucam ar busiņu pa ciematiem un novērojam, kur kas atstāts bez uzraudzības. Piemēram, redzam siltumnīcu no alumīnija, bet apkārt sen nav pļauts, zāle līdz ceļiem. Tas nozīmē, ka saimnieki īpašumā viesojas reti un siltumnīcu samērā droši nakts piesegā var pievākt,” turpina laupītājs.
Tagad, kad iestājusies ziema un nav sniega, bet cilvēki pametuši novārtā gan savus dārziņus, gan vasarnīcas, metālu zagļu brigādes it bieži var redzēt gan dārziņu kolonijās, gan vasarnīcu rajonos. Tā kā nav sniega, tad šis zagļiem ir ļoti labs laiks un viņi ar savu arodu var nodarboties, neatstājot pēdas.
Kāds Plakanciema vasarnieks Sergejs kriminal.lv pastāstīja, ka nesen uzstādījis žogu ap savu vasarnīcu. Pa ciematu braukāja kāds busiņš ar strādniekiem, kam nav pievērsis uzmanību, bet tagad visu saprotot:
„Žogu liku kopā ar saviem draugiem. Ielikām stabus, ielējām betonu, bet pēc nedēļas atbraucu un ieraudzīju, ka žoga vairs nav. Laupītāji sētas stabus bija izrāvuši, kamēr vēl betons nebija paspējis sacietēt, un aizveduši nezināma virzienā. Pie tam bija aizvests ne tikai žogs, bet arī visas kaut cik vērtīgās mantas – metāla ūdens mucas, sarūsējuši kastroļi un daudz kas cits. Beigas zaudējums ap 500 latiem.
Bet pats briesmīgākais ir tas, ka zagļi, stiepjot smago metālu, aplauza visas manas sievasmātes mīļākās puķes. Un tagad man jāpiedzīvo masīvs presings: „Tu esi vīrietis vai ne – nevarēji aizsargāt manas rozes!””
Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock
