Ziemassvētku brīvdienu ceļvedis. 7 lietas, kas jāpiedzīvo 25. un 26. decembrī
Kultūra

Ziemassvētku brīvdienu ceļvedis. 7 lietas, kas jāpiedzīvo 25. un 26. decembrī

Jauns.lv

Pirmajos un Otrajos Ziemassvētkos – 25. un 26. decembrī ir visas iespējas, lai izbaudītu ziemas saulgriežus kā nu katram tas labāk tīk. Lielos koncertos, lauku sētā, romantiskā vakarēšanā vai brīnumainā šovā.

Ziemassvētku brīvdienu ceļvedis. 7 lietas, kas jāp...
Marts Kristiāns Kalniņš, Annija Putniņa un Ingus Pētersons ir šīgada Lielā Rīgas Ziemassvētku koncerta zvaigznes.
Marts Kristiāns Kalniņš, Annija Putniņa un Ingus Pētersons ir šīgada Lielā Rīgas Ziemassvētku koncerta zvaigznes.

Atliek vien izvēlēties, kādam pasākumam vislabprātāk „atdoties” un kas sirdij tuvāks. Kasjauns.lv Brīvdienu ceļvedis var atvieglot jūsu izvēli.

1. Lielais Rīgas Ziemassvētku koncerts

Svētdien un pirmdien, 25. decembrī pulksten 16.00 un 26. decembrī pulksten 13.00 Ķīpsalas hallē izskanēs Lielais Rīgas Ziemassvētku koncerts „Ziemassvētku zvaigznes”. Tajā skanēs populāra klasiskā mūzika un iemīļotas dziesmas vēl nedzirdētā izpildījumā un jaunos aranžējumos.

Koncertā dziedās populāro TV šovu „Koru kari”, „Mūsu Zelta dziesma” un Eirovīzijas zvaigzne Annija Putniņa, grupas „Autobuss debesīs” solists un līderis Marts Kristiāns Kalniņš, latviešu popmūzikas un klasiskās mūzikas leģenda – Ingus Pētersons, kā arī jaunās zvaigznes – vokālā grupa „Framest”. Koncertā piedalīsies arī divi kori („Sonore” un „Austrums”) un orķestris („Rīga”). Koncerta diriģents – Mārtiņš Ozoliņš, mākslinieciskā vadītāja – Ilona Breģe, scenogrāfs – Artūrs Arnis, kustību režiju veidos pazīstamais teātra un mūziklu horeogrāfs Alberts Kivlenieks. Īpaša teicēja loma koncertā būs iemīļotajam aktierim Jurim Žagaram.

Biļešu cena: Ls 4,5 – 11. Sīkāk internetā: www.bt1.lv.

Lielais Ziemassvētku koncerts Ķīpsalas hallē

2. Raimonds Pauls, Andris Ābelīte, Putnu Balle, Gulbenes pūtēji un citi

Brīvdienās varat apmeklēt arī citus koncertus - gan labs noskaņojums, gan ziemas sajūta garantēta:

* Pirmdien, 26. decembrī, pulksten 18.00 Rīgā, Lielajā ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā trompete, dziedātājs un dziesmu autors Andris Ābelīte uzstāsies Ziemassvētku programmā, kuru sagatavojis kopā ar citiem mūziķiem. Programmā: no klasikas līdz visiem labi zināmiem un iemīļotiem skaņdarbiem, no pompozitātes līdz čukstiem. Uz skatuves tiks aicināti – Sonora Vaice, Valts Pūce, kā arī atraktīvais trombonists Vairis Nartišs.

* Savukārt Rīgas Lutera (Torņakalna) baznīcā pirmdienas, 26. decembra, vakarā pulksten 19.00 mūzikas projektā „Tev tuvumā” apvienosies Artūrs Skrastiņš, Ieva Kerēvica un grupa „Putnu Balle”, lai izpildītu Mārtiņa Brauna, Aivara Hermaņa, Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Ulda Marhilēviča, Imanta Kalniņa, Emīla Dārziņa un citu Ziemassvētku dziesmu versijas akustiskās mūzikas izpildījumā. Mūziķu izvēlētās skaistākās latviešu komponistu dziesmas tiks arī apkopotas mūzikas ierakstu albumā.

Biļešu cenas: Ls 4.

* Varens koncerts pirmdien, 26.decembrī, pulksten 16.00 sagaidāms arī Gulbenē, kur  Vissvētākā Sakramenta katoļu baznīcā norisināsies Gulbenes Mūzikas skolas pūtēju orķestra Ziemassvētku koncerts „Gaisma ienāk pasaulē”.

* Maestro Raimonda Paula cienītāji pirmdien, 26. decembrī, pulksten 14.00 un 18.00 noteikti pulcēsies Jelgavas kultūras namā, jo tur notiks Raimonda Paula jubilejas koncerti, kuros kopā ar maestro uzstāsies arī 18 Nacionālā teātra dziedošie aktieri.

Pasaulē lielākā Ziemassvētku ledus skulptūra Grācā (Austrija), kuras veidošanā piedalījās arī latvieši – Uldis Zariņš un Krists Zariņš.
Pasaulē lielākā Ziemassvētku ledus skulptūra Grācā (Austrija), kuras veidošanā piedalījās arī latvieši – Uldis Zariņš un Krists Zariņš.

Austrijas pilsētā Grācā līdz Jaunajam gadam var apskatīt starptautiskās tēlnieku komandas, kurā darbojās arī latvieši - Uldis Zariņš un Krists Zariņš, veidoto pasaules lielāko Ziemassvētku ledus skulptūru, kurā ir attēlota Betlēmes ainiņa, kad pie jaundzimušā Kristus šūpuļa ir ieradušies trīs Austrumu gudrie. Grācā šāda ledus skulptūra tiek veidota jau sešpadsmito reizi un ir lielākais šāda veida darinājums pasaulē.

Arī Rīgā – tepat Bastejkalnā var redzēt pasaules klases ledus skulptoru veikumu. Līdz 8. janvārim Bastejkalnā var iepazīties gan ar abu Zariņu, kā arī Agneses Rudzītes - Kirillovas un Kārļa Īles, kas tikko ar zelta medaļu ir atgriezušies no Salehardas ledus skulptūru festivāla Krievijā, un citu mākslinieku izveidoto ledus skulptūru parku „Kur sapņi satiekas”. Parks ir aplūkojams bez maksas un tajā visi rīdzinieki un pilsētas viesi paši var iemēģināt roku dažādās meistardarbnīcās - veidot šokolādes figūriņas no pašgatavotas masas, liet krāsainas dažādu formu sveces, kā arī darināt dažādus rotājumus. Ledus meistardarbnīcā ir iespējams pašam iemēģināt roku smalkajā ledus tēlniecībā.

Ledus skulptūru festivāla norises laiks ir pakļauts laika apstākļiem. Tādēļ pirms dodaties uz Bastejkalnu ieskatieties arī ledus mākslinieku interneta mājas lapā: www.makeart.lv.

4. Tautiskie brīvdabas Ziemassvētki Andrupenē un Rīgā

Ja gribat īsti tautiski un gudri nosvētīt pirmos ziemas saulgriežus, tad svētdien, 25. decembrī jāmēro ceļš uz etnogrāfisko brīvdabas muzeju „Andrupenes lauku sēta”, kur no pulksten 14.00 līdz 17.00 tiks svinēti Ziemassvētkus īstā latgaliešu noskaņā.

„Andrupenes lauku sēta” vērs durvis apmeklētājam, lai ikviens, kopā ar ģimeni vai draugiem, varētu pavadīt šos svētkus brīvā dabā un latgaliešu tradīcijām pilnā noskaņā -aktīvi piedaloties kādā no radošajām darbnīcām, iesaistoties rotaļās muzeja pagalmā, vai vienkārši baudot Ziemassvētkus latgaliešu gaumē. Šogad pasākuma laikā muzejs apmeklētājus aicina piedalīties arī lielākās un oriģinālākās piparkūkas konkursā.

Pasākuma laikā radošajās darbnīcās apmeklētājiem būs iespēja sagatavot kādu sen aizmirstu eglīšu rotājumu, izcept pašam savu īpašo, Ziemassvētku piparkūku, iesaistīties daudzveidīgās rūķu brigādes rīkotajās aktivitātēs, piedalīties maģiskajā zupas vārīšanas procesā, zīlēt nākotni, lejot laimītes, vai vienkārši noskatīties kādu jauku video muzeja rijā, baudot īstu zāļu tēju un kulināro mantojumu.

Ieeja bez maksas.

* savukārt Rīgā – Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā Ziemas balle norisināsies pirmdien, 26. decembrī, no pulksten 17.00 līdz 21.00. Tradicionālajā Brīvdabas muzeja Ziemas ballē apmeklētājus gaidīs karsti dzērieni un lukturīšu izgaismotas sētas, dziesmas un dejas kopā ar folkloras kopām, kā arī radošās darbnīciņas.

Ieeja: Ls 1,5 (studentiem – Ls 1, skolēniem, pensionāriem – Ls 0,5, ģimenes biļete – Ls 3). Sīkāk interneta: www.brivdabasmuzejs.lv.

„Arēnā Rīga” būs redzami tehnoloģiski brīnumi ledus šovā „Alise Brīnumzemē”.
„Arēnā Rīga” būs redzami tehnoloģiski brīnumi ledus šovā „Alise Brīnumzemē”.

5. Maģiskā ledus Aizspogulija „Arēnā Rīga”

„Arēnā Rīga” pirmdien, 26. decembrī, pulksten 15.00 un 18.00 īstus brīnumus uz ledus varēs ieraudzīt šovā „Alise Brīnumzemē”, ko piedāvās mākslinieki no Krievijas.

„Alise Brīnumzemē” ir pasaules slavu ieguvusi pasaka gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas līdz pat mūsdienām nav zaudējusi savu aktualitāti. Tas ir stāsts par maģiju, sapņiem un sapņu pasauli, kurā mēs atgriežamies atkal un atkal.

Savukārt „Alise Brīnumzemē uz ledus” ir novatorisks šovs, kura varone nav izkāpusi no grāmatas lappusēm septiņu gadu vecumā un nav atgriezusies kā deviņpadsmitgadīga filmas varone, šoreiz tā ir trīspadsmit gadus veca skolniece, kas kopā ar mazajiem skatītājiem dosies neprātīgā ceļojumā pa Ledus Aizspoguliju. Pazīstamās ainas ar jau iemīļotajiem pasakas tēliem jaunā interpretācijā un izpildījumā būs vienreizējas un maģijas apvītas.

Dziesmu ledus izrādei sakomponējis Krievijas kulta rokgrupas „Mumij Troļ” līderis Iļja Lagutenko. Scenārija autors un izrādes režisors ir Vadims Savenkovs, Viskrievijas iluzionistu asociācijas loceklis un ledus šova „Brēmenes muzikanti uz ledus” režisors.

Šajā šovā jūs sagaidīs paši modernākie tehnoloģiskie sasniegumi – vizuālie specefekti, kādi vēl nekad nav izmantoti ledus arēnās. „Tie kļūs par „Alise Brīnumzemē uz ledus” īpašo vizītkarti”, stāsta Vadims Savenkovs. „Mēs esam pievienojuši „Alisei” vēl vairāk mūsdienu izklaides efektu, kas padara izrādi patiesi pārsteidzošu un fantastisku.” Papildus krāšņajām video dekorācijām un pasakainajiem tērpiem pirmo reizi ledus izrāžu vēsturē tiks izmantoti tādi iluzionistu elementi kā hologrammas. Īpaši izrādei izstrādāti video un audio efekti ļaus skatītājiem aizmirsties un nonākt pavisam citā realitātē.

Biļešu cenas: Ls 5 – 20. Sīkāk internetā: www.arenariga.com.

6. Pēterburgas operetes un Maskavas baleta viesizrādes

Šajās brīvdienās Latvijā viesojas arī divi profesionāli muzikālie teātri no Krievijas megapolēm. To apmeklējums sagādās gan muzikālu, gan teatrālu baudu.

* Sanktpēterburgas Operetes teātris Latvijas skatītājiem piedāvā vienu no labākajām Franca Legāra (1870 – 1948) operetēm, ko meistars uzrakstīja savā radošajā pilnbriedā – „Jautrā atraitne”. Šajā darbā izpaužas visas viņa talanta īpatnības un šķautnes: dramatisms, melodiskums, smalks muzikālais jūtīgums, laika izjūta operetes žanra izpratnē. Komēdijas intrigai raksturīgs virtuozs vieglums, tai ir asprātīgs librets, spilgti varoņu tēli, izjusti lirisks stāsts un, protams, krāšņa mūzika: Parīzes bulvāru dziesmas, slāvu mazurka, un visu darbu caurvijošs valša motīvs: graciozs, vilinošs, smalks, aicinošs, tas manāms visdažādākajās formās un veidos.

„Jautro atraitni” Sanktpēterburgas teātra izpildījumā izrādīs:

* svētdien, 25. decembrī, pulksten 19.00 Rīgas Kongresu namā (biļešu cenas: Ls 5 – 25);

* pirmdien, 26. decembrī, pulksten 18.00 Ventspils teātra namā „Jūras vārti” (biļešu cenas: Ls 5 – 12), bet

* otrdien, 27. decembrī, pulksten 19.00 Liepājas Olimpiskā centra Rozū zālē (biļešu cenas: Ls 6 – 8).

Pasākums notiks krievu valodā.

* Savukārt Latvijas Nacionālajā operā pirmdien, 26. decembrī, pulksten 19.30 Maskavas baleta zvaigznes no „Moscow City Ballet” izrādīs „Romeo un Džuljetu”. Izrādi katram, kas gada nogalē vēlas izbaudīt dejas valodā paustu skaistu un smeldzīgu mīlasstāstu.

Maskavas Pilsētas balets, ko 1988. gadā izveidojis Viktors Smirnovs - Golovanovs, lepojas ar vislabākajām, visizsmalcinātākajām Krievijas klasiskā baleta tradīcijām. Kopš 1989. gada šī trupa apceļojusi visu pasauli un uzstājusies uz neskaitāmu lielpilsētu prestižākajām skatuvēm.

Izrādes „Romeo un Džuljeta” horeogrāfiju veidojusi slavenā Krievijas baletdejotāja, baletmeistare un kinorežisore Natālija Riženko. Krievijas dejotāju meistarība un grācija, brīnišķīgie tērpi un, protams, lieliskā Sergeja Prokofjeva mūzika aizraus gan rūdītus baleta mākslas mīļotājus, gan tos skatītājus, kas baletu apmeklēs pirmoreiz.

Biļešu cenas: Ls 20 – 70.

„Moscow City Ballet” 26. decembrī uzstāsies Latvijas nacionālajā operā

Telpaugu viesnīcā un sanatorijā „Mājas svētība” aplūkojams jauno keramiķu veidotais „Brīnumu mežs”.
Telpaugu viesnīcā un sanatorijā „Mājas svētība” aplūkojams jauno keramiķu veidotais „Brīnumu mežs”.

7. Izstāžu jaunumi: brīnumu mežs, latvieša stāja un foto kolekcija

* Telpaugu apmaiņas punktā „Mājas svētība” (Rīgā, Miera ielā 39) līdz 30. decembrim ir skatāma izstāde „Brīnumu mežs”, kurā savus darbus izstādījušas piecas Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas apakšnozares maģistrantūras studentes – Anete Laudama, Ieva Liepiņa, Katrīna Nagle, Gunta Nesduļkina un Ilona Soļaņika.

Ekspozīcijā aplūkojams jauno mākslinieču kopīgi veidots gaismas objekts. „Radītā pasaka un tās tēli atdzīvojas brīnumu mežā starp „Mājas svētības” iemītniekiem. Ierastās lietas šeit pārvēršas par fantāziju. Mēs ļaujam skatītājam nonākt vietā, kur satiekas sapņi ar sapņotāju, ilgas ar ilgotāju. Kā materiālu izmantojam porcelānu. Tā netveramais trauslums paver mazu durvju spraudziņu skatītājam uz nezināmo gaismu,” par izstādes veidolu un ideju stāsta ekspozīcijas autores.

 „Mājas svētības” darba laiks: no pulksten 12.00 līdz 20.00 (svētdien, pirmdien – slēgts).

Sīkāk internetā: majsasvetiba.lv.

* Latvijas Nacionālajā arhīvā līdz 27. decembrim ir skatāma foto izstāde „Latvieša stāja svešumā”.

Pēc Otrā pasaules kara, dzīvojot dažus gadus barakās DP nometnēs Vācijā, latviešu bēgļi pašorganizējās, veidoja savu „mazo Latviju” un nodefinēja „latvieša stāju svešumā”. Tika likti pamati nacionālai stājai, kas daudziem bija kā balsts līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai. Ekspozīcija tapusi, muzejam un pētniecības centram „Latvieši pasaulē” sadarbojoties ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Pasaules brīvo latviešu apvienību, Latvijas Nacionālo arhīvu, Starptautisko Migrācijas organizāciju un interneta fotoarhīvu „DP albums”. Tagad izstāde apskatāma Latvijas Nacionālā arhīva zālē Vecrīgā, Šķūņu ielā 11, bet no 27. decembra to varēs apskatīt arhīva skatlogos.

Arhīvs atvērts darba dienās no pulksten 9.00 līdz 17.00 (trešdienās līdz 18.00). Sīkāk internetā: www.arhivi.lv.

* Latvijas Fotogrāfijas muzejā (Vecrīgā, Mārstaļu ielā 8) līdz 29. janvārim Latvijas Fotogrāfijas muzeja abos stāvos ir apskatāma Gunāra Bindes privātkolekcijas izstāde ar aptuveni 70 dažādu autoru fotogrāfijām, atklājot ievērojamo latviešu fotogrāfu Gunāru Bindi no cita skatu punkta – kā kolekcionāru. Izstādē iekļautie darbi Gunāra Bindes īpašumā nonākuši kā dāvinājums no kolekcionāram personīgi pazīstamiem un satiktiem šo darbu autoriem.

Izstādē apskatāmas dažādu žanru fotogrāfijas - portreti, akti, ainavas, abstrakcijas, pilsētvide, kuras uzņēmuši izcili latviešu un ārvalstu autori..

Sīkāk internetā: fotomuzejs.lv.


Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto