2011. gada drāmas. Viņi izdzīvoja par mata tiesu
Nekad nevari zināt, kas var gaidīt rīt un pat nākamajā mirklī. Un nav svarīgi, cik slavens, talantīgs, bagāts vai ietekmīgs esi. Par to šogad pārliecinājās arī sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Arņa Medņa augšāmcelšanās no komas
Dramatiskus pavērsienus šogad pārdzīvoja Arnis Mednis (50) — trīs nedēļas viņš pavadīja komā pēc saļimšanas dienā, kad banka izlika no mājām.
Februāra beigās mūziķa ģimene kravāja mantas, lai atstātu bankas atņemto māju Mārupē. Arnis nebija īpaši nobēdājies, to, ka jāpārceļas, zinājis jau pirms pusotra gada un situāciju pieņēmis.
Bet... „Un tad es nokritu. Kreisā ķermeņa puse pēkšņi pārstāja funkcionēt, un es saļimu uz grīdas,” intervijā žurnālam „Kas Jauns” atceras Mednis. Sieva Iveta izsauca „ātros”, Arni aizveda uz slimnīcu, stāvoklis tikai pasliktinājās, un mediķi nolēma pacientu operēt.
Pēc tam sekoja koma. „Esot šajā stāvoklī, sajūtas bija briesmīgas. Biju te miris, te dzīvs. Svaidījos no viena krasta uz otru. Abas šīs pasaules jaucās kopā, nāca tāds daudzsēriju kino, ka bail. Rādījās visādi zemapziņas tēli un simboli, vaidieniņās! Likās, ka esmu NASA laboratorijā, kurā tiek izmēģināts jauns kosmosa projekts, un es piedalos eksperimentā,” stāstīja Arnis Mednis.
Pēc trim nedēļām viņš nāca pie samaņas, atvēra acis un ieraudzīja sieviņu Ivetu: „Murgi bija atkāpušies, sapratu, ka esmu brīvs un galvenais — dzīvs. Uzreiz sāku domāt par nākotni, biju apņēmības pilns veseļoties un cīnīties par savu pastāvēšanu. Pēc tam mēnesi pavadīju rehabilitācijā Vaivaros.” Arnis pauž milzīgu pateicību visiem mediķiem gan „Stradiņos”, gan Vaivaros un īpašu paldies ķirurgam Putniņam, kurš viņu operēja, „kura ar Dieva palīdzību vadītā roka glāba mani no nāves”.
Medņi ir pārcēlušies uz īres dzīvokli Rīgā, Stabu ielā, bērni ar dzīvesvietu ir ļoti apmierināti, jo tā ir tuvu skolai. Arnis pamazām atgūstas, iesākumā viņš vispār nestaigāja, taču ar lielu gribasspēku piecēlās no ratiņkrēsla, paņēma kruķi un sāka cīnīties pats staigāt.
Šoruden Mednim kopā ar Raimondu Macatu un Arnoldu Kārklu tapis jauns projekts un notikuši pirmie mēģinājumi. 8. novembrī Arņa draugi organizēja viņa autorkoncertu, piedaloties Igo, Jānim Stībelim, Lindai Leen, Ancei Krauzei, Olgai Rajeckai, Uldim Marhilēvičam, Rīgas Doma zēnu korim un daudziem citiem. Vienlaikus ar koncertu iznāca mūziķa labāko dziesmu albums „Šodien ārā saulains laiks”, tā pārdošanā ziedojumos savāktie 1345 lati noder Arņa turpmākai ārstēšanai.
23. maijā gandrīz traģiski Rīgas mēram Nilam Ušakovam beidzās pusmaratona skrējiens (21 kilometrs) Rīgas maratonā.
Tikai simts metru no finiša Ušakovs zaudēja samaņu un saļima. Citi skrējēji noveda viņu malā, izsauca „ātros”, un mēru nogādāja Stradiņa slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Divarpus dienas vēlāk Ušakovu pārveda uz klīniku Berlīnē.
Tagad, vaicāts, vai skries nākamgad, Ušakovs atbild: „Es varbūt teorētiski piekristu, bet radi, draugi un kolēģi man mūžam neļaus. Vajadzēs aprobežoties ar balvu dalīšanu un morālu atbalstu.”
Ne velti šāds viedoklis, jo pārdzīvotā diagnoze bija briesmīga — muskuļu šķiedru bojājumi, milzu slodzes un skābekļa bada rezultātā cietusi iekšējo orgānu sistēma. Slodzes laikā muskuļos izdalās pienskābe, tā arī kairina un rada sāpju sajūtu, taču, kustinot muskuļus, izvadās.
Ušakovs finiša un atsildīšanās vietā saļima, nu jau nekustīgajos muskuļos bija traucēta asinsrite — līdzīgi, kā uzliekot žņaugu. Un tad slodzes laikā radusies pienskābe nevis izvadās no muskuļiem, bet tos „grauž”, muskuļos turpinās sabrukšanas procesi. Organismā radušās indes grāva aknas, turklāt skrējiena laikā Ušakovs lietojis enerģijas dzērienus, kas, kā brīdina ārsts, arī kaitē aknām, sevišķi, ja tiek dzerti ūdens vietā.
Ziedojumi glābj arī citus
Pēc gandrīz divu mēnešu ilgas ārstēšanās Ušakovs atgriezās darbā Rīgā. Viņa pārvešana uz Berlīni un ārstēšana izmaksāja 47 861 latu, ko savāca ziedojumu akcijā. Pāri palika vēl ap 170 000 latu, un šo naudu Ušakovs novēlēja labdarībai — bērnu ārstēšanai, pārskaitot Valsts norēķinu centram.
Septembrī apmaksāti pirmie izdevumi — 17 gadu vecai meitenei, slimai ar smagu aknu vēnu patoloģiju un aknu cirozi, veikta izmeklēšana, konsultācija un šuntēšanas operācija Austrijā par 12 691 latu. Savukārt septiņus gadus vecam zēnam ar smagu iedzimtu mugurkaula patoloģiju Šveicē veikta operācija par 51 184 latiem. Segti arī Turcijā autoavārijā cietušā Latvijas džudista Vladimira Osnača ārstēšanās izdevumi Stambulas slimnīcā 15 000 eiro apmērā.
Ušakova politiskais tonis pēc liktenīgā skrējiena gan palicis skarbāks — viņš parakstījās par krievu valodu kā otru valsts valodu. Piedevām gaismā nākusi Ušakova e–pasta sarakste ar Krievijas vēstniecību. Savukārt citā e–pasta sarakstē par tirgus vietām 9. maija pasākumā Ušakovs nav kautrējies no necenzētas leksikas.
Uz latviešu balsīm vēlēšanās viņš var īpaši necerēt. Socioloģisko pētījumu firmas „Gfk” veiktā aptaujā 32% iedzīvotāju starp ietekmīgāko partiju politiķiem kā galveno vaininieku nacionālā saspīlējuma pieaugumā nosaukuši tieši Ušakovu. Viņš par vienu procentu apsteidz Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju Raivi Dzintaru.
Oktobra beigās mūziķim Laimim Rācenājam bēdīgi beidzās ceļojums Itālijā. Kopā ar sievu Karīnu viņš bija devies izbaudīt brīvdienas, un Romā Laimim uzbrauca auto. No notikušā viņš neko neatminas, vien zina, ka nelaime atgadījās uz gājēju pārejas pie paša Vatikāna.
„Es pat stundu neatceros,” saka Rācenājs. Trieciens bija baiss, Laimis atklāj: „Kājas ir pilnīgās lupatās.” Bija arī lauztas ribas, mūziķim veiktas asins pārliešanas un sejas un žokļa operācijas.
Kurš vainīgs negadījumā, policija nav skaidri informējusi. „Viņš pie manis trīs reizes uz slimnīcu nāca, ļoti atvainojās — 72 gadus vecs vīrs, neesot neko redzējis,” stāsta mūziķis. „Varbūt bremzi ar gāzi sajauca.”
Tomēr ļaunākais ir pārdzīvots, Rācenājs teic: „Trakākais ir garām, dzīvs esmu palicis.” Viņš pauž lielu pateicību ziedotājiem, kuru atsaucība ļāva atgriezties mājās. Proti, kā Eiropas Savienības pilsonis Rācenājs Itālijā varēja saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet diemžēl viņam nebija apdrošināšanas, kas sedz slimnieku repatriāciju uz mājām. Ziedojumu akciju izsludināja mūziķa draugi, savācot vismaz 7000 latu.
„Cilvēki ir ļoti jauki!” par atbalstu priecājas Rācenājs. Mājup no Romas viņš devās 15. novembrī ar lidmašīnu: „Aizņēmām sešus sēdekļus, mani pavadīja ārsti no Latvijas.” Pēc tam ārstēšanās turpinājās slimnīcā „Gaiļezers”, un tikai 30. novembrī, vairāk nekā mēnesi pēc negadījuma, Laimis atgriezās mājās.
Priekšā vēl ilga atveseļošanās, uz kājām Rācenājs vēl nevar nostāties. „Mediķi teica, ka ārstējoties paies varbūt vēl trīs mēneši, varbūt gads,” atzīst mūziķis. Pašlaik viņš pārvietojas, kā pats saka, no ķeblīša uz ķeblīti. „Vēl mēnesītis, tad būs bišķiņ vairāk spēka,” optimistiski piebilst Rācenājs.
Nu jau Dailes teātra aktieris Harijs Spanovskis (53) atkal ir uz skatuves, janvārī būs skatāms Dankana lomā izrādē „Primadonnas”, bet vēl ziemā viņš pārcieta smagu operāciju.
Tautā iemīļotajam aktierim pēc kuņģa čūlas ir izgriezts teju viss kuņģis, slimnīcā Spanovskis pavadīja pusotru mēnesi. Un viņš vairs nedzer, ne pilītes jau kopš februāra.
„Smēķēšana ir pēdējais netikums, kas man vēl palicis,” intervijā žurnālam „Kas Jauns” atzinis Spanovskis, kuru pirmajā mirklī pat grūti pazīt — sirmāks, krietni kalsnāks un ģērbies viņam netipiskās drēbēs. „Tās ir dēla,” paskaidro Harijs, kurš pēc smagās slimības zaudēja 24 kilogramus svara.
Toties humora izjūtu Spanovskis nezaudē: „Paldies Dievam, beidzot ir pienācis tas brīdis, kad mani vairs neatpazīst! Un ir vēl trakāk. Ar Jāni Paukštello bijām koncertā ārpus Rīgas, un vietējā korespondente intervēja Jāni, domādama, ka viņš ir Harijs Spanovskis. Nopietni! Bet, kad iebildu, ka es esmu Spanovskis, viņa teica, lai neākstoties! Un Paukštello mierīgi turpināja atbildēt uz jautājumiem kā Harijs Spanovskis.”
Vēl pirms divarpus gadiem aktieris uztaisījis sev pilnu „tehnisko apskati” — izgājis visu medicīnisko pārbaudi, kur „nekā tāda” neatklāja. Dažus mēnešus pirms nokļūšanas slimnīcā sācis sāpēt vēders, bet Spanovskis sāpes ignorējis, tikai ierāvis vakarā pa šņabītim, lai varētu aizmigt. Līdz sāpēja tik nežēlīgi, ka vairs nespēja izturēt.
Vēl mēnesis, un varēja būt par vēlu. Aktierim izoperēja ne tikai divas trešdaļas kuņģa, bet arī žultspūsli. „Nu esmu gaišs, maigs, bez žults,” joko Harijs un piebilst: „Paldies „Stradiņiem”, ka esmu vēl dzīvs! Ārstēšana bija augstā līmenī. Un ne jau tāpēc, ka esmu Spanovskis. Attieksme bija profesionāla augsta un labvēlīga pret visiem pacientiem.”
