Gada cilvēki 2011 Latvijas novados: lāču mamma, petērņu meistars un citi
Gada cilvēkus dažādās nozarēs izvēlas ne tikai pasaules un nacionāla mēroga eksperti. Šajās dienās 2011. gada visveiksmigākos cilvēkus gratulēja arī Latvijas novados.
Kasjauns.lv apkopoja ziņas par cilvēkiem, kuri nule kā vislielāko atzinību ieguvuši no saviem kaimiņiem un novada cilvēkiem.
Lāču mamma Velga Vītola uzvar Cēsīs
Cēsu laikraksta „Druva” aptaujā par Gada cilvēku atzīta Lāču mamma - Līgatnes dabas taku dzīvnieku kopēja Velga Vītola. Laikraksta lasītāji novērtējuši gan Velgas Vītolas iepriekšējo darbu, gan šīs vasaras notikumus, kas pāršalca visu Latviju. Augustā no sava voljera bija izbēgusi lācene Made, bet Velgai Vītolai izdevās viņu atvest atpakaļ gluži, vai pie ķepas.
Laikraksta „Druva” aptaujā par gada nozīmīgāko veikumu Velga nav iekļuvusi pirmo reizi, bet šogad pirmoreiz gan tik nedalīts lasītāju vērtējums.
Līgatnes dabas taku vadītājs Jānis Andrušaitis, viņu apsveicot teica, ka reizē ar viņu apsveikt vajadzējis ierasties četriem lāčiem, vēl arī stirnām, aļņiem, ežiem, kopumā vairākiem desmitiem dzīvnieku, kurus viņa izaudzinājusi no mazotnes. Plašāku publicitāti un arī cilvēku mīlestību un atzinību Velga ieguva, kad pasaulē nāca mazā lācene Ilzīte, kuru lāču māte toreiz nepieņēma, bet audzināšanas rūpes uzņēmās Velga.
Bet pašai Velgai ne vien šī gada notikums, bet liela uzticēšanās no dzīvnieka puses bija izbēgušās lācenes Mades atvešana atpakaļ voljerā. Toreiz dažādu dienestu vīri lauzīja galvas, kā brīvsolī aizgājušo lāci sagūstīt, tika kaldināti plāni, pat gatavoti ieroči. Tobrīd neviens nevarēja noticēt, ka situācija atrisināsies tā - lācis sekos Velgai bez piespiešanas, bez vardarbības.
Šīs vasaras audžubērns Velgai Vītolai ir alnēns Fredis, kuru viņa, tikko piedzimušu un uz dzīvības un nāves robežas esošu, atrada voljerā. Tagad jau, kā jau visi Velgas aprūpētie dzīvnieki alnēns ir spirgts un vesels. Bet Velgai jaunas rūpes - rosināt cilvēkus palīdzēt uzbūvēt jaunu voljeru lācenei Ilzītei, lai uz viņas esošo mītni varētu pārcelties trīs lāči no tā iežogojuma, kas jau ir savu laiku nokalpojis un no kura izmuka Made.
Ko ir paveicis jūrmalnieks Ļevs Ostroovskis, var redzēt un saklausīt ikviens Latvijā un tālu aiz tās robežām. Tomēr nedaudzi zina, ka šīs vienu mīlētās, bet citu neieredzētās mūzikas skaņas (gan klasiskās un populārās, gan bērnu un izklaides, gan latviešu un krievu) mums ir sarūpējis Ļevs Ostrovskis, ilggadējais Dzintaru koncertzāles mākslinieciskais vadītājs. Gada cilvēka titulam Jūrmalas pilsētas dome viņu izraudzīja par nozīmīgu ieguldījumu Jūrmalas pilsētas kultūras dzīves attīstības veicināšanā.
Viņš ar savu darbu ir devis lielu ieguldījumu starptautiskās koncertdzīves organizēšanā Jūrmalā, kā arī Dzintaru koncertzāles un pilsētas atpazīstamības un tēla veidošanā. Ļevs Ostrovskis ir daudzu muzikālo projektu – tostarp starptautiskā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursa „Jaunais vilnis” – līdzautors, un, pateicoties viņam, Jūrmalas vārds ir plaši pazīstams ārpus Latvijas robežām.
Gada sportistus izvēlas gan Latgalē, gan Kurzemē
Katra gada noslēgumā ne tikai Latvijas Olimpiskā komiteja pasludina Latvijas gada sportistu. Labākos sportistus meklē un apbalvo arī novados.
Tā, piemēram, goda nosaukumu „Sporta laureāts 2011” Daugavpilī izcīnījusi snūkeriste Tatjana Vasiļjeva un vieglatlēts Dmitrijs Jurkevičs.
Tatjana Vasiļjeva aizvadītajā gadā iekļuva pasaules čempionāta pusfinālā, kā arī Eiropas čempionāta finālā. Viņas iegūtā otrā vieta Eiropas meistarsacīkstēs ir visu laiku labākais Latvijas snūkeristu sasniegums. Savukārt Dmitrijs Jurkevičs šogad divas reizes laboja Latvijas rekordu 1500 metru skrējienā, startēja pasaules čempionātā un ieņēma 6. vietu pasaules Universiādē. Lielākais viņa panākums ir kvalificēšanās Londonas Olimpiskajām spēlēm.
Labākie sportisti tika gratulēti arī Talsos, kur par labāko sportistu tika atzīts Jānis Neimanis, bet sportisti – Madara Palameika. Neimanis šo godu izpelnījās tādēļ, ka pērn izcīnīja 1. vietu Pasaules čempionātā biatlonā veterāniem, bet Madara Palameika par iegūtu 11. vietu Pasaules čempionātā šķēpmešanā.
Ludzas novada uzņēmēju gada balvu 2011 saņēmis ludzānietis Salimons Ķipluks, kurš Latgales darba cilvēku auklu vīzes – petērnes ir padarījis par modes dāmu un Rīgas kungu ekskluzīvu garderobes sastāvdaļu. Pirms pāris gadiem Salimonu neoficiāli gratulēja par cilvēku, kurš vienīgais spēj īstenot vienu no astoņiem Latvijas amatnieku brīnumiem.
Visiem jau bija aizmirsies senais latgaliešu arods – petērņu, zemnieku darba apavu jeb auklu vīžu darināšanas knifi. Salimons Ķipluks ņēma rokās darbarīkus un atkal sāka vīt senlatviešu apavus. Tās var redzēt pat uz skatuves – gan Latvijas Nacionālā teātra aktieru kājās spēlējot Rūdolfa Blaumaņa „Ļauno garu”, gan Alūksnes dejotājiem no deju kolektīva „Jukums”. Pirms dažiem gadiem latgalietis petērņu pāri arī uzdāvinājis eksprezidenta kundzei Lilitai Zatlerei, kura gan, vismaz publiski, nav bijusi redzama valkājam šos ekskluzīvo apavus.
Tagad Salimons, kurš ir arī aizrautīgs muzikants, ikdienā ir sastopams Ludzas Amatnieku centrā, kur viņš savu amata prasmi labprāt izrāda arī ekskursantiem
Muzikants un amatnieks no Ludzas Salimons Kipļuks spēlē karotesElmārs Barkāns/Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva, Ieva Čīka/LETA
