Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Trūkumā nonākušiem viesstrādniekiem palīdzēs atgriezties Latvijā 42

Politika
2012. gada 12. janvārī 16:02 2012. gada 12. janvārī 16:02
Ārlietu ministrija izstrādājusi kārtību, kādā valsts atbalstu varēs saņemt cilvēki, kas nonākuši nelaimē ārvalstī un palikuši bez naudas mājupceļam. Viņiem tiks piešķirts aizdevums, nevis dāvana.

Ārlietu ministrija izstrādājusi valdības noteikumu projektu, kas paredz sniegt materiālu palīdzību ārvalstīs bez iztikas līdzekļiem palikušajiem Latvijas pilsoņiem, lai viņi varētu atgriezties dzimtenē.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs palīdzību meklē arvien vairāk Latvijas cilvēku, kas devušies uz kādu citu valsti tūrisma vai darba braucienā, bet kāda neparedzēta apstākļa dēļ viņiem nav vai pietrūkst naudas iztikai, naktsmājām vai mājupceļam, raksta Latvijas oficiālais portāls lvportals.lv.

Nav līdzekļu, lai palīdzētu atgriezties dzimtenē

Patlaban ne Ārlietu ministrijai, ne arī kādai citai valsts institūcijai nav līdzekļu materiālās palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušajiem. Sarežģījumi parasti tiek atrisināti, iesaistot nelaimē nonākušā tuviniekus, darba devēju, labdarības organizācijas vai līdzcilvēkus, kas ir ar mieru palīdzēt.

Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka 2010. un 2011. gadā kopumā ir bijuši 90 pieprasījumi par konsulārās palīdzības sniegšanu, lai cilvēks atgrieztos Latvijā. Pārsvarā šiem cilvēkiem nav bijis naudas transporta biļetei atceļam. Biļete atkarībā no attāluma izmaksā no 10 - 20 latiem (Viļņa, Vitebska, Sanktpēterburga) līdz pat 1250 latiem (Vašingtona, Pekina). Atsevišķos gadījumos pārstāvniecībām lūgts nodrošināt uzturēšanos viesnīcā, pārtikas, drēbju iegādi vai maksu par medicīniskiem pakalpojumiem.

Satversmes 98.pants nosaka, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā. Tomēr pašlaik Latvijā nav tiesiskā regulējuma, kas ļautu piešķirt/saņemt materiālu valsts atbalstu cilvēkam, kurš atrodas ārvalstī un kāda negadījuma dēļ viņam nav naudas, lai atgrieztos mājās.

Maksimālā palīdzība būs 2000 latu

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs ir izpētījusi atsevišķu Eiropas valstu praksi par valsts naudas līdzekļu piešķiršanu un to atmaksāšanas kārtību šādās situācijās. Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Vācijas un Francijas pieredze liecina, ka visbiežāk līdzekļus ārvalstīs ārkārtas situācijās nonākušām personām piešķir aizdevuma formā no speciāli šim mērķim paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem.

Materiālo palīdzību plānots piešķirt gadījumos, ja no personas neatkarīgu iemeslu dēļ iestājušies apstākļi, kas radušies slimības, ievainojuma, nelaimes gadījuma, noziedzīga nodarījuma, dabas katastrofas vai citu tiem pielīdzināmu iemeslu rezultātā, kas apdraud personas dzīvību, veselību vai drošību ārvalstī, un personai nav pieejami citi finansēšanas avoti, lai samaksātu par atgriešanos Latvijā. Noteikumi paredz kārtību, kā naudas saņēmēji piešķirtos līdzekļus valstij atmaksās - tā nebūs dāvana, bet aizdevums.

Vienai personai piešķiramā summa nepārsniegs 2000 latu. Ja cilvēks mājupceļam saņems mazāk par 200 latiem, viņam nauda būs valstij jāatgriež trīs mēnešu laikā, ja summa būs virs 200 latiem, - sešu mēnešu laikā. Izņēmuma gadījumos termiņu varēs pagarināt.

Nodrošinās pret naudas izkrāpšanu

Ārlietu ministrijas ikgadējā budžetā paredzētais materiālās palīdzības līdzekļu kopums no 2013. gada palīdzības sniegšanai nelaimē nonākušajiem ārvalstīs plānots 50 000 latu. Ministrija pieņem, ka gada laikā ar pieaugošu tendenci varētu būt 40 - 50 saucieni palīgā. Vienai personai plānoti šādi izdevumi: transporta biļete 10 - 1250 latu, viesnīca 50 latu dienā, medicīnas pakalpojumi līdz 2000 latiem, pārtikai un citām pirmās nepieciešamības precēm - 10 latu dienā.

Uz jautājumu, vai Ārlietu ministriju nebaida, ka tiks izdomātas dažādas naudas izkrāpšanas shēmas, tās preses sekretārs Jānis Sīlis atbild: „Noteikumu projekts paredz gadījumus, kad materiālo palīdzību var nepiešķirt. Konsulārajai amatpersonai, saskaroties ar pilsoņu negodprātīgu rīcību, liekot lietā profesionalitāti un pieredzi, jāspēj konstatēt un novērst līdzekļu izlietošana citiem normatīvajā aktā neparedzētajiem mērķiem.”

Pirms naudas saņemšanas nelaimē nonākušajam būs jāparaksta dokuments gan par līdzekļu saņemšanu, gan to atmaksāšanas kārtību. Ārlietu ministrija piešķirtos līdzekļus nepārskaitīs tieši uz palīgā saucēja kontu. Ar naudu rīkosies konsulārā amatpersona, apmaksājot pakalpojumus, lai ārkārtas situācijā nonākusī persona varētu atgriezties Latvijā. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos finanšu līdzekļi tiks izmaksāti skaidrā naudā.

Ja cilvēks, kam sniegta palīdzība, piešķirto naudu laikus neatdos, viņa parāds agri vai vēlu nonāks pie tiesu izpildītāja un naudu valsts atgūs.

Plānots, ka pieteikumu par materiālās palīdzības sniegšanu varēs iesniegt gan Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, gan Konsulārajā departamentā. To varēs iesniegt ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākusī persona vai tās pārstāvis, kas būs gatavs uzņemties finanšu saistības - atmaksāt piešķirtos līdzekļus. Iespēja trešajām personām iesniegt pieteikumu par līdzekļu piešķiršanu ir noteikta, ņemot vērā līdzšinējo konsulārā dienesta praksi, jo nākas sniegt palīdzību cilvēkiem, kam objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi ierasties pārstāvniecībā, piemēram, viņi atrodas ārstniecības iestādē vai lielā attālumā no Latvijas pārstāvniecības.


Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock

Citi šobrīd lasa

Zviedrijas kroņprincese Viktorija publisko mīlīgus foto no meitas pirmās skolas dienas
Sapņi piepildās - fani, kas apprecējušies ar saviem elkiem
Murgs Rīgas lidostā: cilvēku glābējs Romāns „airBaltic” vainas dēļ netiek laikā uz ASV 15
Skatīt visus komentārus

Поклонников шокировали новые фотографии курящей Аллы Пугачевой

Депутат застрелил мать своих троих детей, застав ее с любовником