Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 14. un 15. janvārī
Kultūra

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 14. un 15. janvārī

Jauns.lv

„Dzelzs vilks” savā dzimtajā Siguldā ar „Dzīvnieku pilsētā” izspēlēs savu jubileju. Populāru mūziķu koncerti notiks arī citviet Latvijā – gan koncertzālēs, gan klubos. Kas neies uz koncertiem, pastaigāsies gar Gauju un Amatu.

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīv...
Grupa „Dzelzs Vilks” sestdien savu jauno albumu prezentēs savā dzimtajā pilsētā – Siguldā.
Grupa „Dzelzs Vilks” sestdien savu jauno albumu prezentēs savā dzimtajā pilsētā – Siguldā.

Teātrmīļiem dota unikāla iespēja salīdzināt viena autora lugas - „Advents Silmačos”, jauniestudējumu divos teātros vienlaikus: Valmierā un Liepājā. Ir atklātas arī vairākas jaunas izstādes, bet Dabas muzejā rampas gaismu piedzīvos āboli.

1. „Dzelzs vilka” dzīvnieks Siguldas pilsētā

Grupa „Dzelzs vilks” sestdien, 14. janvārī, pulksten 19.00 Siguldas pilsētas kultūras nama jaunatklātajā kinozālē (Pils iela 10) aicina uz savas 20. gadskārtas albuma „Dzīvnieks pilsētā” prezentācijas koncertu.

Vasarā un rudens sākumā Siguldas skaņu ierakstu studijā radīts pavisam svaigs „Dzelzs vilka” albums „Dzīvnieks Pilsētā”, kas ir jau 12. studijas plate grupas pastāvēšanas laikā un dzīvajā skanēs Siguldā, grupas dzimtajā pilsētā.

„„Dzīvnieks Pilsētā” ir reizē kustīgs un mežonīgs stāsts 11 dziesmās par to pieradināto zvēru manī un tevī, kas, stūrī iedzīts, var kļūt arī nevaldāmi mežonīgs. Tas ir albums, kas ievedis „Dzelzs vilku” nākamajā desmitgadē, kur skaņu tehnoloģijas spēlē lielu lomu, dziesmu teksti ievelk šīs pasaules virtuālajās un reālajās kaislībās. Enerģisks un smags disko, dziesmas, ko klausīties un dzīvot līdzi. Tāds Dzīvnieks - tāds Dzelzs Vilks,” par jauno albumu teic grupas līderis Juris Kaukulis.

Koncertā īpašā kinozāles atmosfērā jaunā albuma dziesmas dzirdēsit līdzās labi zināmām grupas kompozīcijām. Pirmoreiz „Dzelzs Vilka” mūziku papildinās video mākslinieces Lauras Rožkalnes radītas video ainavas. Līdz ar mūziķiem uz skatuves kāps arī laikmetīgās dejas grupa.

2. Sestdienas vakara balles un koncerti

* Rīgas restorānā „Barons” (Krišjāņa Barona ielā 108) sestdien, 14.janvārī, savas labākās dziesmas klausīties un līdzi dziedāt  aicina Igo. Tur notiks Igo akustiskais koncerts. Biļetes cena: Ls 7.

* Valmieras Kultūras centrā sestdien, 14. janvārī, pulksten 18.00 grupas „Putnu balle” un „PeR” vienosies Mārtiņa Freimaņa dziesmu koncertā. Pāragri aizsaulē aizgājušā mūziķa Mārtiņa Freimaņa draugi un skolnieki „Putnu balle” un trio „PeR” uzskata, ka nav labākas piemiņas draugam, kā viņa dziesmu atskaņošana un popularizēšana koncertos. Koncertos skanēs Freimaņa komponētās dziesmas, kas gadu gaitā kļuvušas par neatņemamu šo grupu repertuāra sastāvdaļu. Repertuārā būs arī vēl nepubliskotas Freimaņa dziesmas, kas radītas tieši šiem kolektīviem.

* Siguldas klubā „Muzikālā Kurtuve” (Blaumaņa ielā 2) sestdien, 14. janvārī, pulksten 21.00 uzstāsies grupa „Klaidonis”.

* Krimuldas novada „Raganas ķēķa” mūzikas – teātra klubā sestdien, 14. janvārī, pulksten 21.30 uz skatuves kāps grupa „Apvedceļš”.

3. Mierīga soļošana gar Gaujas un Amatas krastiem

Sestdien, 14. janvārī, notiks Jaungada ekskursija Cēsis - Amatas grīva - Zvārtes iezis. Gaujas krastu entuziasti gatavojas ne tikai maršrutu izbaudīt, bet pēc tam pievakarē mēģināt saorganizēt ap divas, trīs stundas ilgas pārrunas pie kafijas tases par aktīvā tūrisma attīstības perspektīvām un reālajām aktivitātēm šai skaistajā Latvijas novadā.

Pasākums plānots kā mierīga soļošana gar Gaujas un Amatas krastiem, kas piemērots visām vecuma grupām un ģimenēm. Taču var gadīties, ka ceļā nākas arī ar ekstrēmiem paņēmieniem pārvarēt strauju upīšu tecējumu. Maršruta kopgarums apmēram 15 km, kas nesteidzoties veicami septiņās stundās. Maršrutā apskatāmi smilšakmens ieži un alas, avoti, krustakmeņi, petroglifi, seni lielceļi, bronzas/dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi, kritenes. Pārgājiena beigās ir izvēles iespējas finišam - doties uz Kārļiem, Ieriķiem vai Līgatni  (atkarībā no tā, kur jānokļūst: Cēsīs vai Rīgā).

Līdzi jāņem:  pusdienas, termoss ar tēju/kafiju, lietusmētelis, maiņas zeķes un cimdi. Ieteicams vilkt ūdens noturīgus apavus (gumijas zābaki), bet somā rezervē glabāt vieglākus sporta apavus. Dalība brīvprātīgu ziedojumu formātā, bet bukletus, maršruta aprakstu, topogrāfisku un vēsturisku karšu kopijas lūgums pasūtīt iepriekš.

Parasti šai gadalaikā Amatā ir sīki smalka debesu rasa, zeme klāta ar kūstošu sniegu un laiks apmācies. Bet esiet saprotoši, optimistiski un gatavi arī nopietnākai dabas stihijai. Potenciālajiem dalībniekiem zvanīt vai rakstīt savlaicīgi pirms pārgājiena. Maršrutu sastādīja un vadīs vēsturnieks un Gaujas gids Gints Skutāns (tālrunis - 29196952; e-pasts: skutans@inbox.lv).

Kājāmgājējiem ierašanās Cēsu stacijā ar Rīgas vilcienu pulksten 8.22 vai Valmieras autobuss pulksten 8.30, pēc tam viņi var kooperēties un ar taksi braukt līdz maršruta sākumam – „Cīrulīšos”, kur pārgājiens sāksies pulksten 9.00.

4. Divkāršais Silmaču turpinājums – Liepājā un Valmierā

Latviešu teātra dzīvē ir noticis visnotaļ vērā ņemams notikums. Vienā laikā divos teātros notikusi viena un tā paša autora vienas un tās pašas lugas pirmizrāde. Gan Valmieras, gan Liepājas teātrī piektdien, 13. janvārī, notiek Laura Gundara lugas „Advents Silmačos” pirmizrāde. Tagad atliek vienīgi braukāt no vienas pilsētas uz otru un salīdzināt abas izrādes.

Liepājas teātrī „Adventu Silmačos” izrādīs sestdien, 14. janvārī, pulksten 18.00, bet Valmieras teātrī – 14. janvārī pulksten 18.30 un 15. janvārī pulksten 13.00. Kad notiks pārējās izrādes, jāmeklē teātru afišā.

Kā Valmieras, tā Liepājas teātru direktori apgalvo, ka pirmizrādes datums 13. janvārī ir vistīrākā nejaušība. Tagad patiesi varēs salīdzināt. Turklāt iestudē divi pilnīgi atšķirīgi režisori – Valmierā Blaumaņa stāstus ļoti mīlošais Fēlikss Deičs, bet Liepājā huligāniskais Ģirts Ēcis, kuram „Advents Silmačos” būs debija šajā teātrī.

Lauris Gundars „Adventu Silmačos” veidojis kā turpinājumu pazīstamajai Blaumaņa komēdijai „Skroderdienas Silmačos”. Dramaturgs rāda situāciju, kas notiek ar Silmaču mājas ļaudīm, kad nosvinētas kāzas, kad Aleksis dabūjies ar Elīnu, Zāra – ar Joski un Antonija ar Dūdaru. Vai pēc vasaras kaislībām seko mūžīgā laime ziemā?

Ģirts Ēcis Liepājas teātrī uz šo jautājumu atbildes meklē melodrāmas žanrā trijās Ziemassvētku dienās laika nogrieznī pirms Otrā pasaules kara, kad pasaulē vēl valdīja miers un pārticība. Savukārt Valmieras teātrī lugas darbība notiek aptuveni pusotru gadu pēc Jāņu nakts, kad „Silmaču” mājās atšķetinājušies triju mīlētāju pāru likteņi.

Dramaturgs Lauris Gundars saka: „Abi šie iestudējumi būs divas pilnīgi dažādas izrādes, ar atšķirīgu aktieru sastāvu un režisoriem. Pats varu tikai priecāties, ka mana luga piedzīvos veselas divas interpretācijas.”

Sīkāk internetā: www.vdt.lv un

„Advents Silmačos” Liepājas teātrī

5. Jaunā latviešu operzvaigzne Marina Rebeka Lielajā Ģildē

Lielajā Ģildē svētdien notiks sengaidītais latviešu jaunās operzvaigznes Marinas Rebekas koncerts.
Lielajā Ģildē svētdien notiks sengaidītais latviešu jaunās operzvaigznes Marinas Rebekas koncerts.

Jaunā latviešu operzvaigzne Marina Rebeka svētdien, 15.janvārī, pulksten 19.00 uzstāsies Rīgā, Lielajā Ģildē, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO).

Marina Rebeka, kura šosezon uzstājusies Vīnes Valsts operā, Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā un Ņujorkas „Metropolitan” operā, atkalredzēšanās solokoncertā Rīgā ar LNSO izdziedās franču un itāļu skaistākās operas lappuses: Semiramīdas kavantīni no Rosīni operas „Semiramīda”, Manonas Lesko āriju no Masnē operas „Manona”, Džuljetas āriju no Guno operas „Romeo un Džuljeta”, Lučijas āriju no Doniceti operas „Lucia di Lammermoor” un citus skaņdarbus.

Par starptautiski atpazīstamu jaunās paaudzes opermūzikas zvaigzni Marinu Rebeku padarīja viņas debija Zalcburgas festivālā 2009. gada augustā, kur viņa piedalījās Džoakīno Rosīni operas „Mozus un faraons” jauniestudējumā. 2011. gada rudenī notika divas ilgi gaidītas Marina Rebeka debijas: Ņujorkas Metropolitēna operas „Dona Žuana” iestudējumā un Ņujorkas Kārnegija zālē – ar Anaī lomu operas „Mozus un faraons” iestudējumā. Šajā sezonā soliste uzstāsies arī Cīrihes opernamā, Vīnes Valsts operā, Čikāgas Liriskajā operā, kā arī Berlīnes Vācu operā.

Marina Rebeka dzimusi Rīgā, sākuma muzikālo izglītību ieguvusi mūzikas skolā „Rīdze” un Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā Natālijas Kozlovas vadībā. Muzikālo izglītību turpinājusi Romā: 2006. gada jūnijā viņa absolvēja Romas Starptautisko mākslas akadēmiju, bet gadu vēlāk – Sv. Čečīlijas konservatoriju. Viņa piedalījusies arī Mozarteum universitātes Starptautiskajā vasaras akadēmijā Zalcburgā un studējusi Rosīni akadēmijā Pezaro.

Šis būs koncerts, kuram Rīgā bija jānotiek 24. novembrī, bet tas tika atcelts, jo operdziedātājai vajadzēja piedalīties „Dons Žuans” jauniestudējumā Ņujorkas Metropolitēna operā.

Biļetes cena: Ls 15 – 40. Sīkāk internetā:

Marina Rebeka Pētera Čaikovska operā „Jevgeņijs Oņegins”

6. Ābolu un krājumu brīnumi Dabas muzejā

Latvijas Dabas muzejā sestdien un svētdien, 14. un 15. janvārī, vēl var apskatīt Latvijā audzētu ābolu izstādi „Āboli ziemas mirdzumā”. Izstādes, kura tapusi sadarbībā ar Latvijas Valsts Augļkopības institūtu, apmeklētāji varēs apskatīt vairāk nekā 100 ābolu šķirnes un to hibrīdus, starp kurām būs arī pavisam jaunas šķirnes. Visi āboli ir audzēti Augļkopības institūtā Dobelē, taču izstādē tie būs sadalīti pēc šķirņu izcelsmes valstīm un reģioniem.

Apmeklētāju uzmanībai tiks piedāvāts jaunais Latvijā audzēt ieteicamo šķirņu saraksts. Katru izstādes dienu ir plānotas speciālistu konsultācijas. Notiks labāko šķirņu degustācija, kā arī varēs iegādāties Augļkopības institūta dārzos izaudzētos ābolus un institūta Eksperimentālā pārstādes ceha produkciju (žāvēti āboli, sukādes, sulas un sīrupi).

Izstāde ir arī atgādinājums par to, ka Latvijā ir savs ziemas auglis – ābols, ko var izaudzēt un uzglabāt bez konservantiem. Tas ir aicinājums izvēlēties Latvijā audzētus ābolus, kas ar savu uzturvērtību, garšu un smaržu ir pārāki pār lielu daļu no importētās produkcijas.

* Jāatgādina, ka šogad Dabas muzejs aicina izzināt dabas vēstures daudzveidību, piedāvājot ciklu „Viens gads muzeja krājumā”. Katru mēnesi būs cita tēma – janvāra mēnesis ir veltīts paleontoloģijai.

Jaunā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt plašāku muzeja krājuma pieejamību, kā arī piesaistīt sabiedrības uzmanību krājumā esošajām kultūras un dabas vērtībām. Sadaļa „Viens gads muzeja krājumā” ir publicēta Dabas muzeja mājas lapā: www.dabasmuzejs.gov.lv. Tajā ir apskatāma dienas priekšmeta fotogrāfija, pieejams priekšmeta un arī mēneša tēmas apraksts, kā arī ir kalendārs ar iepriekš publicētajiem objektiem. Katru mēnesī mājas lapas apmeklētāji var piedalīties konkursā. Desmit pareizo atbilžu autori laimēs iespēju doties ekskursijā pa Dabas muzeja krājuma glabātavām, kas ikdienā muzeja apmeklētājiem nav atvērtas.

Februārī varēs iepazīt ūdens dzīvniekus, martā – minerālus, aprīlī – putnus, maijs tiks veltīts botānikai, savukārt jūnijs un jūlijs būs kukaiņu mēneši.

Sīkāk internetā: www.dabasmuzejs.gov.lv.

7. Galeriju ceļvedis: Mirkļi akadēmija, divatā Tukuma muzejā un horizonts bez mākoņiem Mūkusalas salonā

Latvijas Mākslas akadēmijas aulā apskatāma latviešu restaurācijas meistara Jāņa Bokmaņa gleznu izstāde.
Latvijas Mākslas akadēmijas aulā apskatāma latviešu restaurācijas meistara Jāņa Bokmaņa gleznu izstāde.
Laura Ozola. „Horizonts bez mākoņiem” (2011., audekls, eļļa, 220 x 125 cm), no izstādes Mūkusalas mākslas salonā.
Laura Ozola. „Horizonts bez mākoņiem” (2011., audekls, eļļa, 220 x 125 cm), no izstādes Mūkusalas mākslas salonā.

„Izstādītie darbi lielākoties ir gleznoti dabā, meklējot mirkļa noskaņas. Neizvēlējos sarežģītus sižetus, bet dabas skaistumu mēģināju attēlot, gleznojot meža nostūrus, upes līčus, siena gubas, ziedus, meklējot attiecīgu kolorītu un otas rakstu. Centos neatkārtoties, bet katru reizi raudzīties savādākā skatījumā, izjūtot dabas skaistumu gan ziemas spirgtumā un vasaras novakara blāzmā, gan rudens košumā un mūžīgi skaistajā pavasara ziedonī,” par savu pieeju glezniecībai un izstādes noskaņām stāsta pats autors.

Jānis Bokmanis (1929) ir viens no pieredzes bagātākajiem monumentālās glezniecības restaurācijas speciālistiem Latvijā. Karjeras gaitā veicis plaša spektra izpētes un restaurācijas darbus Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Rundāles pilī un citos nozīmīgos, vēsturiskos objektos.

Izstāde atvērta: no otrdienas līdz sestdienai no pulksten 11.00 līdz 18.00 (ceturtdienās – līdz 19.00; pusdienas pārtraukums - no 14.30 līdz 15.00). Ieeja bez maksas. Sīkāk internetā: www.lma.lv.

* Mūkusalas mākslas salonā (Rīgā, Mūkusalas ielā) līdz 4.februārim apskatāma gleznotājas Lauras Ozolas personālizstāde „Horizonts bez mākoņiem”. Izstādes pamatekspozīciju veido jaunākie darbi, kuros vairāk izpaužas rotaļīga vīrieša un sievietes attiecību refleksija, caurmērā izmantojot lakonisku, harmoniski sabalansētu pretkrāsu laukumu glezniecību.

Divu pretējo dzimumu izspēlei māksliniece izmanto kā cilvēku figūras, tā priekšmetus, sākot no apģērba un beidzot ar tropiskajiem augļiem, tādējādi akcentējot svarīgu identitātes atskaites punktu - mīļoto, kurā atspoguļoties un caur kuru iepazīt sevi.

Sīkāk internetā: www.mmsalons.lv.

* Tukuma Mākslas muzejā līdz 4. martam skatāma mākslinieku Ilzes Pauliņas un Alberta Pauliņa izstāde „Divatā”. Kopizstāde ir radoša mākslinieku atskaite par kopā pavadītiem 25 gadiem. Aptverot hronoloģiski plašā laika posmā tapušos darbus, ekspozīcija atklāj gan katra autora rokraksta un tēmu attīstību, gan savstarpējo ietekmju un atšķirību zonu.

Jau kopš agrīnajiem darbiem mākslinieki parāda sevi kā pārliecinošus reālistus. Abus vieno reliģiskās tēmas izmantojums.

Sīkāk internetā: www.tukumamuzejs.lv.


Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva