Referendumu par krievu valodu var apturēt jau šonedēļ
Par krievu valodas referenduma apturēšanu Satversmes tiesa (ST) var lemt jau šonedēļ un, iespējams, tas tiks apturēts.
Tādu varbūtību TV3 raidījumam “Nekā Personīga” izteica Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
ST sola rīkoties, cik ātri vien var, lai nepieļautu varbūtību, ka spriedums sekotu tikai pēc tam, kad jau būtu noticis antikonstitucionāls tautas balsojums. ST praksē jau iepriekš bijušas līdzīgas situācijas, kad nācies apturēt, piemēram, citās tiesās taisītu spriedumu izpildi.
“Tad vienkārši mēs pasakām, ka šobrīd procesam ir jāapstājas. Nenotiek tālāk uz priekšu nekas, kamēr nav Satversmes tiesas sprieduma šajā lietā,” sacīja Kūtris.
Pēc tam spriedums taptu ne ātrāk kā 7-8 mēnešos, sīki un pamatīgi pētot katru juridisko niansi.
“Satversme pati par sevi ir ļoti lakoniski uzrakstīta. Satversmes tēvs – profesors Dišlers, 20.-30. gados ļoti daudz ir rakstījis par šo jautājumu, [norādot], ka aiz lakonisma ir jāredz tās vērtības un gars. Un Satversmes tiesa savos spriedumos ir ļoti bieži parādījusi, ka zem viena vārda vai lakoniskā teikuma, ir samērā dziļa doma iekšā. Tāpēc tiesai jālasa visas tās interpretācijas, kādas gadu gaitā ir bijušas par konkrēto normu un uz tā balstoties, var pieņemt šo tiesisko lēmumu,” norādīja Kūtris.
Raidījums norāda - lai atzītu, ka referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu ir antikonstitucionāls, Satversmes tiesai (ST) argumenti būs.
Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs Egils Levits raidījumam sacīja, ka nevēlas būt Satversmes tiesnešu vietā, taču “konstitucionālā teorija saka, ka Satversmei ir zināms kodols un to nevar tik vienkārši mainīt. Šai kodolā katrā ziņā ietilpst demokrātiskas valsts princips, tiesiskas valsts princips, sociāli atbildīgas valsts princips un nacionālas valsts princips. Latvija ir dibināta kā nacionāla valsts latviešu tautas pašnoteikšanās rezultātā un šis moments atspoguļojas tieši Satversmes 4.pantā.”
Uz jautājumu, vai nepieciešamas arī izmaiņas Satversmē, ja ST savā spriedumā atzīs, ka referendums ir antikonstitucionāls, Levits atbildēja: viņaprāt, būtu labi, ka Satversmes kodols tiktu atspoguļots, papildinot tās tekstu ar preambulu. Līdzīgi esot rīkojušās daudzas valstis, kuru konstitūcijas rakstītas pēc Otrā Pasaules kara, piemēram, Polija, Lietuva, arī Igaunija, kur noteikts, ka valsts uzdevums ir gādāt par pamatnācijas valodas un kultūras pastāvēšanu.
Jau ziņots, ka ST kolēģija vērtē 30 deputātu parakstītu pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Satversmei neatbilst likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atsevišķi panti, kā arī apstrīdēts Valsts prezidenta lēmums un Saeimas prezidija atzinums.
Referendums par Satversmes grozījumiem izsludināts 18.februārī. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.
BNS/ Foto: Edijs Pālens, LETA
