Horvātu režisors: Rīgai ir divi atpazīstami skatuves mākslas zīmoli - Hermanis un Žagars
Rīgai ir divi starptautiski atpazīstami skatuves mākslas zīmoli - Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis un Latvijas Nacionālās operas direktors un režisors Andrejs Žagars, šodien preses konferencē apgalvoja Horvātijas režisors Ozrens Prohičs.
Prohičs ar savu komandu ieradies Rīgā, lai uz LNO skatuves iestudētu Pētera Čaikovska operu "Mazepa", kuras pirmizrāde notiks 28.janvārī.
Iestudējums, kurš tapis sadarbībā ar Horvātijas Nacionālo teātri Zagrebā, veido LNO galvenais diriģents Modests Pitrens, viens no vadošajiem Horvātijas režisoriem Ozrens Prohičs, scenogrāfs Branko Lepens un kostīmu māksliniece Petra Dančeviča.
Lomās būs Edems Umerovs, Ivans Ponomarenko (Mazepa), Krišjānis Norvelis un Ramazs Čikviladze (Kočubejs), Julianna Bavarska, Aira Rūrāne (Marija).
Šodien preses konferencē režisors Prohičs prognozēja, ka Eiropā arvien biežāk operteātri veidos kopuzvedumus, jo "šie ir grūti laiki kultūrai".
Režisors arī uzsvēra, ka viņa veidotais "Mazepas" iestudējums nebūs vēsturisko notikumu pārstāsts, bet mūsdienīgs iestudējums, kurš skatītājiem uzdos vairākus jautājumus un liks pārdomāt, kā cilvēks var traģiski izniekot savu dzīvi.
Režisors Prohičs arī uzsvēra, ka LNO iestudējumā ir spēcīgs solistu sastāvs, bet scenogrāfija un kostīmi ir ļoti līdzīgi Zagrebas iestudējumam. Piemēram, viena no galvenajām varonēm ārēji ļoti atgādina Ukrainas politiķi Jūliju Timošenko.
Edems Umerovs pastāstīja, ka Mazepas lomu jau sešus gadus dzied Sanktpēterburgas Marijas teātrī. Ramazs Čikviladze Kočubeja lomu ir speciāli iestudējis LNO izrādei. Mihails Makarovs Andreja lomu dzied Marijas teātra "Mazepas" iestudējumā, bet tur tiekot rādīta operas saīsinātā versija.
Neprātīgas mīlas, varaskāres un politisku spēļu virpuļa centrā - Ukrainas kazaku harizmātiskais vadonis Ivans Mazepa, neticami bagātais augstmanis Kočubejs un viņa skaistā meita Marija. Spītējot mīļotās tēva iebildumiem, Mazepa apprec Mariju. Par šo kaislību būs jāmaksā ar zeltu un asinīm.
Čaikovska septītā operas "Mazepa" (1883) librets veidots pēc Aleksandra Puškina vēsturiskās poēmas "Poltava" motīviem. Pirmizrāde notika 1884.gada 3.februārī Maskavā. Jau pēc četrām dienām "Mazepu" pirmo reizi izrādīja arī Sanktpēterburgā. Pēc pirmizrādes opera "Mazepa" tika atkārtoti uzvesta ne vien dažādos Krievijas teātros, bet arī Liverpūlē (1888), Varšavā (1912), Ņujorkā un Vīnē (1933), Florencē (1954). Savukārt mūsdienās "Mazepa" piedzīvo atkārtotu popularitātes vilni - pēdējos gados tā iestudēta Bernē, Karslruē, Lionā, Milānā, Edinburgā, Zagrebā un daudzās citās pilsētās.
Rīgā "Mazepa" līdz šim uzvesta tikai divreiz. 1939.gadā 8.martā pirmizrādi piedzīvoja režisora Voldemāra Pūces un diriģenta Teodora Reitera veidotais uzvedums ar Romāna Sutas scenogrāfiju. Lomās bija Ādolfs Kaktiņš, Milda Brehmane-Štengele, Jānis Niedra, Mariss Vētra, Herta Lūse un citi. Otro reizi "Mazepa" Rīgas operteātrī tika uzvesta 1953.gadā Nikolaja Vasiļjeva režijā, pie diriģenta pults bija Rihards Glāzups. Mazepas lomu interpretēja Aleksandrs Viļumanis, Pēteris Grāvelis un Herberts Ozolītis, bet Mariju atveidoja Žermena Heine-Vāgnere, Vera Krampe un Regīna Māliņa.
LETA
