NATO ģenerālsekretārs: Latvijai līdz šim bijusi nozīmīga loma NATO
Astoņu gadu laikā kopš Latvijas pievienošanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai tai ir bijusi nozīmīga loma aliansē, šodien žurnālistiem uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Viņš atzīmēja, ka Latvijai un tās iedzīvotājiem ir labi zināmas ekonomiskās krīzes sekas, kuras izjustas uz savas ādas, bet, spītējot krīzei, Latvija ir spējusi pildīt visas tās saistības, kuras tā ir uzņēmusies, īpaši esot daļai no starptautiskās misijas Afganistānā.
NATO ģenerālsekretārs arī pauda pārliecību, ka maijā gaidāmajā NATO Čikāgas samitā izdosies vienoties par Baltijas gaisa telpas patrulēšanu ilgtermiņā, kas ir daļa no tā saucamās "gudrās aizsardzības". Runa varētu būt tikai par formulējumu - vai nu pagarināt esošo misiju, vai turpmāk būtu pastāvīgā misija, bet šādai patrulēšanai jābūt arī turpmāk.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc tikšanās atzīmēja, ka, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties un turpinoties izaugsmei, Latvija arī atgriezīšoties pie pakāpeniska aizsardzības budžeta palielināšanas, lai vidējā termiņā sasniegtu NATO izvirzīto mērķi - finansējuma apjomu 2% no iekšzemes kopprodukta.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Rasmusens solīja darīt visu, lai alianses veiktā patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā tiktu turpināta. "Es esmu apņēmības pilns parūpēties par to, lai Baltijas valstu gaisa patrulēšana turpinātos arī nākotnē," teica Rasmusens.
Arī Bērziņš norādīja, ka NATO gaisa patrulēšanas misija Baltijas valstīs ir jautājums, kas tiek intensīvi šobrīd vērtēts, un, iespējams, lēmums jau tiks pieņemts līdz maijā gaidāmajam NATO samitam Čikāgā. "Es guvu pārliecību, ka tas [lēmums par NATO gaisa patruļas misijas turpināšanu Baltijas valstu gaisa telpā] būs pozitīvs," sacīja Valsts prezidents.
2009.gada septembrī NATO padome apstiprināja alianses patruļu misijas Baltijas valstu gaisa telpā pagarināšanu līdz 2014. gadam. Iepriekš NATO gaisa patrulēšanas misija Baltijas valstīs bija paredzēta līdz 2011. gadam, bet Latvija, Lietuva un Igaunija lūdza to pagarināt līdz 2018. gadam.
LETA/Foto: Lita Krone/LETA
