Kursītis: „Latvieši ir izcili kalpi jebkuru kungu priekšā”
Krieviski nerunājošos Latvijā šobrīd diskriminē daudz vairāk nekā okupācijas gados, intervijā izteicies Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Pēdējā laikā Valsts valodas centrs arvien biežāk saņemot sūdzības „govoritj na mojom, na russkom jazike”.
Saeimā pašlaik dienas kārtībā ir grozījumi Darba likumā, kas liedz darba devējiem nepamatoti pieprasīt svešvalodu zināšanas no saviem darbiniekiem. Kursīti satrauc, ka to virzība uz priekšu ir ļoti lēna un norāda, ka politiķi nesaprot, ka ir jāaizsargā krieviski nerunājošā pamatnācijas daļa, raksta „Latvijas Avīze”.
"Man pašam personīgi sāp, ka pamatnācijas pārstāvji, kuri neprot krieviski, spiesti doties meklēt darbu citur Eiropā. Diemžēl ļoti daudzi latviskie politiķi to nespēj un negrib saprast, ka jāaizsargā šī krieviski nerunājošā pamatnācijas daļa, kas šobrīd tiek diskriminēta daudz vairāk nekā okupācijas gados," pauž Kursītis.
Viņš uzskata, ka šādi grozījumi būtu lietderīgāki nekā "miljonu latu iegrūšana dažādās mistiskās integrācijas programmās".
"Ja uzņēmumā strādās gan latvieši, gan krievi, arī darba sapulces vismaz daļēji notiks abās valodās. Pagaidām šādos uzņēmumos viss, izņemot lietvedību un dokumentus, notiek krievu valodā. No ārpuses nekāda integrācija nevar notikt, jo latviskā minoritāte ne Rīgā, ne Daugavpilī nevar integrēt krievisko majoritāti," uzsver VVC pārstāvis.
Vienlaikus Kursītis velta kritiku latviešiem, kuri par savām tiesībām neiestājas.
"Latvieši ir ļoti izcili kalpi un vagari jebkuru kungu priekšā, bet vāji saimnieki savā zemē. Mani ļoti aizskar arī apzīmējums "latviešu kopiena" Latvijā. Citās valstīs pamatnācijas būtu aizskartas, ka tās samazina līdz kopienas līmenim, bet Latvijā pret to iebilst tikai retais. Neesmu dzirdējis, ka mūsu augstākās amatpersonas uz šādu aizvainošanu reaģētu," komentē Kursītis.
Viņš pauž viedokli, ka pēc 18.februāra valodas referenduma vīlušās būs abas puses. Vieni nebūs dabūjuši krievu valodai valsts valodas statusu, otri – nebūs nostiprinājuši latviešu valodu kā vienīgo.
"Arī mēs pēc saņemtajām sūdzībām jūtam, ka sabiedrībā noskaņojums kļūst saspringtāks. Agrāk mums sūdzējās par situācijām, ka kāds pakalpojuma sniedzējs nemāk latviski, bet pēdējā laikā aizvien biežāk ir situācijas, kad pieprasa – govoritji na mojom, na russkom jazike [runājiet manā, krievu valodā]. Šie cilvēki acīmredzot uzskata, ka jau ir divas valsts valodas. Neatkarīgi no referenduma iznākuma pēc 18. februāra šādu gadījumu būs daudz vairāk," prognozē Kursītis.
Jau ziņots, ka 18.februārī notiks tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
