“Laika apstākļi ir arhetips, kas iestrādāts mūsu smadzenēs. Līdzīgi kā mūsu senajās smadzeņu daļās ir saglabājusies reakcija, kas aktivizē adrenalīna izmešanu asinīs un neapzinātu izvēli: uzbrukt vai bēgt. Šajā ziņā daudz neatšķiramies no ķirzakas, kas, esot drošībā, sildās saulītē, bet, sajūtot apdraudējumu, pamūk zem akmens. Mums vairs nav mamuta, no kura bēgt, tāpēc bēgam no sociālām problēmām. Mūsos ir iekšējais bioloģiskais pulkstenis, kas visu laiku jāsaskaņo ar ārējo dabas ritmu. Diez vai kāda sieviete sev jautā, kāpēc 29. mēneša dienā viņai ir mēnešreizes. Vienkārši tāpēc, ka to ietekmē Mēness. Uzzinot, kādi būs ārējie apstākļi, mēs tiem sagatavojamies iekšēji, jo dzīvojam sevī, nevis kaut kur ārpusē. Interese par laika apstākļiem īstenībā mazāk saistīta ar kurpju izvēli un lietussarga neaizmiršanu mājās, bet vairāk ar pašsajūtu. Tieši tāpēc laika ziņas mums ir tik svarīgas.
Kāpēc mūsdienu cilvēku, kura dzīve ir visai maz atkarīga no laika apstākļiem un kurš lielāko diennakts daļu pavada mājās, birojā, lielveikalā, automašīnā, aizvien tik ļoti interesē, kāds ārā laiks? Skaidro Jauno psiholoģiju centra goda direktore, neirolingvistiskās programmēšanas un kouča trenere Dace Rolava:
