Rakstnieki prasa valsts atbalstu literatūrai un grāmatniecībai

Rakstnieki vēlētos, lai jau šogad tiktu izveidots 300 000 latu fonds rakstniecības atbalstam, naudu šim mērķim Kultūras ministrijai vajadzētu sameklēt kā kādas lielas valsts kapitālsabiedrības ziedojumu. Kā iespējamie ziedotāji tika minēti "Latvijas Dzelzceļš" un "Latvenergo".

Rakstnieki Nora Ikstena, Liāna Langa, Gundega Repše un citi pauda sašutumu, ka, Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) sadalot valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" 800 000 latu ziedojumu, pilnībā tika ignorēti rakstnieki. Repše atzina, ka viņu pārņem "pāridarījuma un apsmietības sajūta".

VKKF padome nolēma šo ziedojumu sadalīt, izveidojot mērķprogrammas: "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi", "Atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai", "Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts", 2012.gada projektu konkursam par tiesībām realizēt Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes kultūras programmas, lai nodrošinātu kultūras pieejamību reģionos, kā arī programmai "Vizuālās mākslas centru, galeriju un izstāžu zāļu nekomerciālās darbības atbalsts".

Būs arī atbalsta programma līdzfinansējumam filmu projektiem Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistei, filmu programma "Latvija šodien", valsts teātru un valsts koncertorganizāciju atbalsta programma.

Rakstniekiem ir arī daudz citu pretenziju pret VKKF par līdzekļu sadali. Piemēram, Māris Bērziņš informēja deputātus, ka VKKF rakstnieku radošajām stipendijām piešķir tikai 11 500 latus, kas tiek sadalīti 20 literātiem - pa 575 latiem gadā. Par tādu summu cilvēkam nav iespējams nodoties tikai literārajam darbam, nākas meklēt citu nodarbošanos, rezultātā "literatūra kļūst par diletantu nodarbošanos". Rakstnieki vēlas, lai 2012.gadā literātiem pieejamais stipendiju fonds tiktu palielināts līdz 100 000 latu gadā.

Pēc Liānas Langas sniegtās informācijas, 2012.gadā ar literatūru saistītiem pasākumiem tiek atvēlēti tikai 403 000 latu (214 752 lati no Kultūras ministrijas (KM) budžeta un 188 088 lati no VKKF budžeta) jeb 0,4% no visa 103 miljonus lielā KM budžeta. Literāti vēlas, lai no KM budžeta rakstniecībai tiktu atvēlēti 5% līdzekļu.

Ministre Jaunzeme-Grende gan tūlīt iebilda, ka 43 miljoni no KM budžeta tiek atvēlēti Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai.

Literāti savukārt norādīja, ka valsts naudas ieguldījums dažādās kultūras nozarēs ir ļoti nevienmērīgs: valsts teātriem 50% ir valsts finansējums, 50% - pašu ieņēmumi, valsts muzejiem - 75% valsts finansējums, 25% pašu ieņēmumi, valsts koncertorganizācijām - 80% valsts finansējums, 20% pašu ieņēmumi, savukārt latviešu literātu grāmatām valsts finansējums ir 5%, pašu ieņēmumi 95%. Tika arī apgalvots, ka izdevēji rakstniekiem bieži vien nemaksā honorāru vai arī tas ir niecīgs.

Iepriekšējās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (V) laikā ir krasi "konsolidēta" samaksa rakstniekiem par publisko patapinājumu - grāmatu izsniegumiem bibliotēkās. Ja 2008.gadā lasītākie rakstnieki par publisko patapinājumu saņēmuši 2000-3000 latus gadā, tagad tiekot izmaksāti tikai 150-200 lati gadā.

Ārzemēs esot izdotas 56 Latvijas autoru grāmatas.

Rakstnieki prasa pieņemt Radošas personas statusa likumu un nodrošināt rakstošajiem literātiem tādas pašas sociālās garantijas kā valsts kultūras iestādēs strādājošiem aktieriem, mūziķiem.

Savukārt Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka bija apkopojusi datus, kas liecināja, ka 36% bibliotēku lietotājus neapmierina rindas pēc grāmatām bibliotēkās, kur katastrofāli trūkst jauno grāmatu. Ja 2003.gadā VKKF varēja atļauties 168 bibliotēkām piešķirt 150 000 latu 40 000 grāmatu iegādei, tad 2011.gadā tikai 29 bibliotēkām tika piešķirti 4000 latu 644 grāmatu iegādei. Pašvaldību bibliotēkas saņemot jaunu grāmatu iegādei tikai 57 santīmus uz vienu iedzīvotāju. Turklāt tiekot pirktas galvenokārt nocenotās un lētās grāmatas, kā arī daļa līdzekļu tiekot izmantota preses pasūtīšanai.

Savukārt kultūras ministre Jaunzeme-Grende uzsvēra, ka lielas cerības saista ar jauno Nacionālās attīstības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem, kurā būšot arī sadaļa par kultūras vērtību, latviešu literatūru un valodu. Jau 8.martā KM organizējot braucienu uz Igauniju, lai apgūtu pieredzi, bet no 12. līdz 17.martam KM skaidros savu projektu "Radošā Latvija".

Komisijas noslēgumā deputāte Janīna Kursīte-Pakule (V) atzina, ka stāvoklis rakstniecībā viņai atgādinot situāciju 19.gadsimta sākumā. Deputāte pauda sašutumu, ka latviešu literatūra kā atsevišķs mācību priekšmets ir izstumta no skolu programmas, ko neatļāvās pat "visdrūmākajos padomju gados".

Deputāte Inguna Rībena (V) pauda viedokli, ka liela daļa ačgārnību kultūras jomā notiek tāpēc, ka "lietas dara nevis labākie, bet savējie".

Savukārt deputāts Jānis Vucāns (ZZS) pamācīja literātus, ka rakstniecības finansiālās problēmas ir jārisina nozares ministrijā, nevis jāiet prasīt naudu uz Saeimas komisiju.