ĀM pētīs, kā ārzemēs esošo tautiešu iespējas izmantot Latvijas labā

­ ­ ĀM, kas izstrādājusi informatīvo ziņojumu par sadarbību ar latviešu diasporu, norādījusi ‒ lai gan tiek pieņemts, ka liela daļa ārzemēs dzīvojošo tautiešu neatgriezīsies Latvijā, modernajos laikos daudzas aktivitātes, it īpaši ekonomikā, balstās uz tīklu veidošanu ("networking"), kas ļauj izbraukušo cilvēku kapitālu vismaz daļēji atgriezt. Tas var notikt ar viņu daļēju piedalīšanos Latvijas procesos, viņiem veltot kādu daļu sava darba Latvijā, vai ar viņu piedalīšanos atbilstošā tīklā, tādējādi investējot savas zināšanas un kultūras kapitālu Latvijas labā.

Tādēļ jāveic pētījums par ārzemēs esošo Latvijas valstspiederīgo potenciālu.

"Ir vajadzīgs apzināt ne tikai, cik latviešu ir izbraukuši un kurās valstīs viņi mitinās. Katrā saņēmējā valstī ir dažādas mērķauditorijas ‒ atalgotais darbaspēks, pētnieki, ārsti, arhitekti, uzņēmēji ‒, kas ir jāapzina un jādiferencē. Pēc ĀM domām, jāveido datubāze par šo cilvēku resursu potenciālu, kas ļautu precīzāk izvērtēt, kādās jomās ir lielākais emigrējušo tautiešu potenciāls, ko Latvijā varētu lietderīgi izmantot, pamatojoties uz vajadzību un padziļinātu analīzi.

Šajā pētījumā, kā arī sadarbības veicināšanā kopumā ir jāiesaista ieinteresētās valsts iestādes ‒ Ārlietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas ministrija, Latvijas institūts, Labklājības ministrija un citas ar nodarbinātību saistītās iestādes, kā arī sociālie partneri, piemēram, ārzemju latviešu organizācijas, Latvijas pašvaldības, eksperti un pētnieki.

ĀM uzskata, ka ir jāveido arī ekspertu darba grupa, kas izstrādātu sadarbības programmu ar diasporu uz vairākiem gadiem.

Darba grupa apzinātu problemātiku un piedalītos pētījumos. Pēc datu vākšanas un analīzes darba grupai sadarbībā ar sociālajiem partneriem jādefinē prioritārie mērķi un iespējamie instrumenti. Šāda programma varētu būt vairākiem gadiem, piemēram, 2013.‒2018.gadam atbilstoši dokumentam "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes", kas arī ir izveidots šādam termiņam.

Darba grupai būtu jāizpēta migrācijas raksturs Latvijā, jāizsaka ierosinājumi apkārtējās vides uzlabošanai, jāizpēta repatriāciju veicinoši faktori un iespējas tos uzlabot, kā arī problēmas, ar kurām potenciāli saskarsies repatrianti.

Lai veicinātu sadarbību ar diasporu un valstspiederīgo atgriešanos Latvijā, ĀM arī rosina veicināt latviešu valodas un kultūras telpas izplatību ārpus Latvijas, paplašināt dubultpilsonības piešķiršanas iespējas, kā arī veicināt izbraukušo latviešu repatriāciju.

Savukārt, lai izbraukušie joprojām uzturētu saikni ar Latviju, ir svarīgi nodrošināt viņus ar aktuālo informāciju par Latvijā notiekošo, kā arī Latvijā esošos par situāciju ārvalstīs.

ĀM uzskata, ka ir jāizveido vienota interneta platforma, kas apvienotu jau esošos latviešu portālus. Tā tiktu sasniegts plašāks sekotāju loks, un valsts varētu piedalīties šajā procesā, informējot par jaunumiem un iespējām.

Raksturojot situāciju, ĀM min, ka 1989.gadā Latvijā dzīvoja apmēram 2,7 miljoni iedzīvotāju. Savukārt, pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem, pašlaik Latvijā dzīvo nedaudz vairāk kā divi miljoni iedzīvotāju.

Pēc profesora Mihaila Hazana pētījuma, pēdējos desmit gados no Latvijas ir izbraukuši apmēram 200 tūkstoši Latvijas pilsoņu, galvenokārt uz Lielbritāniju, Īriju un tagad arī uz Vāciju. Daudzi no tiem ir arī studenti, cilvēki ar augstāko izglītību un uzņēmēji.

Tas rada lielus zaudējumus Latvijas valstij. Katrs iedzīvotājs, viņa izglītība un citi ar viņu saistīti pakalpojumi valstij ir izmaksājis naudu, kas, kopsummā reizinot ar 200 tūkstošiem, sasniedz vairākus miljardus latu, norāda ĀM. Tomēr viņi tālāk nepiedalīsies aktīvi Latvijas ekonomikas attīstības veicināšanā. Turklāt iztrūkums demogrāfijā ietekmē iedzīvotāju piramīdu un uzliek arvien lielāku slodzi uz paliekošo aktīvo iedzīvotāju pleciem, kas varētu apdraudēt sociālās sistēmas ilgtspēju.

Pēc Latvijas Bankas datiem, tiek lēsts, ka ārzemēs dzīvojošie Latvijas piederīgie sūta apmēram 350 miljonus latu gadā uz dzimteni, bet tā ir neliela kompensācija, atzīst ministrija.

Latvijā pašlaik nav politikas dokumentu, kas noteiktu sadarbību ar latviešu diasporu ārzemēs. Pēdējā valdības programma bija 2004.‒2009.gadam.

ĀM informatīvais ziņojums ceturtdien pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē.