Guntis Ulmanis kritizē Lindermana vēlmi pārbaudīt tautas nervu sistēmu

Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1.ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

"Jāteic, ka tās pazīmes nav iepriecinošas pašlaik. Politiķiem jāstrādā, un arī nevalstiskajām organizācijām būs daudz darba," norādīja Ulmanis.

Eksprezidents uzskata, ka krievu valodas referenduma iniciators Lindermans ļoti labi saprotot, ka latviešu valoda paliks vienīgā valsts valoda, un ir tikai gribējis pārbaudīt tautas nervu sistēmu.

"Tas kungs, kas visu šo lietu ierosināja, ļoti labi saprot, ka latviešu valoda paliks vienīgā valsts valoda. Acīmredzot viņam gribējās pārbaudīt tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas. Man viņš ir svešs cilvēks, un es ar viņu vērtējumu nenodarbošanos, viņš nav cienīgs, lai par viņu pārāk daudz runātu," pastāstīja Ulmanis.

Referendums sabiedrībā izmaiņas neredīšot, taču politiķiem tas noteikti likšot padomāt.

"Rīt dzīvosim bez izmaiņām kā šodien, ne jau referendums iespaidos dzīves attīstību, taču politikai ir ko padomāt. Es domāju, ka partijas nav spējušas savās programmās atdalīt valstiski svarīgos jautājumus, par kuriem nevajadzētu strīdēties, no tiem jautājumiem, par kuriem tās savā starpā var paplēsties. Partijas programmas vajadzēs nopietni pārstrādāt, jo valodai un identitātei partiju programmās bija atvēlēts maz vietas," uzsvēra Ulmanis.

Eksprezidents vienlaicīgi atzina, ka pašlaik ir problēmas starp krieviski un latviski runājošiem iedzīvotājiem, ko parāda šī tautas nobalsošana. "Šis referendums ir parādījis, ka mūsu attiecībās ne viss ir tik labi, ka mēs to vēlētos. Lai gan sadzīves līmenī man personīgi nav šādu problēmu, un es domāju, ka daudziem cilvēkiem nav problēmu, taču, ja runājam par kolektīvo domāšanu un nāciju savstarpējām attiecībām, tad ir šīs problēmas," piebilda Ulmanis.

Tautas nobalsošanai ir nodoti Satversmes grozījumi, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Satversmes grozījumus iesniedza biedrība "Dzimtā valoda", kuras līderi ir Lindermans un Jevgēņijs Osipovs.