Iecerētā Liepājas koncertzāle rosina muzicēt labāk. FOTO
Deviņdesmito gadu beigās, kad toreizējais Liepājas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs diriģents Imants Resnis aplēsa pirmās prasības koncertzālei, viņš saprata – orķestrim jākļūst vēl populārākam.
„Lai cik labs būtu Liepājas simfoniskais orķestris, tomēr nevaram sagaidīt, ka liepājnieki to nāktu klausīties katru vakaru. Tāpēc bija jādomā, kas vēl varētu ar savu uzstāšanos jaunajā koncertzālē kuplināt Liepājas koncertdzīvi,” skaidro Resnis. Lai pieaicinātus daudzus pasaulslavenus izpildītājus koncertzālē jābūt vismaz 1000 vietām. Pretējā gadījumā viņu aģenti nemaz nesāk sarunas.
Tūkstotis motivē
Ja nebūtu šī noteikuma, iespējams, koncertzāle būtu iecerēta mazāka. Tomēr iecere par 1000 vietām zālē rosināja orķestra diriģentu domāt plašāk un vairot Liepājas simfoniskā orķestra popularitāti atbilstoši zāles plašumam. Liepājas simfonisko orķestri veidojot nevis kā Latvijas provinces spīdekli, bet labu Eiropas līmeņa orķestri.
Ne visas Imanta Rešņa metodes ceļā uz ambiciozo mērķi mūziķiem patika, tāpēc nu jau otro gadu Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents ir Atvars Lakstīgala. Interesantas koncertprogrammas ar pasaulslaveniem solistiem – tas joprojām ir Liepājas simfoniskā orķestra darba stils. Domājams, ka pēc trīs gadiem viņi godam spēs piepildīt koncertzāli ar pašmāju un ārzemju klausītājiem.
Patlaban Liepājas simfoniskajam orķestrim nav savas koncertzāles - mēģinājumi notiek Graudu ielā 50 , kur izvietojies arī valsts sociālās apdrošināšanas nodaļas Liepājas filiāle.
Neraugoties uz karjeras līkločiem, Imanta Rešņa nozīme koncertzāles tapšanā nav pārvērtējama. Tieši pēc viņa iniciatīvas 2002. gadā tika nodibināts Liepājas Koncertzāles atbalsta fonds un sākās nopietna iešana uz šo mērķi.
Zāle par 20 miljoniem
Janvāra beigās būvinspekcijā apstiprināts jaunās koncertzāles tehniskais projekts un var sākties iepirkumu konkursi. Pamatakmeni paredzēts ielikt un uzsākt būvniecību jau šā gada vasarā. Koncertzāli „Lielais dzintars” cels bijušā kinoteātra „Liepāja” vietā pašā pilsētas centrā.
Koncertzāles projektu izstrādājis austriešu arhitekta Folkera Gīnkes birojs „Giencke & Company”, kas 2003. gadā uzvarēja Liepājas domes rīkotajā projekta ideju konkursā. Kopējās koncertzāles izmaksas lēš ap 20 miljoniem latu. Ir parakstīts līgums par Eiropas naudas piesaisti no ERAF fondiem.
Koncertzālē mājvietu rastu arī Liepājas simfoniskais orķestris un Kultūras ministrijas pakļautībā esošā Emila Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola. Telpās paredzēts iekārtot arī plašu mūzikas bibliotēku, telpas izstādēm, semināriem un citām pilsētas un reģiona sabiedriskās dzīves aktivitātēm.
Patronese – vaira Vīķe-Freiberga
Svarīgo notikumu – tehniskā projekta saskaņojumu Liepājas simfoniskais orķestris svinēja Rīgā – pirms koncerta Lielajā ģildē, ar kuru viņi atklāja festivālu „Vīnes klasika”. Uz koncertzāles maketa prezentācijas pasākumu ieradās visai prominenta publika, ieskaitot eksprezidentus. Vaira Vīķe –Freiberga jau daudzus gadus ir šī projekta patronese un, savulaik, izmantojusi savus diplomātisko sakarus, lai skiču konkursam uzaicinātu Austrijas izcilākos arhitektus. Ar arhitektu profesoru Gīnki viņa tikās pirmo reizi un izmantoja savas vācu valodas zināšanas, lai patērzētu pirms svinīgo runu sākuma, gan savas runas noslēgumā veltītu pateicības vārdus arhitektam viņa dzimtajā valodā. Savukārt eksprezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu ieradās pusstundu pēc svinīgo uzrunu sākuma.
Runas teica arī Liepājas mērs Uldis Sesks, vicemēre Silva Golde. Prominentās publikas vidū lepni grozījās arī bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis, kas pilda ne vien ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieka pienākumus, bet arī ir Liepājas koncertzāles projekta vadītājs.
Viesu vidū bija arī ekspremjers Māris Gailis ar kundzi Zaigu, Nacioālā teātra direktors Ojārs Rubenis ar kundzi, diriģents Imants Resnis un citi.
Iecerētā Liepājas koncertzāle rosina muzicēt labāk
