Šogad Latvijā var tirgot tikai 4 šķirņu tomātu sēklas

Latvijas sēklu reģistrā iekļautas vien četru šķirņu tomātu un trīs šķirņu gurķu sēklas. Par iecienītajām šķirnēm „Vērša sirds”, „Apelsīntomāts”, „Vidzemes karalis”, „Delikatese”, „Sprīdītis” , „Rīgas Lielais” un vēl teju 200 citām nu jāaizmirst.

Likumi tapuši piemērojoties Eiropas savienības regulām, taču tradicionālajā latvju ierēdņu stilā mūsu likums ir stingrāks un nejēdzīgāks, nekā Eiropas prasītais.

Tiem, kas milzu platībās audzē dārzeņus pārdošanai, nav problēmu – sertificētas šķirnes sēklas garantē, ka tomāti būs ne vien šķirnei atbilstoši, bet arī transportēšanai un uzglabāšanai piemēroti, ar pietiekami biezu miziņu. Un, ja kādam rūpnieciskam lielaudzētājam ļoti vajag, var veltīt divus gadus un 500 latus, lai pārbaudītu un sertificētu vēl kādu šķirni.

Šķiet, ka likumu pieņēmēji aizmirsuši par dārzkopību kā raksturīgu latviešu mentalitātes izpausmi un daudzajiem hobijdārzniekiem, kam svarīgi pašiem izaudzēt dažus tomātu stādus un priecāties par neparastākiem augļiem. Tradicionālās tomātu izstādes ir ļoti populāras – katru gadu tās apmeklē vairāki tūkstoši skatītāju. Un ne tāpēc, ka to apmeklētāji grib papriecāties vien par šo augļu daudzveidību, bet gan nolūkot jaunas šķirnes savai kolekcijai un audzēšanas priekam. Tagad likums paredz iekļauties standartos.

Cerība, ka ierēdņi pievērs acis uz reģistrā neiekļauto šķirņu dārzeņu sēklu izplatīšanu dārzkopju lekcijās un izstādēs izrādījās velta. Ja jau likums neatļauj pārdot, var mainīties. Vai dāvināt, priecīgi saņemot pretim nelielu naudas ziedojumu. Tomēr čaklie likuma kalpi uz šādiem jokiem neiekrīt.

Sodīs kolekcionārus

Sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kurā 8.punktā rakstīts: „Pārkāpts Sēklu un šķirņu aprites likuma13¹ panta (1)a prasības un 29.06.2010. MK noteikumu 102. punkta prasības un izdarīts LAPK 103-pieci panta otrās daļas paredzētais administratīvais pārkāpums”.  

Lietu izskatīs un par sodu lems šā gada 27. februārī Valsts augu aizsardzības dienesta telpās. Tomēr Bražūnu sodīšana neatrisinās jautājumu, kas aktuāls daudziem dārzkopjiem – kur legāli iegādāties iecienīto tomātu šķirņu sēklas?

Iesaka izvēlēties reģistrētās šķirnes

Uz šo jautājumu nespēj atbildēt arī Valsts augu aizsardzības dienesta vadītāja vietnieks Raivis Grosbārdis. „Oficiāli nekur,” viņš ir atklāts. Tomēr viņš iesaka izvēlēties šķirnes no oficiāli reģistrētajām. Ja nepietiek ar Latvijas reģistrā esošajām četrām šķirnēm („Jūrmala”, „Tīraines”, „Kondīne uzlabotā” un „Pūres konservu”), tad Eiropas šķirņu katalogā atrodamas vēl daudzas citas. Latvijā audzē arī Krievijas šķirņu katalogos iekļauto šķirņu tomātus, taču šis sēklas tirgot nav atļauts. Grosbārdis paskaidro, ka uz šķirni attiecas autortiesības un tāpēc sēklu tirdzniecībai jābūt sakārtotai. Ir svarīgi, lai no sēklām izaugtu patiešām šķirnei atbilstoši augi, lai ar tām neizplatītos kādas slimības. Sēklu ievešana no Krievijas arī ir stingri reglamentēta, lai neizplatītos kādas augu slimības.

„Tas ir atrisināms un sakārtojams jautājums. Vienkārši jāsāk darīt,” optimistiski nākotnē raugās Grosbārdis. Uz daudzām Bražūnu audzētajām šķirnēm varētu attiekties atvieglotie reģistrēšanas noteikumi, kas gan prasītu vismaz gadu un vismaz 200 latu par vienas šķirnes pārbaudi.

„Tas nav reāli,” uzskata Elga Bražūne. Saimniecības „Neslinko” tomātu kolekcija ir ļoti plaša – ap 800 šķirņu. Aktīvi audzētas tiek ap 200 šķirnēm. Daudzas šķirnes ik pa pāris gadiem tiek ataudzētas sēklu iegūšanai tīri ģenētiskā materiāla saglabāšanas nolūkos. Ja gadā kāds iegādājas pāris paciņu sēklu, tad ir labi. Plašās kolekcijas uzturēšana nav tik pelnošs bizness, lai atmaksātos oficiāla šķirņu reģistrācija. Un, pat ja atrastos nauda, daudzu šķirņu reģistrēšana var būt pārāk problemātiska – to veidotāji tās nav oficiāli piereģistrējuši, daudzas šķirnes kādā apvidū vienkārši gadu desmitiem audzētas un neviens vairs nezin to izcelsmi. Cēsu selekcionārs Arturs Silde izveidojis vairākas ļoti iecienītas un Latvijas apstākļiem piemērotas tomātu šķirnes, taču nav tās reģistrējis.

 Daudzas šķirnes, gadiem audzējot Latvijā no sēklām, ir piemērojušās vietējiem apstākļiem – notikusi introdukcija un izveidojies šis šķirnes Latvijas klons. Bražūniem nesen bija izdevība salīdzināt kādu Itālijas reģistrā iekļauto šķirni audzējot gan no Itālijā ražotām sēklām, gan no daudzus gadus Latvijā pavairotajām. Atšķirība bijusi jūtama – labāk augusi introducētā šķirne. Strikti ievērojot likumu, atšķirība nedrīkstētu pastāvēt.

Zaļie brīdina

Kārtība un šķirņu autortiesību jomas sakārtošana ir apsveicama darbība, taču vairāku valstu pieredze raisa bažas. Birokrātiskie šķēršļi komplektā ar jaunajām, lielo korporāciju piedāvātajām sēklām novedusi pie nepatīkamām sekām.

Jaunās, ģenētiski modificētās šķirnes bieži vien atšķiras ar terminatorgēnu un patērētājiem nav iespēju pašiem no sēklām pavairot augus. Ja vairs negribi pirkt sēklas materiālu no firmas, tad neceri pavairot savus kviešus, miežus vai rapsi pēc sentēvu metodēm. Terminatorgēns padara to neiespējamu – šīs sēklas nedīgs. Kamēr vēl valstī ir alternatīva iespēja iegādāties normālu sēklas materiālu, ko katrs pēc vēlēšanās var tālāk pavairot, pastāv sēklaudzēšanas neatkarība.

„Ar zemo cenu politiku īsā laikā viņi panāca pārējo sēklu ražotāju bankrotu,” raksta zaļā dzīvesveida žurnāls „Vides Vēstis”.  „Tagad viņi var diktēt sēklu cenu veselos reģionos un valstīs: vispirms sēklu lielražotāji dāsni iedāvina paraugus, tad pierunā zemniekus parakstīt neizdevīgus kredītu līgumus. Neražas gadi, klimata katastrofas un augstie kredītprocenti izputina vietējos lauksaimniekus, un laipnie aizdevēji par smiekla naudu uzpērk lauksaimniecības zemes, ievieš intensīvo ražošanu, deģenerē vidi un iznīcina bioloģisko daudzveidību. Tā visā pasaulē tiek iespaidotas pārtikas cenas un diktēta politika, un vairs nav ko sapņot par valsts ekonomisko un politisko neatkarību,” par iespējamām tendencēm brīdina „Vides Vēstis” un iesaka izvairīties no F1 sēklām un ar cieņu izturēties pret seniem un Latvijas apstākļiem  piemērotiem kultūraugiem, kas daudzus gadu desmitus audzēti lauku mājās. Zaļie aicina aktīvi mainīties ar tradicionālo šķirņu pašu audzētajām sēklām un nepakļauties globalizācijas vēsmām sēklaudzēšanā.