Repše atkal spiests pamest glezniecību, lai nodarbotos ar politiku?

Jau esam piemirsuši, ka savulaik Repše bija pievērsis uzmanību ar savām gleznām. Tika uzskatīts, ka nodarbošanās ar mākslu Repšem ir tikai blakusnodarbe, līdzās politikai un uzņēmējdarbībai. Tomēr viņš ir atklājis, ka gleznošana ir viņa „pamatprofesija”, bet politika un saimnieciskā darbība ir tikai starpposms (pasāža) viņa kā gleznotāja karjerā. Pēdējā laikā nekas nav dzirdēts par Repšes jaunākajiem mākslas darbiem. Tas varētu nozīmēt, ka viņš atkal kārtējo reizi pie malas licis mākslinieka paleti, lai nodarbotos ar politiku.

Pirms gadiem astoņiem Liepājas Karostā – galerijā „K.Māksla?” tika atklāta dubultizstāde, kurā līdzās mākslinieces Aijas Zariņas ekspozīcijai „Sarunas par mākslu” izstādē „Nepabeigtās studijas” tika izstādīti arī Repšes darbi. Šīs izstādes laikā notika abu autoru saruna, kura publicēta grāmatā „Karostas stāsti”(Liepāja, Kultūras un informācijas centrs K@2, 2008.).

Šajā diskusijā Repše saka: „Ja mēs runājam par nodarbošanos un par vaļaspriekiem, tad nu politiku gluži par vaļasprieku nesauktu. Tas ir ļoti smags darbs. Bet, ja Jūs paskatīsieties šeit izstādīto darbu hronoloģiju, tad tie tapuši – viena daļa 2000. gadā un viena daļa 2004. gadā. Pa vidu starp 2000. un 2004. gadu ir gandrīz trīs gadu pilnīgs izkritums. Caurums, tur nekā nav. Kāpēc? Tāpēc, ka es biju spiests aiziet no savas pamatprofesijas, savas nodarbošanās, ar ko es vienmēr esmu gribējis nodarboties, proti eļļas glezniecību. Biju spiests uz laiku aiziet ļoti nepieciešamā un, cerams, aiz sevis kaut ko atstājošā politiķa darbā. Bet ar lielāko prieku es no šīs pasāžas atgriežos pie glezniecības.”

Tolaik teiktais liek secināt, ka arī biedrība „Latvijas attīstībai” būs tikai tāda „pārejoša pasāža”. Saruna ar Aiju Zariņu Repše, starp citu, saka:

„Es teicu, ka gleznošanu uzskatu par pamatnodarbošanos. Tās laicīgās lietas – tāda pārejoša pasāža. Nepieciešama gan. Varbūt vēl tiks atkārtota, bet pārejoša.”