Lielākajās upēs sākusies straujāka ūdens līmeņa celšanās
Aizvadītajā diennaktī palielinājusies Latvijas upju notece, taču salīdzinājumā ar iepriekšējām dienām, ūdens līmeņa celšanās tagad kļuva straujāka, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Daugavā no Ullas līdz Jēkabpilij, kā arī Rēzeknē, Gaujā, Amatā, Salacā, Lielupē, Mēmelē un Mūsā ūdens līmenis paaugstinājies ar intensitāti viens līdz 20 centimetriem diennaktī, savukārt Dubnā, Aiviekstē, Lielajā Juglā, Ogrē, Ventā un Abavā - no 11 līdz 39 centimetriem diennaktī.
Ūdens līmeņa pazemināšanās aizvadītajā diennaktī bijusi novērojama Daugavas augštecē un Bārtā.
Lielākajās Latvijas upēs ledus apstākļi būtiski nav mainījušies - upes pārsvarā klāj ledus sega, kas daudzviet ir nepilna. Joprojām turpinās pakāpeniska ledus segas sairšana, ledus paliek plānāks, trauslāks un tumšāks.
Latgales un Vidzemes upēs daudzviet uz ledus ir ūdens, ledus ir pacelts un gar krastiem veidojas vaļumjoslas. Arī Lielupē un Ventā ledus vietām pacelts. Ledus biezums Daugavā ir no 25 līdz 55 centimetriem, Dubnā pie Sīļiem - 20 centimetri, Aiviekstē pie Lubānas un Rēzeknē pie Griškāniem - 34 centimetri, Gaujā pie Valmieras un Carnikavas - 38 centimetri.
Tuvākajās dienās upēs turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās. Atsevišķos straujākos Latvijas rietumu un centrālās daļas upju posmos iespējama ledus segas sairšana.
LETA
