Meiteni noved līdz asarām, liekot darba intervijā runāt krieviski
Kādai studentei no darba intervijas personāla atlases kompānijā „Laneri” nācās aiziet ar asarām acīs, jo intervētāja ar viņu runāja tikai krievu valodā un vēl sabļāva, ka meitene nevēlas runāt krieviski.
Kāda studente kandidējusi uz biroja administratores amatu un tikusi uzaicināta uz darba interviju. Tā kā šī intervija notikusi vienīgi krievu valodā, darba meklētājai tas licies pazemojoši, vēsta LNT raidījums „Tautas balss”. Valsts darba inspekcija, vērtējot šo gadījumu, atzina, ka latviete tādejādi tikusi diskriminēta.
Prasība pēc krievu valodas jaunieti noved līdz asarām
Rīdzinieces Sandras meitu personālatlases firmas „Laneri” mājas lapā piesaistījis biroja administratores darbs. Studente bija devusies uz darba interviju, taču tā beigusies ar dziļu vilšanos. Visa intervija no sākta gala līdz beigām notikusi tikai krievu valodā.
„Viņu sāka uzrunāt no sākuma līdz beigām krievu valodā ar uzbraucošiem tekstiem: kāpēc tu nerunā krievu valodā, un viņas saruna izvērtās asā veidā, līdz asarām,” tā raidījumam apgalvoja studentes māte Sandra.
Arī pati jauniete atzina, ka intervētāja pacēlusi pret viņu balsi. „Kā vispār tev var būt tur rakstīts labi pie krievu valodas atzīmes, ka tomēr viņai neliekas, ka es tik labi zinu. Viņa pacēla balsi, un es sapratu, ka man jāiet prom, nav jēgas tur būt, jo pret mani tur izturas nepieklājīgi,” sacīja darba meklētāja.
Sandras meita savas krievu valodas zināšanas vērtējot kā labas. Arī pirms darba intervijas pārbaudes testus nokārtojusi teicami. Taču apstāklis, ka darba intervija notika tikai krievu valodā, darba meklētājai nelikās pieņemams. „Viņa to uztvēra kā pazemojumu sev un vēlas ātrāk šo gadījumu aizmirst, un nekontaktēties ar šo firmu un neiesaistīties tādās lietās,” apstiprināja māte.
Uzņēmumā „Laneri” atbildēts, ka tobrīd nebija intervētāja, kas runātu latviski, tādēļ darba intervija notikusi krievu valodā. SIA „Laneri” valdes locekle Rita Bebre saka: „Mums jau tā māte zvanīja, izrunājāmies, un es teicu, ka esam atvērti, lai kandidē, mums ir daudz visādas darba vietas. Šī varbūt nepatika, ka tam uzņēmumam vajag to krievu valodu, tad lai kandidē uz citu, kur tā krievu valoda nav tik ļoti vajadzīga.”
Diskriminācija nav attaisnojuma
Svešvalodas zināšanas kā prasība darba meklētājam ir pilnīgi normāla prakse, atzīst eksperti. Arī gadījums ar Sandras meitu netiktu uzskatīts par pārkāpumu, ja intervijas pamatdaļa notiktu latviski un pēc brīdinājuma turpinātos citā valodā. Taču aizbildināšanās ar to, ka uz vietas nav bijis tāda cilvēka, kurš varētu intervēt darba ņēmēju arī latviešu valodā, neesot attaisnojums.
Rīgas Reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne skaidroja: „Šajā gadījumā, ja šī meitene bijusi latviete un viņai tas ir radījis problēmas, un, iespējams, tāpēc viņa nav dabūjusi šo darbu, tas nav pieļaujams, jo viņa ir diskriminēta attiecībā pret citu pretendentu.”
Savukārt Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis teicās, ka šis konkrētais gadījums būs jāizvērtē. „Bet problēma ir dziļāka - cēlonis ir tas, ka, pārkāpjot valsts valodā runājošo lingvistiskās tiesības, nepamatoti tiek pieprasīta krievu valodas prasme. Tāpēc arī Saeimā tiek izskatītas izmaiņas Darba likumā, kas noteiktu, lai šīs prasības lietot svešvalodas būtu pamatotas un samērīgas; lai tas attiecas tad, kad jāapkalpo ārzemju tūristi, ārvalstnieki, bet nevis vietējie krieviski runājošie,” saka Kursītis.
Tomēr Sandras meita negrasās par šo gadījumu ne Valsts darba inspekcijā, ne arī Valsts valodas centrā vai tiesā, jo viņas vēlas pēc iespējas ātrāk aizmirst notikušo darba intervijas gaitā.
