Okupācijas muzeja pārstāvis: Leģionāri savu cīņu saistīja ar Latvijas neatkarības atjaunošanu
Daļa leģionāru kaujas latviešu leģionā saistīja ar cīņu par savu dzimteni, kas varētu novest pie neatkarīgas valsts izcīnīšanas, šodien politiķu un vēsturnieku tikšanās laikā Saeimā par 16.marta jautājumiem sacīja Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators Ritvars Jansons.
Jansons savā priekšlasījumā norādīja, ka 1939.gada 23.augustā noslēgtais Hitlera un Staļina pakts par Austrumeiropas valstu sadalīšanu Vācijas un PSRS ietekmes sfērās noteica Baltijas valstu īpašo situāciju. Paktam 2.pasaules kara laikā sekoja trīskārtējā Baltijas okupācija - komunistiskā, nacistiskā un vēlreiz komunistiskā.
"Pirms nacistu okupācijas Latvijā veselu gadu bija ilgusi komunistiskā okupācija. Tas noteica, pirmkārt, leģionāru bailes no otrreizējās komunistiskās okupācijas un tās veiktajām masveida represijām. Otrkārt, īpašā situācija veicināja karavīru ilūzijas par neatkarīgas valsts atjaunošanu vai autonomijas iegūšanu, cīnoties nacistiskās Vācijas armijā. Latvijas Republika "de facto" nepastāvēja. Tās armija 2.pasaules karā nekaroja. Līdz ar to daļa leģionāru kaujas Latviešu leģionā saistīja ar cīņu par savu dzimteni, kas varētu novest pie neatkarīgas valsts izcīnīšanas," par Okupācijas muzeja pārstāvja viedokli informēja Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītāja Inese Krieviņa.
Jansons atgādināja, ka vēsturē jau bija precedents, kad pēc 1.pasaules kara uz Krievijas un Vācijas impērijas drupām latviešu karavīriem izdevās izcīnīt Latvijas neatkarību.
Savukārt Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs savā referātā norādīja, ka Eiropā nav vienotas 2.pasaules kara vēstures izpratnes: Rietumeiropa pamatā atceras nacistu okupāciju un holokaustu, Austrumeiropa - gan nacisma, gan staļinisma noziegumus, bet Krievijā joprojām dzīvs ir mīts, ka PSRS ir bijusi tikai uzvarētāja un atbrīvotāja. Līdz ar šīm atšķirīgajām atmiņu kultūrām arī latviešu leģionāru tēls mūsdienu sabiedrībā ir ļoti atšķirīgs.
Neiburgs uzvēra, ka būtiski ir veicināt līdzsvarotāku Latvijas 2.pasaules kara vēstures izpratni. Līdz šim Latvija par maz uzmanības ir pievērsusi nopietnai valsts atmiņu politikas un saliedētas sociālās atmiņas veidošanai, tikai nesen tā sākusi apzināties sociālās atmiņas svarīgo lomu Latvijas sabiedrības integrācijā, valsts nacionālās identitātes un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.
Kā ziņots, tikšanos ar vēsturniekiem rīkoja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V). Tikšanās bija plaši apmeklēta no ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvju puses.
LETA
