TV pirmizrādi piedzīvos režisores Gekas divas dokumentālās filmas par Sibīriju

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 25. martā, Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā televīzijas pirmizrādi piedzīvos režisores Dzintras Gekas jaunā dokumentālā filma „Maršruts Ķekava – Omskas apgabals 1949”, bet 23. martā pirmo reizi LTV1 rādīs 2003. gadā tapušo Dzintras Gekas dokumentālo filmu „Sibīrijas dienasgrāmatas 1949. gads”.

Filma „Maršruts Ķekava – Omskas apgabals 1949” vēsta par trim dzimtām, kuras pirms okupācijas dzīvoja Ķekavas apkaimē: Vildes dzimtu, Ganģu dzimtu un Sēju dzimtu – par to dzīvi izsūtījumā un atgriešanos dzimtenē. 2011. gada vasarā kopā ar filmēšanas grupu uz Sibīriju devās Didzis Gaņģis, kuram 1949. gadā bija tikai četri gadi, viņš sastapa bērnības draugus, atrada tēva kapu Omskas apgabala Moisejevkas sādžā. Tikmēr Ķekavā dzīvi, mierīgi cepot maizi un barojot kazas, turpina Biruta Sēja, bet Gunārs Vilde ar dēlu Guntaru atjauno senču mājas un kopj bišu saimes. Ikdienā par Sibīriju runā maz, bet neviens to nav aizmirsis.

Dzintras Gekas dokumentālās filmas televīzijas pirmizrāde 25. martā pulksten 21.40, ir tikai viena no vairākām vēstures tēmām veltītajām „pieturvietām”, kas gaidāmas Latvijas Televīzijas ēterā laikā, kad pieminam komunistiskā genocīda upurus.

Tā piektdien, 23. martā, pulksten 18.30 LTV1 skatītājiem piedāvā Dzintras Gekas dokumentālās filmas „Sibīrijas dienasgrāmatas 1949. gads” televīzijas pirmizrādi. Filmas operatori - Aivars Lubānietis un Igors Tūns, mūzikas autori – Pēteris Vasks un Arturs Maskats. Filmā stāstīts par Sibīrijas bērnu otrreizējo deportāciju uz agrākajām nometinājuma vietām 1949. gada 25. martā.

Savukārt 23. martā pulksten 22.10 LTV1 rādīs Likteņdārza atbalsta koncertu „Latviešu mūzikas dārzs”, kas norisinājās Latvijas Nacionālajā operā 20. martā.

Kokneses fonda organizētajā labdarības pasākumā – koncertā „Latviešu mūzikas dārzs” skanēs Jāņa Mediņa un Artura Maskata darbi, kurus izpildīs pianists Reinis Zariņš, Latvijas Radio koris, LNO mākslinieciskais vadītājs Arturs Maskats, diriģenti Modests Pitrens un Andris Veismanis, režisore Elita Bukovska, kā arī fonda dibinātājs, LNO galvenais scenogrāfs Andris Freibergs.

Kokneses fonds ir iecerējis šādus pasākumus martā rīkot katru gadu līdz pat 2018. gadam. To mērķis – kļūt par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas notikumiem mākslā un kultūrā, uzaicināt uzstāties Latvijā un ārzemēs atzītus Latvijas mūziķus, kā arī aicināt piedalīties mākslas izsolē izcilākos Latvijas un ārzemju māksliniekus.

Savukārt personības traģikai vēstures griežos Latvijas Televīzijas ēterā veltīts Māras Zālītes lugas „Lācis” iestudējums Nacionālajā teātrī, ko LTV1 demonstrēs sestdien, 24. martā, pulksten 11.00.

Lugas darbība norisinās no 1939.gada jūnija līdz 1949.gada jūnijam. Izrādes galvenais varonis nav tikai populārais rakstnieks Vilis Lācis, kura uzvārds izmantots izrādes nosaukumā. Latviešu rakstniecības spožā zvaigzne vai latviešu tautas nodevējs? Varonis vai slepkava? Mākslinieks vai kolaboracionists? Lai cik skaļi tas izklausītos, izrādes galvenais varonis tomēr ir tauta - tie, kas savas vienīgās dzīves spiesti dzīvot lielu vēsturisku notikumu ēnā.