Merilina Monro un viņas kopijas pasaules kinovēsturē

Nesenākā no tām – „Septiņas dienas un naktis ar Merilinu” – joprojām skatāma uz Latvijas kinoekrāniem. Pētām leģendārās blondīnes tēla ceļu kinematogrāfā un viņas daudzveidīgās atveidotājas.

Simbola ilgais mūžs

Stāsta, ka dažas dienas pirms Norma Džīna Mortensone (vēlāk zināmā Merilina Monro) nāca pasaulē, viņas tēvs aizlaidās ar motociklu Ziemeļu virzienā. Normas māte Gledisa strādāja par montāžisti Holivudā. Viņa bija apveltīta ar ļoti pievilcīgu ārieni, taču bieži mainīja mīļotos un daudz laika pavadīja mentālās institūcijas, tāpēc meitene bieži cieta trūkumu un dzīvoja dažādās svešās mājās. Sešpadsmit gadu vecumā viņa apprecējās ar divdesmit vienu gadu vecu aviācijas rūpnīcas strādnieku Džeimsu Dohertiju. Taču laulībai nebija lemts ilgs mūžs – pēc četriem gadiem Norma, atvadoties no vīra, izbalināja matus un dabūja darbu kā peldkostīmu modele. Vairākus foto uzņēmumus pamanīja ietekmīgais kino režisors Hovards Hjūzs. Un tā sākās viņas transformācija par Merilinu!

Oficiālais nāves iemesls ir „... akūta saindēšanās ar barbituriātiem, iespējams – pašnāvība”. Merilinas Monro aiziešanu mūžībā apvija dažādas versijas, neizslēdzot slepkavības iespējamību. Nāve bija būtisks solis viņas tēla mitoloģizācijā. Nedēļu pēc šī traģiskā notikuma tapa viens no ietekmīgākajiem modernās mākslas darbiem – Endija Vorhola sietspiedes tehnikā veidotā glezna „Diptihs ar Merilinu”.  

Seksa simbola statusu Merilina ieguva jau dzīves laikā. Viņa izteicās, ka, kļūstot par seksa simbolu, viņa pārvērtās par priekšmetu un ka viņai tas nav patīkami. Tomēr, ja kaut kas jāsimbolizē, tad lai labāk tas ir sekss, nevis kāda cita lieta, ko cilvēki mēdz apzīmēt ar simboliem. Erotizētais tēls bieži traucēja aktrisei – režisori vēlējās izvirzīt Merilinas seksapīlu priekšplānā, ignorējot viņas dramatiskās dotības. Merilina rakstīja, ka, pirmkārt, ir māksliniece, un sava radošā ceļa gaitā pierādīja, ka ir spējīga uz daudz ko vairāk.

Merilinas simboliskā statusa ilgstamību apliecina tas, ka viņas tēls tiek nepārtraukti reproducēts reklāmās, izklaides industrijā, mākslā un ikdienā, bet pretrunīgiem notikumiem bagātā dzīvē ir interpretēta neskaitāmās, visbiežāk pseidobiogrāfiskās, filmās un grāmatās.

Jebkuras kārtīgas „zvaigznes” un „zvaigznītes” sapnis ir iemēģināt sevi Merilinas lomā. Viņas vārds simbolizē arī pašu  kino jēdzienu līdzās citām atpazīstamām ikonām kā, piemēram, Čārlijs Čaplins, Federiko Fellīni un Marlēna Dītriha.

Aktuāli – intereses kāpinājums

Dažādi autori interpretēja Merilinas tēlu, atbilstoši saviem ieskatiem un laikmetīgam sociālajam pasūtījumam. Viņa tika rādīta kā maiga un mīloša būtne, kā pārspīlēti seksapīla, dažkārt pat vulgāra sieviete, kā liktenīgā savaldzinātāja un siržulauzēja, kā slavas lutekle, kā pēc patiesām emocijām izsalkusi sieviete, kā intelektuāls cilvēks ar savām īpatnībām, kā cietēja, narkomāne un tā tālāk. Tomēr interesantākās ir tieši tās versijas, kurās viņas raksturs ir sarežģīts, apveltīts ar pretrunīgām īpašībām.

Plašās publikas interese par Merilinu šogad piedzīvojusi kārtējo intensitātes kāpumu. Šā gada maijā notiekošais 65. Kannu kinofestivāls kā afišas attēlu izvēlējās melnbaltu Merilinas foto, kurā viņa šarmanti nopūš tortes vidū iesprausto svecīti.

Arī pašlaik kinoteātros  skatāmā filma „Septiņas dienas un naktis ar Merilinu Monro” nodrošināja finansiālu un profesionālu veiksmi. Galvenās lomas atveidotājas Mišellas Viljamsas aktieriskais sniegums tika nominēts „Oskaram” un daudzu citu festivālu balvām. Par iespēju iedzīvināt šo lomu viņai bija jāsacenšas ar Skārletu Johansoni un Emiju Adamsu.

Bet tiem, kuri vēl nav paguvuši noskatīties filmu, atklājam, ka tās veidošanā izmantoti britu dokumentālista Kolina Klārka memuāri, kuros viņš stāsta par savām nedēļu ilgajām attiecībām ar kinozvaigzni filmas „Princis un dejotāja” (1957) uzņemšanas laikā. Merilina ieradās Lielbritānijā kopā ar jauno vīru – dramaturgu Arturu Milleru, kurš pēc neilga laika, neapmierināts ar sievas uzvedību, atgriezās Amerikā. Nepieredzējušam, tomēr ļoti atraktīvam jaunajam režisora asistentam tika uzticētas rūpes par noskumušo aktrisi. Merilina atklāja viņam savu jūtīgo, cilvēcisko pusi.

Viljamsa daudz strādāja, apgūstot Merilinas mīmikas un plastiskās kustības īpatnības, tomēr viņas sejas izteiksme atšķiras no oriģināla. Acis nodod.

Filma mēģina iepazīstināt skatītāju arī ar atšķirībām kino un teātra aktiera meistarības specifikā, pretnostatot Merilinas tēlu viņas ekrāna partnerim leģendārai britu teātra zvaigznei seram Lourensam Olivjē un parādot viņu aktieriskās spēles un darba ētikas atšķirības. Jo ne jau katrs, kurš apbur publiku, būdams uz skatuves, spēj panākt šo efektu, darbojoties objektīva priekšā, kas atsedz vissīkāko detaļu.

Ikoniskā epizode

Plandošā baltā kleitā ietērptais koši sarkanām lūpām apveltītais Merilinas tēls bieži izmantots gan glamūra žurnālu fotosesijās, gan videoklipos – to mēģināja iemiesot arī būtiskākās amerikāņu blondās popzvaigznes Kristīna Agilera, Britnija Spīrsa, Džesika Simpsone un Madonna.

Tieši šādā kleitā Merilina attēlota arī vairākās filmās. Oriģinālākā no tām ir Nikolasa Roega komēdija „Mazsvarīgums” (1985). Režisors saved kopā pagājušā gadsimta 50.    gadu amerikāņu mitoloģijas pamattēlus – Albertu Einšteinu, Merilinu Monro, viņas otro vīru beisbola spēlētāju Džo di Madžio un pretkomunisma propagandas ideologu senatoru Džozefu Makartiju. Režisors nepiemin viņu vārdus, taču sniedz nepārprotamas atsauces. Terēzes Raselas tēlotā aktrise ir spilgta un erotiska, taču mazliet pārlieku kalsna un vēsi intelektuāla. Viņai pietrūkst apburošā oriģinālā smaida.

Profesija – dubultniece

Apsēstība ar blondīnes tēlu

Tuvākajā nākotnē uz ekrāniem iznāks vēl viena šī romāna interpretācija ar Naomiju Votsu galvenajā lomā. Redzēsim, kā viņai veiksies!

Spēlējot atveidotājas

Neapšaubāmi Merilinas efektīgais vizuālais tēls un uzvedības modelis ietekmēja neskaitāmu sieviešu ikdienu un ārējo izskatu. Kinomāksla nepagāja garām savas  zvaigznes mīta radīto upuru fenomenam.

Viena no izteiksmīgākajām variācijām par šo tēmu ir režisora Harmonija Korina traģikomēdija „Misters Vientulība” (2007). Tā stāsta par popzvaigžņu iemiesotāju kompāniju, kuras apdzīvo pamestu muižu Skotijā, pakārtojot savu ārējo izskatu un uzvedību atbilstoši priekšstatiem par attēlojamiem elkiem. Samantas Mortones atveidotā Merilina, kura dzīvo kopā ar vīru Čārliju Čaplinu un meitu Šērliju Templu (mēmā kino ēras bērnu-zvaigzni), ir šīs mazās sabiedrības maigā, sievišķīgā dvēsele, un arī viņas dzīve apraujas traģiski.

Vēl citas Merilinas kinovēsturē

Tā ir viena no pirmajām aktrises kinobiogrāfijām. Lai izvairītos no skandāliem, filmas veidotāji mainīja galvenās varones vārdu, tomēr neatpazīt Merilinas tēlu šajā filmā ir neiespējami.

Vērtējums:  Tēlojums ir pārliecinošs, taču nedaudz pārlieku kokains, trūkst Merilinas gaisīguma un plastikas.